Filmā nav atspoguļotas reālas situācijas, bet ar mākslinieciskiem paņēmieniem izspēlēti iespējamie scenāriji, kas varētu notikt, saduroties divām lielvarām, un Latvija, ne tikai Latgales reģions, tam ir pa vidu.
Īpaši saasināti filmu uztvēruši Latgales pašvaldību vadītāji un iedzīvotāji. Gan militārie, gan kino eksperti atzīst – iespējams, šoreiz BBC nav ievērojuši trauslo robežu starp mākslas un dokumentālo kino žanru. Filmu šovakar pēc “Panorāmas” demonstrēs arī Latvijas Televīzija, un tuvāko nedēļu laikā to rādīs arī Igaunijas un Lietuvas televīzija.
Kaut britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC filma Latvijas auditorijai vēl nav demonstrēta, tā sabiedrībā jau raisījusi pretrunīgas emocijas. Piektdien pie valdības pret to piketēja radikālā Latvijas Krievu savienība.
Savukārt dienu iepriekš atklātu vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām nosūtīja Latgales pašvaldību vadītāji. „Mums tagad latgaliešiem mēģina iestāstīt, ka jūs esat sliktie un varat būt separātisti, īpaši tie krievi, kas tur rādīti – vietējie Latgales krievi, viņi ne īpaši smuki nebija parādīti. Protams, ka viņi apvainosies!” saka Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs.
Filmas sižeta pamatā ir Krievijas izraisīti nemieri Latgalē. Tur varu sagrābj Maskavas atbalstītie separātisti, kuri pasludina neatkarību no Latvijas. Nemiernieku centrs ir Daugavpils, caur kuru Latvijā ieplūst Krievijas bruņojums un karavīri.
ASV viceadmirālis Džeimss Fogo ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra – šāda civilmilitārā simulācija ir ierasta lieta daudzu valstu bruņotajos spēkos, tomēr pušu apzīmējumi allaž ir izdomāti. „Raidsabiedrībām jābūt uzmanīgām lietojot īstus vārdus un īstas valstis. Tā varētu būt jebkura citu valstu ieskauta teritorija, kas robežojas ar jūru. Tādos gadījumos agri vai vēlu jāizmanto bruņotie spēki, lai atjaunotu kontroli pār teritoriju. Zinu, ka ir bijis satraukums par to. Medijiem un raidsabiedrībām ir atbildība mazināt šo satraukumu, kā, piemēram, ļaudīm jūsu valstī, kas nav tik pazīstami ar militārām operācijām kā tie no mums, kas valkā uniformas,” norādīja Fogo.
Tikmēr viens no filmas varoņiem – kādreizējais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds intervijā sabiedrisko mediju portāla LSM.LV krievu redakcijas pārstāvjiem neslēpj – bez īstiem nosaukumiem filma nebūtu interesanta.
„Ja tas būtu īsts NATO vingrinājums, tad vārdi būtu izdomāti – mēs nerunātu par Latviju vai Krieviju – viss būtu gaišzils, oranžs un tā tālāk. BBC neiegūtu lielu auditoriju, ja savu filmu nosauktu ”„Gaišzilo” vienība uzbrūk „oranžo” vienībai”. Tieši tādēļ tika izmantotas reālas valstis un veikti inscenējumi ar aktieriem - tiesa, esmu dzirdējis, ka latviešus tēloja lietuvieši (smejas). Nevaru apsūdzēt BBC par to, ka viņi gribēja, lai viņu filmu noskatītos vairāk par pieciem cilvēkiem,” sacīja Bonds.
Kino eksperti tikmēr norāda uz pašu filmas veidotāju atbildību. „Te parādās ētiskās šķēres. Dokumentālajā vai starpžanru kino nedrīkstētu radīt iespaidu, ka tie notikumi ir notikuši vai tūlīt notiks, jo skatītājs nebūt nav tik ļoti izglītots kino analīzē, lai spētu analizēt to, ko uz ekrāna redz. Ja viņš redz, ka šādi notikumi notiek, lai viņš tos nevarētu pieņemt kā reālus,” norāda kinorežisors Dāvis Sīmanis.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) uzsver, ka filma par Krievijas iebrukumu Latvijā ir tikai un vienīgi tās autoru interpretācija, kurai nav sakara ar Latgales reģionu un tās iedzīvotāju dzīves realitāti.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) paudis nožēlu, ka filmas veidotāji notikumus Krimā un Donbasā šabloniski pārcēluši uz Latgali bez jebkādas priekšizpētes. Latvijas Televīzija uzskata, ka ir svarīgi parādīt šo filmu Latvijas iedzīvotājiem, jo sabiedrībā virmo bažas par pašreizējās situācijas tālāko attīstību. Filma skatītājiem dos iespēju katram pašam izvērtēt redzēto, jo šobrīd katrs tajā saredz savu “patiesību un taisnību”.
