"Protams, viņam ir jābūt tādam stingram, lai nevar palaisties, saprotošam un labam, lai ir prieks iet tai aizsardzībā!" Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma 3. kursa audzēkne Elīna Evija Ezermale tā īsi raksturo, kādu vēlas valsts aizsardzības mācības skolotāju.
Tieši tāds ir tehnikuma skolotājs Henrijs Liepājnieks. Viņš ir profesionālā dienesta karavīrs, piedalījies arī divās starptautiskās miera uzturēšanas misijās Afganistānā un Irākā. Par instruktoru strādājis daudzus gadus, bet ar jauniešiem aizsardzības mācībā – trīs.
"Jāapgūst 72 stundu pedagoģiskais kurss. Manā gadījumā Liepājas augstskolā. Šobrīd mācos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, lai varētu pasniegt valsts aizsardzības mācību, vēl bija papildu kursi speciālajā apmācībā," pastāstīja Jaunsardzes instruktors, skolotājs Liepājnieks.
Savukārt Mārtiņa Brizgas ceļš uz valsts aizsardzības mācības skolotāja un Jaunsardzes instruktora darbu bijis citādāks. Viņš 17 gadus Rīgā strādājis galdniecībā par CNC mašīnas operatoru, bet vēlējies ko dzīvē pamainīt un atgriezies dzimtajā Skrundas pusē. Brizga sācis darboties Zemessardzē, un tur arī bijis piedāvājums apgūt nepieciešamo, lai kļūtu par skolotāju.
"Tas ir aktīvs dzīvesveids. Ar jauniešiem nevar nevienā mirklī atslābt, pašam joprojām ir interesanti, katru dienu kaut kas pamainās, piemēram, laikapstākļi, un pats kustībā visu laiku," pastāstīja Brizga.
Valsts aizsardzības mācība kā pilotprojekts tika ieviesta 14 skolās 2018. gadā. Patlaban kā izvēles interešu izglītības priekšmetu to pasniedz 99 skolās ar nepilniem 6000 skolēniem. Katru gadu skolēnu skaits pieaug, skolām brīvprātīgi piesakoties. Tā pakāpeniski tiek sagatavoti arī skolotāji. Pašlaik ir 120. Tomēr līdz 2024. gadam, kad valsts aizsardzības mācība būs obligāta vidējās izglītības programmās, vēl tāls ceļš ejams, atzīst Jaunsardzes centrā.
"No Jaunsardzes centra puses tas klupšanas akmens ir jaunsargu instruktori, jo, lai aptvertu visas vidējās iestādes, kur kopā ir nedaudz vairāk kā 30 000 jauniešu, mums ir nepieciešami aptuveni 300 jaunsargu instruktoru. Tas nozīmē, ka mums katru gadu jārekrutē 50 jauni jaunsargu instruktori papildus tiem, kuri personāla mainības dēļ pārtrauc darba attiecības. Tātad katru gadu mums nepieciešami 50–65 jauni jaunsargu instruktori," stāstīja Jaunsardzes centra direktors Aivis Mirbahs.
Šis nav pirmais gads, kad Jaunsardzes centrs aicina cilvēkus kļūt par valsts aizsardzības mācības skolotājiem, uzsverot, ka viss izglītības process ir apmaksāts. Turklāt nav svarīgi, ka iepriekšējā izglītība vai nodarbošanās nav bijusi saistīta ar militāro jomu.
KONTEKSTS:
Saeima 2020. gada 3. decembrī trešajā lasījumā atbalstīja jaunu likumu "Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi", ar kuru noteikts, kā tiek organizēta Jaunsardze, kā arī ieviests jauns mācību priekšmets vidējās izglītības pakāpē – valsts aizsardzības mācība. Šis priekšmets skolās būs obligāts no 2024. gada 1. septembra.
Jau ziņots, ka Jaunsardzes centrs ir izsludinājis konkursu uz vairāku novadu nodaļu jaunsargu instruktoru amatiem.
