ĪSUMĀ:
- Amatpersonu deklarācijas varētu būt pieejamas tikai piecus gadus.
- Ekspertes un Latkovskis norāda, ka tas negatīvi ietekmētu informācijas pieejamību un pret korupciju vērstās normas.
- Likumprojekta virzītājs tos skaidro, atsaucoties uz jauno Datu aizsardzības regulu. Eksperte iebilst pret to.
- Deklarāciju varētu neiesniegt arī, ja amatpersona pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu.
- Eksperte norāda, ka dokumentu rakstīšanas slogs neattaisno iespējamos riskus.
Patlaban Latvijā ir 57 832 valsts amatpersonas, kurām ik gadu ir obligāti jādeklarē savs mantiskais stāvoklis. Deklarācijas līdz šim bija publiski pieejamas, lai visa sabiedrība var sekot, ja, piemēram, kāds uz valsts rēķina kļūst aizdomīgi bagāts. Tagad Saeima šai atklātībai grib darīt galu, nosakot, ka deklarācijas, kas vecākas par pieciem gadiem turēs slepenībā, izņemot - ja tiks pie īpašas atļaujas.
Deklarācijas pieejamas tikai piecus gadus
"Skaidrs, ka deputātiem nepatīk, ka visi var izsekot tam, ko viņi ir darījuši senā pagātnē, no kā viņi saņem ienākumus, kādi viņiem ir īpašumi. Protams, ka daudz vieglāk ir dzīvot, ja par visu tavu pagātni, par visu tavu dzīvi tie dati nav pieejami. Tai pašā laikā - ja tu esi amatpersona, tad tev ir jāsaprot, kādās kurpēs tu esi iekāpis un - ka tava dzīve ir uz paplātes," komentēja organizācijas "Delna" direktore Liene Gātere.
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne savukārt norāda uz risku, ka nebūs iespējams saņemt informāciju izpētei.
"Tās problēmas, kas radīsies informācijas kvalitātē, ir, ka mēs nezinātu, piemēram, par mūsu premjeriem. [Ivars] Godmanis, kas pirms vairāk nekā 10 gadiem ir bijis premjers, kurš ir nomainījis dažādus amatus - gan komercstruktūrās, gan valsts struktūrās, ka mēs nevarētu novērtēt viņa ienākumu un pieņemto lēmumu kopsakarības. Tāpat arī [Aigars] Kalvītis, kurš tagad ir "Latvijas gāzes" vadītājs. Tāpat šie dati attiecas uz deputātiem, kur nozīmīgi biznesmeņi kā [Valdis] Kalnozols (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) ir deputāti.
Un arī pēc viņu deklarācijām var saprast, kā iepriekšējā un nākamā darbība ir ietekmējusi viņa lēmumus, viņa uzskatus," skaidroja Rožukalne.
Latkovskis, lai gan pats atbalstīja grozījumus, tagad tos atzīst par bīstamiem. Viņš norādīja, ka, piemēram, ja politikā atgrieztos Ainārs Šlesers vai Andris Šķēle, jaunie žurnālisti nezinātu, kas noticis iepriekš un, ja pieņemtu iepriekš minētos grozījumus, arī deklarācijas viņi nevarētu apskatīt.
Par grozījumu virzīšanu viņš stāstīja: "Tad, kad atnāk un pierunā deputātus - nu, iesniegsim. Labi, diskusijā parādās problēma, bet iesniegsim. Man sajūta ir tāda, ka dažs labs grib pa aizmugurējām durvīm dabūt iekšā kaut ko tādu, kas nav sabiedrības interesēs."
Attaisnojas ar Datu aizsardzības regulu
Saeimā grozījumus uz priekšu visaktīvāk virzījis ZZS politiķis Viktors Valainis. Viņš stāstīja, ka ideja par piecu gadu posmu saistīta ar jauno Datu aizsardzības regulu. "Mēs skaidri redzējām to, ka leģitīma mērķa amatpersonai, kura, iespējams, ir sen jau beigusi savu darbību, iespējams, ka jau ir mirusi. Šādu datu publiska pieejamību nekādā veidā mēs nevarējām saprast, kam no tā būtu kaut kāds labums," teica Valainis.
Oponenti gan atzīst, ka datu regula tiek piesaukta nevietā un valsts amatpersonu uzraudzības gadījumā sabiedrības intereses stāv augstāk.
"Patiesībā datu regula attiecas uz komercstruktūrām - lai tās nelietotu mūsu datus pārmērīgā un negodīgā veidā, negūtu ienākumus uz mūsu datu rēķina. Bet tā neaizsargā un neliek slēpt visus iespējamos datus valsts amatpersonām un citiem cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus lielu cilvēku grupu interesēs," uzsvēra Rožukalne.
Daļa deklarācijas varētu neiesniegt vispār
Starp Saeimas atbalstītajām iecerēm, kas vājinātu amatpersonu uzraudzību, ir arī tāda, ka no kopēja deklarāciju sniedzēju skaita ap 14-15 tūkstoši personu vispār tiktu atbrīvotas no deklarācijas iesniegšanas, ja tās pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Zvērinātu revidentu asociācijā, Arhitektu savienībā vai citās organizācijās. To priekšnieki tad paši izvērtētu - vajag deklarāciju vai ne.
"Viņš varbūt ir amatpersona uz 10 minūtēm reizi gadā. Un šai amatpersonai ir tieši tādi paši pienākumi pret valsti, kā ir Saeimas deputātiem vai vienalga - jebkurai citai amatpersonai, kurai šī nozīmība ir neapšaubāma. Šis kritērijs ir pārāk augsts veselai virknei amatpersonu, kuras pilda vienu vai otru valsts pārvaldes funkciju," skaidroja Valainis.
Gātere uzskata, ka politiķa sniegtā argumentācija nav pietiekama. "Tas, ka kādas institūcijas priekšnieks varētu noteikt, kādi konkrēti cilvēki iesniedz deklarācijas vai neiesniedz, ka viņi var savienot savu amatu vai nevar savienot - tā nav labā prakse. Tam vajadzētu būt noteiktam standartos, centralizēti, nevis, ka viens cilvēks, kurš varbūt nav īstais speciālists korupcijas risku noteikšanā, pieņem šādu lēmumu," teica "Delnas" vadītāja.
Saeimai par grozījumiem vēl būs jālemj otrajā un trešajā lasījumā.
