ĪSUMĀ:
- Latvijas Radio un LTV galvenā redaktora kandidātu atlasei konkursā piesaistīja speciālistus.
- Abi mediji komisijās izvēlējās kandidātus un nosūtīja tos SEPLP; atbalsts nebija vienbalsīgs.
- Kaimiņš neilgi pirms apstiprināšanas vērsās Radio, prasot, kāds bija balsojums; pēc tam arī LTV.
- SEPLP aicina ar jautājumiem vērsties pie sevis.
- Deputāts Cilēvičs uzskata, ka Kaimiņam tikai interesē redaktora izvēles process.
- Radio saredz politisku interesi par galvenā redaktora amatu, kas nav pieņemami.
- Arī mediju eksperti piesardzīgi raugās uz Kaimiņa interesi tieši šajā laikā.
Galvenā redaktora amats sabiedriskajos medijos ir jauna pozīcija – to izveidot paredz jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Pretēji mediju ekspertu ieteikumiem, politiķi likumā ierakstījuši, ka galveno redaktoru izraugās medija valde, bet galavārds jāsaka SEPLP, kurā divus no trim locekļiem izraugās politiķi – Saeima un Valsts prezidents. Atbilstoši likuma prasībām oktobrī gan Latvijas Televīzija (LTV), gan Latvijas Radio izsludināja konkursus uz galvenā redaktora amatu, tomēr kandidāti rindā nestājās.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne pastāstīja: „Pieteicās tikai daži kandidāti, un mēs sapratām, ka tur nav iespēju konkurencei, līdz ar to pagarinājām pieteikšanās laiku un piesaistījām atlases kompāniju “Fontes”, lai varētu paplašināt pretendentu loku.”
LTV galvenā redaktora amatam pirmajā atlases mēģinājumā nepieteicās neviens pretendents, tāpēc Televīzija rīkojās līdzīgi kā Radio – piesaistīja atlases kompāniju „Fontes”. Zemajai interesei bijuši vairāki iemesli, uzskata LTV vadītājs Ivars Priede.
„Ja mēs runājam par nozares profesionāļiem, tad televīzijas gadījumā nozares profesionāļi nezina, kas būs nākamā valde. Un principā sadarbība ar valdi ir diezgan kritiska priekš šīs amata pozīcijas.
Otrs – nav skaidrības, kas notiek ar abu mediju apvienošanos.
Ja ir izdomāts, ka sabiedriskos medijus apvienos, teiksim, pēc gada, tad principā pēc gada tiek pacelts jautājums, kurš no diviem galvenajiem redaktoriem paliek, vai varbūt abi divi iet prom, un tiek meklēts jauns – trešais. Un, ja domājam, ka ir cilvēki, kam ir pietiekoši labs darbs un pietiekoši atalgots labs darbs, tad tas ir nākamais jautājums. Mums ir 4600 bruto alga, bet bija arī minēti šādi apsvērumi – par šādu algu es savu darbu nemainīšu,” stāstīja Priede.
Atlases kompānijai „Fontes” izdevās katram no konkursiem uzrunāt trīs pretendentus, kuru izvērtēšanai abi sabiedriskie mediji izveidoja katrs savu komisiju, kas pētīja kandidātu pieredzi, prasmes, reputāciju, stresa noturību un citas amatam nozīmīgas īpašības. Pirms Ziemassvētkiem abi sabiedriskie mediji nosūtīja vēstules SEPLP ar lūgumu apstiprināt izvirzītos kandidātus. Tiesa, abos gadījumos komisijas atbalsts kandidātiem nebija vienbalsīgs. Anitu Braunu Latvijas Radio galvenās redaktores amatā vēlējās redzēt seši no astoņiem komisijas locekļiem. Pret viņas kandidatūru balsoja divas no trim Latvijas Radio valdes loceklēm. Sanita Dika-Bokmeldere atturējās paust savu viedokli par Braunu.
"Mēs kā komisija parakstījām apliecinājumu, ka trešajām personām netiks izpausta informācija ne par konkursa gaitu, ne par balsojumu, ne par komisijas darbu. Līdz ar to es uzskatu, ka nevaru šajā brīdī komentēt slēgta konkursa norisi," sacīja Dika-Bokmeldere.
Līdzīgu iemeslu dēļ no komentāriem atturējās arī otra valdes locekle Mārīte Tukiša, tomēr abas ir parakstījušas vēstuli SEPLP, kurā lūdz apstiprināt Braunas kandidatūru Latvijas Radio galvenās redaktores amatam, norādīja Tukiša.
"Es parakstīju šo vēstuli, pamatojoties uz konkursa nolikumu un pamatojoties uz to, ka pēc konkursa komisijas nolikuma Anita Brauna bija tā, kas ieguva visvairāk balsu. Un tāpēc šī vēstule tika parakstīta, lai šo kandidātu virzītu tālāk SEPLP, bet atsevišķa valdes lēmuma par šo jautājumu nav bijis," stāstīja Tukiša.
Abi galveno redaktoru kandidāšu vārdi publiski kļuva zināmi pirms Ziemassvētkiem, bet decembra nogalē Latvijas Radio saņemta Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa vēstule, kurā viņš pieprasa līdz 3. janvārim sniegt informāciju, kā atlasīti kandidāti un kāds bijis balsojums par tiem. Klapkalne atzina, ka Radio mājā tas izraisījis neizpratni.
"Šeit ir diezgan viennozīmīgi skaidrs, ka tā ir vēlme vismaz, kā minimums, izrādīt politisku interesi par šo amatu.
Tas ir pretrunā ar to likuma burtu un garu, kas ir jaunajā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ka sabiedriskajiem medijiem ir paredzēta redakcionālā neatkarība. Redakcionālā neatkarība šajā gadījumā attiecas arī uz personāla izvēli, attiecas uz satura veidošanu un jo īpaši uz galvenā redaktora iecelšanu. No tāda viedokļa šis nav pieņemami," uzsvēra Klapkalne.
SEPLP uzskata, ka kandidātu izvirzīšanas process abos sabiedriskajos medijos ir noticis korekti, taču, ja politiķiem par to rodas jautājumi, ar tiem būtu jāvēršas padomē, kas izveidota tieši šim nolūkam.
"Es teiktu, ka šis tomēr ir redakcionālās politikas jautājums, un es aicinātu visus politiķus vienmēr apzināties, ka šādā gadījumā jebkurš mēģinājums vai jebkura pastiprināta intereses izrādīšana par šādiem jautājumiem var tik traktēts kā mēģinājums izdarīt politisku spiedienu. Tādēļ ir SEPLP, lai brīdī, ja politiķiem ir jautājumi, vērstos pie mums. To arī aicinām šoreiz darīt," atgādināja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Kaimiņš ne pirmdien, ne otrdien tā arī neatsaucās žurnālistu aicinājumam skaidrot, kas un kāpēc tieši tagad ir cēlonis viņa interesei par galvenā redaktora izraudzīšanās procesu un kāpēc ar saviem jautājumiem viņš vērsies pie Radio vadības, nevis padomē. Taču otrdien pusastoņos vakarā līdzīgu vēstuli no deputāta saņēma arī LTV valde.
Kaimiņa biedrs Cilvēktiesību komisijā, Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs no “Saskaņas'' atzina, ka par komisijas priekšsēdētāja aktivitātēm neko nezinot, taču pauda viedokli, ka tā drīzāk varētu būt vienkārši interese par to, kā realitātē darbojas jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums.
"Protams, ka mediju neatkarība ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, tā ir saprotama lieta. Tajā pašā laikā neatkarība nekādā gadījumā neaizslēdz atklātību.
Tā ka šajā interesē manā skatījumā nekā krimināla nav – protams, tas mūs interesē un pati interese kā tāda nebūt nenozīmē mēģinājumus iejaukties vai apdraudēt padomes vai mediju neatkarību," sacīja Cilēvičs.
Baltijas Mediju izcilības centru vadītāja Gunta Sloga piekrita, ka politiķiem ir visas tiesības interesēties par notiekošo sabiedriskajos medijos, taču Kaimiņa vēršanās pie mediju vadības, nevis padomē, un brīdis, kurā viņš sācis interesēties par galveno redaktoru izvēli, liek uzdot jautājumus.
"Brīdī, kad notiek jau pēdējās stadijas redaktoru apstiprināšanai un tiek rakstītas vēstules medijiem, nevis SEPLP, šeit ir liels jautājums par to, kādi politiskie signāli un kāpēc tiek sūtīti," uzsvēra Sloga.
Līdzīgu viedokli pauda arī Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, mediju pētnieks Jānis Buholcs – politiķu interese par sociālajiem procesiem nav nekas nosodāms, taču nereti tā tomēr ir saistīta ar politisku līdzdalību, un šajā gadījumā nav skaidrs, ko Kaimiņš gribējis panākt.
"Būtisks jautājums jau ir arī tas, ka šajā konkrētajā situācijā nav gluži tā, ka mums būtu kādas pamatotas aizdomas, ka būtu noticis kaut kas briesmīgs saistībā ar šiem konkursiem un kuras būtu risināmas tieši ar politiķu līdzdalību.
Līdz ar to mums ir zināms pamats raudzīties ar aizdomām, kas tad šī par interesi," norādīja Buholcs.
Trīs dienu laikā deputāts tā arī neatsaucās mudinājumiem skaidrot savu motivāciju sūtīt vēstules sabiedrisko mediju valdēm, taču iespējamā politiskās ietekmes ēna izraisījusi satraukumu arī Radio darbinieku vidū, kuri ceturtdien SEPLP plāno iesniegt vēstuli, paužot bažas par iespējamiem centieniem politiski ietekmēt galvenā redaktora izvēles procesu, kā arī aicinot apstiprināt Anitu Braunu šajā amatā. Padome ar abu mediju valdēm tiksies ceturtdien no pulksten desmitiem, bet tuvākajās dienās atsevišķa tikšanās plānota arī ar abām izvirzītajām galvenā redaktora amata kandidātēm.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio galvenā redaktora amatam tiek virzīta Braunas kandidatūra, kura līdz šim izveidojusi un vadījusi Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļu. Savukārt LTV galvenā redaktora amatam izvēlējusies kādreizējo Radio vadītāju Sigitu Roķi.
Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors ir jauna pozīcija, ko paredz 2020. gada nogalē pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Galvenais redaktors medijā atbildēs par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu. Galvenais redaktors redakcionālu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes.
