Bēgļi – ko mēs par viņiem zinām?

 

No kā viņi bēg?

Kāpēc ir karš Sīrijā un kāpēc tas ir tik traģisks?

Pašreizējais Sīrijas prezidents Bašars al Asads varu valstī pārņēma pēc sava tēva nāves. Pirms četriem gadiem sākās nemieri, kas tika vērsti pret pastāvošo Asada režīmu. Sīrijā sākās arī tautas sacelšanās. Līdzīgi nemieri notika arī citās blakus esošajās arābu valstīs.

Kad protesti pieņēmās spēkā, Asada režīms arvien bargāk sāka izrēķināties ar nemierniekiem, no represijām cieta arī miermīlīgie valsts iedzīvotāji. Protesta akcijas un nemieri Sīrijā ir pārvērtušies par pilsoņu karu, kas ilgst jau gandrīz piecus gadus - kopš 2011.gada. Šajā konfliktā valdības spēki ir izmantojuši arī ķīmiskos ieročus.

Pēdējo četru gadu laikā kara dēļ savas dzīvesvietas bijuši spiesti pamest vairāk nekā 11 miljoni cilvēku.

Šobrīd par varu Sīrijā cīnās valdības spēki un dažādi režīma pretinieku grupējumi.

Kas notiek Eritrejā, Etiopijā, Somālijā un Lībijā?

Labāku un drošāku dzīvi Eiropā meklē cilvēki no Eritrejas, Somālijas, Etiopijas, Lībijas, Irākas, Afganistānas, Pakistānas, Sīrijas un citām valstīm, kur ir karš un valda nabadzība.

Eritreju dēvē par Āfrikas Ziemeļkoreju. Tur valdošais politiskais režīms ir īpaši nežēlīgs – iedzīvotāji tiek pakļauti spīdzināšanām, tiek izpildīti nāvessodi, pastāv piespiedu darbs, vārda, reliģijas un pārvietošanās brīvības ierobežojumi. Šie cilvēktiesību pārkāpumi starptautiski tiek dēvēti par noziegumiem pret cilvēci. Lai gan Eritreja ir viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm, tā tērē miljonus, lai iepirktu kara tehniku.

Somālijā katru gadu tiek noslepkavoti un bez vēsts pazūd tūkstošiem cilvēku. Valdība ar starptautisko spēku palīdzību pilnībā kontrolē vien salīdzinoši nelielu daļu no visas šīs valsts teritorijas.

Lībiju, Etiopiju un Somāliju plosa pilsoņu karš - notiek cīņa par varu starp valdības spēkiem un dažādiem militārajiem grupējumiem. Piemēram, Lībijā pirms četriem gadiem sākās bruņota sacelšanās un tika gāzts valsts diktatora Muamara Kadafi režīms. Valstī aizvien par ietekmi cīnās valdības spēki un nemiernieki. Līdz ar haosu, kas sācies, Lībija kļuvusi par atvērtu ceļu bēgļiem no Āfrikas valstīm uz Eiropu.

Kas ir bēgļu krīze?

Kara, nemieru, politiskās vajāšanas, vardarbības, bada un dažādu dabas katastrofu dēļ aptuveni 60 miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas un doties bēgļu gaitās. Tas ir augstākais jebkad reģistrētais bēgļu skaits pasaulē.

Cilvēki vēlas atrast vietu, kur varētu dzīvot drošībā – vai nu citā savas valsts daļā, vai arī ārpus tās – citās, drošākās valstīs.

Milzīgais cilvēku daudzums, kas pamet savas mājas, rada lielas grūtības tām valstīm, kuras atrodas tuvu vai uz bēgļu ceļiem. Šīm valstīm grūti kontrolēt situāciju un uzņemt visus patvēruma meklētājus. Tiesa, daudzviet ir izveidotas bēgļu nometnes, kur uzturēties bēgļiem, taču nometnes nereti ir pārpildītas, sadzīves apstākļi tajos ir slikti, jo to uzturēšanai trūkst naudas. Turklāt bēgļu nometnes ir izveidotas tikai kā pagaidu problēmas risinājums.

Tāpēc simtiem tūkstoši cilvēku izvēlas meklēt patvērumu paši, nevis pavadīt dienas bēgļu nometnēs, cerībā, ka pēc kāda laika dzīves apstākļi uzlabosies. Nereti šādi mēģinājumi beidzas traģiski, pat ar patvērumu meklētāju nāvi.

Kāpēc tik daudz bēgļu ir tieši tagad?

Nav viena iemesla, kāpēc tieši tagad bēgļu ir tik daudz. Pēdējo gadu laikā pasaulē ir izcēlušies 15 bruņoti konflikti un cilvēki bēg no savas dzimtenes asiņaino nemieru, politiskā režīma vai nabadzības dēļ.

Bēgļu plūsma uz Eiropu pastiprinājās pēc tā dēvētā Arābu pavasara. Proti, pirms četriem gadiem vairākās arābu valstīs aizsākās miermīlīgas protesta akcijas pret pastāvošo kārtību. Šīs akcijas noveda vai nu pie režīma maiņas, vai pie jaunām sadursmēm un cīņas par varu. Tā, piemēram, Lībijas valdības gāšana bija kā slūžu atvēršana bēgļu straumēm no Āfrikas.

Pašlaik pasaulē vislielākais bēgļu skaits nāk no Sīrijas. Cilvēki bēg no šajā valstī notiekošā pilsoņu kara radītajām šausmām. Āfrikas kontinentā savukārt ļoti nelabvēlīgi apstākļi saglabājas Eritrejā, kur valda represīvs politiskais režīms un dziļa nabadzība.

Meklējot patvērumu no vajāšanas pašu mājās, daudzi cilvēki gan no Āfrikas, gan no Tuvajiem Austrumiem dodas bīstamajā ceļā caur Lībiju pāri Vidusjūrai. Bēgļu plūsma šajā maršrutā gan ir nedaudz samazinājusies uzsākto starptautisko robežkontroles operāciju dēļ. Taču ņemot vērā to, ka lielākā daļa no militārajiem konfliktiem, visticamāk, tuvākajā laikā netiks atrisināti, var prognozēt, ka arī bēgļu plūsma neapstāsies vai var pat palielināties.

Kā tiek risināti bēgļu krīzes cēloņi?

Pēdējo piecu gadu laikā ir uzliesmojuši 15 bruņoti konflikti Tuvajos Austrumos, Āfrikā, Eiropā un Āzijā. Asiņainākais ir karš Sīrijā, kas turpinās jau piekto gadu. Nogalināti vismaz 250 tūkstoši cilvēku. 11 miljoni cilvēku - aptuveni puse valsts iedzīvotāju - bijuši spiesti pamest savas mājas. No tiem jau četri  miljoni devušies bēgļu gaitās, pārsvarā uz kaimiņvalstīm. 

Piemēram, Turcijā patvērumu raduši puse no viņiem - divi miljoni. Viņi spiesti uzturēties bēgļu nometnēs, kur situācija finansējuma trūkuma dēļ turpina pasliktināties. Patvēruma meklētāju straumēm sākot plūst uz Eiropu, ANO atgādinājusi, ka starptautiskās sabiedrības piešķirtais finansējums bēgļu atbalstam joprojām ir tālu no lūgtā.

Sīrijas konflikts sākās 2011.gada pavasarī ar miermīlīgiem masu protestiem, pieprasot reformas. Kad prezidenta Bašara al Asada režīms demonstrācijām atbildēja ar tankiem, opozīcijas grupas ņēma rokā ieročus. 2012.gadā ANO paspārnē tika pieņemts tā dēvētais Ženevas komunikē, kurā pausts  aicinājums izveidot Sīrijas pārejas valdību, kurā būtu pārstāvēts gan pašreizējais režīms, gan opozīcija. Tajā nebija ietverta prasība, ka Asadam prezidenta amats būtu jāpamet.

2014.gada sākumā ar ASV un Krievijas atbalstu ANO paspārnē Ženēvā notika Sīrijas miera konference, kur piedalījās Asada režīma un opozīcijas grupējumu delegācijas. Vairāku dienu ilgās sarunas aizritēja saspringtā gaisotnē, taču puses vienoties tā arī nespēja.

Vienlaikus arvien redzamāku lomu Sīrijas karā sāka ieņemt tādi radikālie džihādistu grupējumi kā „Islāma valsts” jeb "Daīš", kas cīnās pret visiem un guvuši panākumus izmantojot haosu un ieilgušo konfliktu. Ar šo grupējumu ārvalstis mēģina tikt galā ar uzlidojumiem. 

Tagad diskusijas par nepieciešamību atkal rīkot sarunas starp Asada režīmu un mēreno opozīciju atjaunojušās. Tomēr strīdīgi jautājumi joprojām ir vairāki: kas tajās piedalīsies, kāda loma būtu Asadam, vai viņš uzskatāms par Sīrijas kara iemeslu vai stabilitātes garantu?

 

Kā risina bēgļu pieplūdumu?

Kā nosaka bēgļu uzņemšanas kvotas valstīm?

Eiropas Parlaments ierosina sadalīt patvēruma meklētājus pa Eiropas Savienības dalībvalstīm, atbilstoši katras iespējām un uzņemšanas kapacitātei. To aprēķina, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, iekšzemes kopproduktu, iepriekš saņemto patvēruma meklētāju pieteikumu skaitu un bezdarba rādītājus. Pēc šādiem rādītājiem vadījās arī Latvija.

Lai gan Eiropā patvērumu meklē vairāki simti tūkstoši cilvēku, Eiropas Savienība oficiāli paziņojusi, ka ir gatava uzņemt 160 tūkstošus bēgļu, kas šobrīd jau atrodas tās teritorijā, un vēl papildus 20 tūkstošus no bēgļu nometnēm trešajās valstīm. Bēgļi tiks sadalīti pa visām dalībvalstīm. Latvijai turpmāko divu gadu laikā varētu nākties uzņemt vairāk nekā 700 bēgļiem. Šobrīd oficiāli apstiprinātais bēgļu skaits Latvijai ir 531 persona.

Kā atšķiras brīvprātīgā un obligātā bēgļu uzņemšana?

Valstīm ir pienākums reģistrēt un izskatīt to patvēruma meklētāju pieteikumus, kuri ir ieradušies konkrētā valstī. Taču daudzi bēgļi, glābjoties no kara vai vajāšanas, nonāk tuvējo, kaimiņvalstu bēgļu nometnēs, kurās uzturēšanās ir paredzēta tikai kā pagaidu risinājums. Tāpēc ANO Bēgļu aģentūra ir izveidojusi mītnesvietas maiņas programmu, kuras ietvaros šos cilvēkus nogādā drošākās valstīs. Vienkāršoti šos cilvēkus sauc par ANO kvotu bēgļiem. Šī mītnesvietas maiņas programma darbojas jau gadu desmitiem, un valstu dalība tajā ir brīvprātīga. Katra valsts izvēlas, vai šajā programmā piedalīties, un pati arī izlemj, cik un kādus bēgļus tā spēj uzņemt.

Visaktīvākā šajā programmā darbojas ASV, Austrālija, Kanāda un ziemeļvalstis, piemēram, Zviedrija. Šīs valstis ik gadu uzņem bēgļus no tā saucamās ANO kvotas.

Kaut ko līdzīgu ir mēģinājusi veidot arī Eiropas Savienība, lai pārdalītu bēgļus no dalībvalstīm, kur to ir daudz, uz tām dalībvalstīm, kur šādu cilvēku ir mazāk. Šī ES pārvietošanas programma līdz šim ir bijusi brīvprātīga. Taču līdz ar bēgļu krīzes saasināšanos Eiropā tiek domāts arī par pastāvīgas kārtības izveidi, kur valstīm tomēr tiktu noteiktas kvotas un tām jau būtu pienākums uzņemt bēgļus. Šis plāns līdz galam nav realizējies, taču dalībvalstis ir panākušas vienošanos, ka turpmāko divu gadu laikā dalībvalstu starpā tiks pārvietoti un sadalīti 160 tūkstošu patvērumu meklētāju, kas jau tagad atrodas Grieķijā un Itālijā, kā arī 20 tūkstošu patvērumu meklētājus no trešo valstu bēgļu nometnēm. 

Vai Latvijas var solidarizēties arī citādi, ne tikai uzņemot bēgļus?

Jā, var un Latvija to arī dara. Proti, Eiropas Savienība ir izveidojusi Attīstības sadarbības programmu, un šīs programmas īstenošanai dalībvalstis iemaksā noteiktu naudas summu. Pērn kopumā šai jomai tika novirzīti vairāk nekā 58 miljardi eiro. Latvija attīstības sadarbībai gadā velta vidēji aptuveni 17 miljonus eiro. Vairāk nekā 90% no attīstības sadarbības programmā esošās naudas tiek novirzīta Eiropas Savienības un citām starptautiskajām organizācijām. Ar šo finansējumu palīdz valstīm, no kurām nāk vairums patvēruma meklētāju.

Tāpat, saasinoties situācijai Vidusjūrā, kuru šķērsot bīstamās laivās mēģina tūkstošiem cilvēku, Latvija ar personālu un ekipējumu atbalsta bēgļu glābšanas operācijas. Proti, Latvija uz šo reģionu nosūtījusi divus patruļu kuterus, helikopteru, kā arī divas apvidu automašīnas.

Taču efektīgāks veids, kā mazināt traģēdijas Vidusjūrā, būtu cilvēku kontrabandas izskaušana, radot drošus un likumīgus ceļus cilvēkiem, kuri bēg no kara šausmām. Latvijai ir eksperti, ko nepieciešamības gadījumā deleģēt darbam Eiropas Patvēruma atbalsta birojā.

Latvijas pārstāvji piedalās arī ANO Augstā komisāra bēgļu lietās biroja sanāksmēs un sadarbības programmās. Turklāt ar brīvprātīgām un regulārām maksājumiem tiek atbalstītas ANO palīdzības programmas un bēgļu nometņu uzturēšana.

Kā bēgļu jautājumu risina Igaunijā?

Igaunija vislabprātāk pie sevis uzņemtu bēgļu ģimenes un cilvēkus no visneaizsargātākajām sabiedrības grupām - bāreņus, bērnus un vientuļās mātes. Igaunija turpmāko divu gadu laikā no Itālijas un Grieķijas, kā arī no trešo valstu bēgļu nometnēm piekritusi uzņemt 523 bēgļus.

Būtiskākās formalitātes igauņi plāno nokārtot, vēl pirms patvērumu meklētāji ieradīsies Igaunijā, lai tūlīt pēc to ierašanās viņiem oficiāli jau varētu piešķirt bēgļa statusu. Atšķirībā no Latvijas, Igaunijas pārvietotie bēgļi izmitināšanas centrā neuzturēsies, bet gan tiks izmitināti Igaunijas pašvaldībās. Tas tiek darīts ar mērķi, lai neveidotos lielas bēgļu kopienas un cilvēki vieglāk integrētos sabiedrībā.

Saskaņā ar Igaunijas izstrādāto plānu, bēgļiem, ierodoties valstī, tiks veikta medicīniskā pārbaude. Tāpat šiem cilvēkiem aprast ar jaunajiem apstākļiem palīdzēs tā dēvētās atbalsta personas vai mentori. Tālāk bēgļus reģistrēs pie ģimenes ārsta, nodarbinātības aģentūrā, šobrīd parlamentā skata likumprojektu, kas paredz, ka viņiem būs obligāti jāapmeklē arī igauņu valodas apmācības kursi.

Ģimenes uzturēšanai, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, paredzēts tērēt maksimums 25 000 eiro gadā, no kuriem lielākās izmaksas būs par dzīvesvietu. Šāda ģimene uz vienu ģimenes locekli saņems aptuveni 100 eiro mēnesī. Par piešķirto pabalstu bēgļi varēs iegādāties pārtiku un sadzīves preces, savukārt izmaksas par mājokli segs valsts.

Pirmie bēgļi Igaunijā varētu ierasties šī gada beigās un nākamā gada sākumā. Igaunijas un Itālijas iestādes jau ir parakstījušas sadarbības vienošanos, kurā apstiprinātas Igaunijas tiesības neļaut valstī ierasties cilvēkiem, kas varētu radīt draudus valsts un sabiedriskajai drošībai.

Kā bēgļu jautājumus risina Lietuvā?

Lietuva turpmāko divu gadu laikā uzņems vairāk nekā 1100 bēgļu, kas jau tagad atrodas Itālijā un Grieķijā, kā arī trešo valstu bēgļu nometnēs. Lietuva, tāpat kā Latvija, patlaban izstrādā rīcības plānu, kādā veidā palīdzēt patvēruma meklētājiem, kā tos labāk integrēt sabiedrībā.

Lietuvā domā, ka papildu galvenajam patvēruma meklētāju uzņemšanas centram, kas atrodas Ruklas pilsētā, nākamgad varētu atvērt arī uzņemšanas centrus lielākajās Lietuvas pilsētās – Viļņā, Kauņā, un Klaipēdā. Taču vienlaicīgi iecerēts ievērojami saīsināt patvērumu meklētāju uzturēšanās laiku tajos. Proti, ja līdz šim centrā no ierašanās brīža var uzturēties līdz astoņiem mēnešiem vai atsevišķos gadījumos gadu, tad turpmāk tur varētu uzturēties tikai līdz trim mēnešiem. Tādējādi cer uz bēgļu ātrāku pārcelšanos uz pašvaldībām un reģioniem, kuros viņi varētu atrast darbu un integrēties sabiedrībā.

Pašlaik viena bēgļa uzturēšanās patvēruma meklētāju uzņemšanas centrā izmaksā aptuveni 620 eiro mēnesī, un no šiem līdzekļiem 71 eiro bēgļi saņem uz rokas saviem personiskajiem tēriņiem. Tomēr, pēc Sociālās aizsardzības un darba lietu ministrijas aplēsēm, faktiski nepieciešamais finansējums ir ap 800 eiro mēnesī, taču ar pieejamajiem līdzekļiem Lietuva šo apjomu patlaban nodrošināt nevarot.

Lietuvai jau ir pieredze ar patvērumu meklētāju ģimenēm no Sīrijas. Pašlaik valstī dzīvo aptuveni 50 sīrieši, un nesen ieradušās arī irākiešu ģimenes. 

 

Kas ir patvēruma meklētājs un bēglis?

Patvēruma meklētājs, bēglis un alternatīvais statuss

Patvēruma meklētāji ir cilvēki, kuri ierodoties citā valstī, ir reģistrējušies un vēlas saņemt aizsardzību kā bēgļi. Viņi gaida valsts valdības lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Šiem cilvēkiem ir tiesības uzturēties valstī, ja vien viņu pieteikumu bēgļa vai alternatīvā statusam nenoraida.

Nav neīstu vai viltus patvēruma meklētāju, tāpat nepastāv arī nelegāli patvēruma meklētāji. Ikvienam cilvēkam ir tiesības lūgt patvērumu citā valstī.

Bēgļa statusu var iegūt cilvēki, kas atrodas ārpus savas dzimtenes un kuru dzīvība vai cilvēktiesības ir apdraudētas viņu rases, tautības, sociālās grupas piederības vai pārliecības dēļ, piemēram, viņa reliģisko vai politisko uzskatu dēļ. Ja viņu valsts valdība nevēlas vai nevar viņus pasargāt, tad šiem cilvēkiem ir tiesības lūgt patvērumu citā valstī.

Savukārt alternatīvo statusu piešķir tiem cilvēkiem, kuri neatbilst bēgļa juridiskajai definīcijai. Alternatīvā statusa aizsardzību var iegūt, atsaucoties uz šādiem pamatojumiem, proti, cilvēkam draud nāvessods viņa valstī; spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai, ja viņa valstī ir karš, kura dēļ cilvēkam ir nepieciešama aizsardzība un viņš nevar atgriezties savā dzimtenē. Šis statuss ar attiecīgu direktīvu ir pieņemts visā Eiropas Savienībā.

Kā piešķir bēgļa vai alternatīvo statusu?

Lai iegūtu bēgļa vai alternatīvo statusu, patvēruma meklētājs ierodoties valstī, uzraksta attiecīgu iesniegumu Valsts robežsardzei ar lūgumu piešķirt patvērumu. Iesākumā robežsardzes, bet pēc tam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji intervē patvēruma meklētāju, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc šāda statusa piešķiršana tiek prasīta. Tādējādi tiek savākta informāciju par cilvēku, viņa pagātni. Pēc tam tiek lemts par iesnieguma pamatotību.

Kopumā šis process aizņem apmēram trīs mēnešus. Patvēruma meklētāja pienākums ir sniegt informāciju, kas ir būtiska lēmuma pieņemšanai. Atsevišķos gadījumos lēmumu par statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem gada laikā. Ja patvēruma meklētājam nav derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas Latvijā, laiku, kamēr tiek pieņemts lēmums, viņš pavada izmitināšanas centrā “Mucenieki”.

Patvēruma meklētājs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieņemto lēmumu par statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, un tās lēmums ir galīgs. Ja patvēruma meklētajam ir piešķirts alternatīvais statuss un viņš ar to nav mierā, arī šo lēmumu var pārsūdzēt un pieprasīt bēgļa statusu. Taču, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir noraidījusi patvēruma meklētāja iesniegumu un to ir noraidījusi arī tiesa, tad cilvēkam ir jādodas atpakaļ uz savu dzimteni.

Kas notiek tajā laikā līdz juridiskā statusa saņemšanai?

Kamēr patvēruma meklētājs gaida valsts iestāžu lēmumu par to, kāds juridiskais statuss viņam tiek piešķirts vai arī viņa lūgums vispār tiek noraidīts, viņš dzīvo izmitināšanas centrā “Mucenieki” vai citviet, ja ir pie kā palikt. Lēmums varas iestādēm jāpieņem triju mēnešu laikā, taču atsevišķos gadījumos visas procedūras var aizņemt arī gadu.

Lai pieņemtu gala lēmumu, patvēruma meklētājs tiek intervēts par viņa pagātni, mītnes zemi. Tāpat notiek faktu salīdzināšana un cita veida darbības, lai pārbaudītu patvēruma meklētāja iesnieguma pamatotību.

Saskaņā ar valdības apstiprināto rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā, patvēruma meklētāji jau kopš pirmajām dienām, uzturoties izmitināšanas centrā „Mucenieki”, sāks apgūt latviešu valodu un saņems nepieciešamo veselības aprūpi. Tāpat viņiem tiks izsniegta arī dienas naudu 2,15 eiro apmērā, lai varētu iegādāties ēdienu un nepieciešamās higiēnas preces.

Kas notiek, kad piešķir alternatīvo statusu?

Cilvēki, kuriem piešķir alternatīvo statusu, Latvijā dzīvo līdzīgi kā tie cilvēki, kuriem piešķir bēgļa statusu. Proti, arī viņi var saņemt gan valsts piešķirto atbalstu, gan viņiem ir jāintegrējas sabiedrībā, jāmeklē sev dzīvesvieta un darbs.

Galvenās atšķirība ir tā, ka katru gadu tiek atkārtoti vērtēts, vai cilvēkam ir nepieciešams saglabāt piešķirto alternatīvo statusu. Proti, katru gadu notiek pārbaude un savākta informācija, vai viņam dzimtenē aizvien draud briesmas. Ja tā ir, tad statusu pagarina, bet, ja briesmas vairs nedraud, tad viņš var atgriezties savā mītnes valstī. Vēl viena atšķirība ir pabalsts saņemšanas ilgums – cilvēks, kas oficiāli ieguvis bēgļa statusu, pabalstu saņemt gadu, bet alternatīvā statusa ieguvējs saņem deviņus mēnešus.

Kas notiek ar tiem, kam nepiešķir statusu? Kā notiek deportācija?

Ja patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu noraida gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, gan tiesa, tad cilvēkam nav likumīga pamata uzturēties Latvijā. Tādā gadījumā cilvēkam ir jāatgriežas savā izcelsmes valstī.

Šajā gadījumā Valsts robežsardze sagatavo dokumentus, lai cilvēks varētu atgriezties savā mītnes zemē. Ja tas netiek darīts labprātīgi, tad cilvēks tiek izraidīts piespiedu kārtā. No valsts izraidāmos cilvēkus viņu mītnes zemē nogādā ar lidmašīnu, retos gadījumos ar autotransportu. Ja cilvēks dodas prom labprātīgi, tad viņam sagādā aviobiļeti un aizved uz lidostu. Bet, ja cilvēks no valsts ir jāizved piespiedu kārtā, tad viņam brauc līdzi pavadonis, kurš pārliecinās, ka cilvēks patiesi ir aizbraucis uz savu dzimteni.

Vai pareizi lietot terminu “nelegālais imigrants”?

Tiesiskā izpratnē nav tāda statusa "nelegālais imigrants". Šāds termins nav atrodams ne Latvijas, ne Eiropas, ne arī starptautiskajā likumdošanā. Taču Eiropā tiek lietots juridiskais termins "neregulārais migrants".

„Neregulārie migranti” ir cilvēki, kam nav legāla pamata uzturēties valstī. Tie ir gan cilvēki, kuri nelegāli šķērsojuši robežu un nav lūguši patvērumu, gan tie, kuriem beigusies vai nav pagarināta uzturēšanas atļauja vai vīza, kā arī nelegāli nodarbinātie cilvēki un tie, kam patvēruma iesniegums ir noraidīts galīgajā instancē.

Latvijā sarunvalodā nereti par nelegālajiem imigrantiem mēdz saukt patvēruma meklētājus un bēgļus. Taču tas nav korekti. Tiesa, patvēruma meklētāji var iekļūt valstī slepus vai kontrabandas ceļā. Ja vien viņi pēc iekļūšanas valstī reģistrējas un pieprasa patvērumu, viņi netiek uzskatīti par likumpārkāpējiem. Saņemot bēgļa vai alternatīvo statusu, cilvēks saņem arī uzturēšanās atļauju valstī, kas viņam ļauj turpmāk legāli tur uzturēties.

Šo terminu nebūs precīzi arī attiecināt uz tiem cilvēkiem, kas šķērso robežu, bet nav patvēruma meklētāji.

Proti, nelegāla var būt darbība, piemēram, robežas šķērsošana bez nepieciešamiem dokumentiem ieceļošanai valstī, bet nevis pats cilvēks. 

 

Kā Latvija uzņems bēgļus?

Cik Latvija ir gatava bēgļu uzņemšanai?

Jau deviņdesmito gadu beigās Latvijā tika izveidots patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki". Tas atrodas Ropažu pagasta Muceniekos. Pagaidām centrā ir vieta 100 cilvēkiem, bet ārkārtas situācijās maksimālā kapacitāte ir 200 cilvēki. Patlaban valdības izstrādātais rīcības plāns paredz izmetināšanas centra paplašināšanu un labiekārtošanu.

„Muceniekos” patvēruma meklētāji uzturas tikai līdz brīdim, kad tiem tiek piešķirts vai arī noraidīts bēgļa vai alternatīvais statuss. Centrā ir pieejama virtuve, veļas mazgātava, televīzijas telpa, mācību telpa ar pieeju internetam, sporta zāle, bērnu rotaļu istaba un bibliotēka. Vienā istabiņā var dzīvot līdz četriem cilvēkiem. Taču ir arī paredzētas telpas ģimeņu izmitināšanai.

Gatavojoties gaidāmajai bēgļu uzņemšanai, Latvijas valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto rīcības plānu patvēruma meklētāju un bēgļu pārvietošanai uz Latviju un sociālekonomiskajai iekļaušanai sabiedrībā. To sagatavojusi speciāla darba grupa. Lielu daļu finansējuma, kas nodrošinātu bēgļu izmitināšanu un ātrāku iekļaušanu sabiedrībā, būs Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda un citiem fondiem, bet daļa būs jāsedz arī no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Kāds ir darba grupas izstrādātais rīcības plāns?

Patlaban bēgļu pārvietošanas, izmitināšanas un integrācijas plāns paredz trīs soļus:

1. Cilvēku atlase un pārvietošana. Plānots, ka Latvijas Iekšlietu ministrijas amatpersonas dosies uz bēgļu nometnēm, kā arī uz Itāliju un Grieķiju, lai iepazītos ar cilvēku dokumentiem. Patvērumu meklētāju atlase notiks pēc starptautiski noteiktiem kritērijiem.
2. Patvēruma meklētāju uzņemšana un izmitināšana. Nonākot Latvijā, pirmos trīs mēnešu, kamēr notiek statusa piešķiršanas procedūra, patvēruma meklētājs pavada izmitināšanas centrā “Mucenieki”. Plānots, ka jau šajā laikā viņš sāk apgūt latviešu valodu, ar viņu strādā speciālisti, lai pēc statusa piešķiršanas cilvēkam būtu skaidrs, kādas ir viņa iespējas darba tirgū, kur un kā tas varēs dzīvot un veidot savu nākotni Latvijā. Tāpat patvēruma meklētājiem tiks nodrošināta veselības aprūpe.
3. Pasākumu kopumu, kas ļaus jau juridisko statusu saņēmušām personām iekļauties sabiedrībā. Viņiem būs jāturpina apgūt latviešu valodu. Piesaistot nevalstiskās organizācijas un koordinatorus, bēgļiem palīdzēs atrast mājokli un darbu.

Kā notiks bēgļu atlase, kuri dosies uz Latviju?

Latvija turpmāko divu gadu laikā varētu uzņemt vairāk nekā 700 bēgļu. Daļa šo cilvēku nāks no trešo valstu bēgļu nometnēm, daļa - no Itālijā un Grieķijā nonākušajiem patvēruma meklētājiem.

Cilvēku atlase, kas nonāks Latvijā, notiks pēc starptautiskiem kritērijiem. Plānots, ka Latvijas Iekšlietu ministrijas amatpersonas pirms lēmuma pieņemšanas un patvērumu meklētāju uzņemšanas Latvijā dosies uz bēgļu nometnēm, kā arī uz Itāliju un Grieķiju, lai iepazītos ar cilvēku dokumentiem un sniegtu informāciju par dzīves apstākļiem un likumiem mūsu valstī.

Lai cilvēki varētu ātrāk iekļauties darba tirgū un sabiedrībā, Latvija varētu atbalstīt tos, kuri prot vismaz vienu Eiropas valodu un ir izglītoti. Tāpat Latvija cer pie sevis uzņemt cilvēkus, kuriem ir jau ģimene.

Ko darīs ar tiem bēgļiem, kas Latvijā ieradīsies paši?

Pēc tam, kad stāsies spēkā jaunais rīcības plāns bēgļu uzņemšanai, izmitināšanai un integrācijai, ko izstrādā speciāla darba grupa, tajā plānoto atbalstu varēs saņemt visi patvēruma meklētāji, kuri nokļūs Latvijā un lūgs piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. Tas nozīmē, ka vienlīdzīgas iespējas apgūt valodu, saņemt veselības aprūpi un atbalstu darba vietas atrašanā būs gan tiem vairāk nekā 700 cilvēkiem, kuri tiks izvēlēti īpašā atlases kārtībā Grieķijā, Itālijā un trešo valstu bēgļu nometnēs un no tām nonāks Latvijā, gan arī tiem, kas būs iekļuvuši Latvijā pašu spēkiem un lūgs šeit patvērumu.

Tiesa, Latvija par vairāk nekā 700 patvēruma meklētājiem saņems speciālu finansējumu no Eiropas Savienības budžeta. Proti, plānots, ka par šādi pārvietotu bēgli Latvijas valsts saņems papildu sešus tūkstošu eiro, kurus mūsu valsts varēs izmantot patvēruma meklētāja ātrākai iekļaušanai sabiedrībā. Savukārt tiem, kas Latvijā ieradīsies pašu spēkiem, arī pilnībā tiks nodrošināts atbalsts, bet šiem mērķiem jau tiks izmantoti citi finansējuma avoti, tai skaitā starptautisko programmu līdzekļi.

Rudens sākumā pašu spēkiem, šķērsojot Latvijas robežu, ieradās divas Irākas pilsoņu grupas, kuri šeit lūdza piešķirt patvērumu. Visticamāk, viņi būs pirmie, kas varēs saņemt atbalstu, izmantojot jaunajā rīcības plānā izstrādāto sistēmu. Līdz ar to Latvijas varas iestādēm būs iespēja pārliecināties, cik veiksmīgs ir izstrādātais patvēruma meklētāju atbalsta modelis.

Kā notiks ģimeņu atkalapvienošanās?

Bēgļiem un alternatīvā statusa ieguvējiem ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Ģimene var atkalapvienoties, ja tā ir izveidota pirms ierašanās Latvijā. Tiesa, alternatīvā statusa ieguvēji ar ģimeni apvienoties var gan tikai pēc tam, kad Latvijā ir nodzīvoti jau divi gadi.

Lai ģimene varētu apvienotos, bēglim jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar iesniegumu, kurā norādīta informācija par saviem ģimenes locekļiem. Ģimenes atkalapvienošana attiecas tikai uz tiešajiem radiniekiem, proti, vīru, sievu un bērniem. Tātad, tas neattiecas uz brālēniem, māsīcām vai vēl tālākiem radiniekiem. Tāpat tajās ģimenēs, kurās nākušas no valstīm, kur atļauta daudzsievība, atkalapvienoties varēs tikai ar vienu no sievām.

Kad ģimene var apvienoties, tā pati organizē radinieku atbraukšanu. Bēgļa ģimenes locekļi iegūst pastāvīgo uzturēšanās atļauju, bet alternatīvā statusa ieguvēja ģimene termiņuzturēšanās atļauju uz tik pat ilgu laiku kā pats statusa ieguvējam. Pieprasījumu uz ģimenes atkapapvienošanu var iesniegt arī bēgļa laulātais vai bērns, kas neatrodas Latvijā, bet vēlas apvienoties ar savu radinieku, kurš dzīvo šeit.

Vai bēgļi varēs doties prom uz citām Eiropas valstīm?

Bēgļa statusa iegūšana nozīmē, ka cilvēks kļūst par konkrētās valsts piederīgo un uz viņu attiecas tie paši likumi, kuri jāievēro šīs valsts pilsoņiem. Līdz ar to bēgļi, protams, var pamest valsti, kurā viņi dzīvo un doties tālāk uz kādu citi Eiropas valsti. Taču šādā gadījumā, viņiem tāpat kā, piemēram, Latvijas pilsoņiem, ir jāsaņem dokumenti, kas ļauj viņiem strādāt un arī palikt citā valstī.

Jaunais rīcības plāns paredz, ka bēgļa vai alternatīvā statusa pabalsta saņemšanas laikā sasaiste ar konkrēto valsti būs stiprāka. Proti, tiem, kas Latvijā vēlēsies saņemt pabalstu, būs arī pienākumi – viņiem būs jāmācās latviešu valoda, jāmeklē darbs un jāpiedalās pasākumos, lai ātri iekļautos vietējā sabiedrībā. Tas mazinās iespēju, ka Latvijā bēglis saņem pabalstu, bet reāli dzīvo un nelegāli strādā citā valstī. Ja tomēr persona izvēlēsies doties prom no Latvijas pabalsta izmaksāšanas laikā, pabalsta izmaksa tiks pārtraukta.

Vai arī Latvija varētu atjaunot robežkontroli?

Kā Latvijas Radio noskaidroja Latvijas vVlsts robežsardzē, robežkontroles atjaunošana Latvijā patlaban nav plānota. Latvija ir Šengenas zonas dalībvalsts, un tas nozīmē, ka starp šīs zonas dalībvalstīm praktiski nepastāv robežkontroles un to pilsoņi var brīvi pārvietoties. Patlaban Šengenas zonā ietilps 26 Eiropas valstis.

Taču Šengenas zonas nosacījumi arī paredz, ka nepieciešamības gadījumā ir iespēja robežkontroli uz laiku atjaunot. To var darīt arī Latvija. Lēmumu par šādu rīcību pieņem valdība, un tas tiek darīts gadījumos, kad rodas nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības veselībai, kā arī iekšējai drošībai.

Palielinoties bēgļu plūsmai un saasinoties situācijai atsevišķās valstīs, robežkontroles atjaunošanas tiesības patlaban ir izmantojusi Vācija, Austrija, Čehija un pēc Parīzes teroraktiem Francija. Daļēji robežkontrole ir atjaunota arī Somijā.

Robežkontroles atjaunošana Šengenas zonas valstu pilsoņiem neliedz vai kā citādi neierobežo iespēju brīvi pārvietoties pāri citu valstu robežām. Šajā gadījumā būs tikai jārēķinās ar papildu laiku, kas jāpatērē, šķērsojot tās valsts robežu, kur robežkontrole atjaunota.

 

Kā mēs varam palīdzēt?

Kā nodrošinās saziņu ar bēgļiem, ja viņi nerunā angliski?

Latvijā nav daudz cilvēku, kas runā, piemēram, arābu vai citās etniskās valodās, kas tiek lietotas valstīs, no kurām patlaban masveidā bēg cilvēki. Tāpēc darba grupa bēgļu atlases kritērijos ir minējusi, ka būtu vēlams, lai tie vairāk nekā 700 patvērumu meklētāji, kas nokļūs Latvijā, zinātu vismaz vienu plaši izplatītu svešvalodu, piemēram, angļu, franču, krievu vai vācu.

Taču ir arī skaidrs, ka Latvijā ieradīsies cilvēki, kas zinās tikai savu dzimto valodu. Tāpēc patlaban valsts iestādes cenšas apzināt tos Latvijas iedzīvotājus, kuri ir studējuši un pārzina arābu un citas eksotiskās valodas, lai nepieciešamības gadījumā varētu palīdzētu darbā ar bēgļiem. Sadarbība varētu notikt gan uz brīvprātības pamatiem, gan arī šādiem speciālistiem tiks piedāvāts darbs dažādās valsts un pašvaldības iestādēs, kas tieši strādās ar patvēruma meklētājiem. Tāpat saziņai ar bēgļiem var palīdzēt viņu ģimenes locekļi, draugi vai arī vienkārši tautieši, kas paši zina kādu no populārākajām svešvalodām.

Līdz šim Valsts robežsardze saziņai ar cittautiešiem ir arī izmantojusi maksas tulku pakalpojumus, piemēram, lai iztaujātu Latvijā nelegāli iekļuvušos vjetnamiešus. Paši robežsardzes darbinieki pārzina tādas svešvalodas kā angļu un krievu.

Lai nodrošinātu sekmīgu saziņu starp patvēruma meklētājiem un ārstiem, pašvaldību darbiniekiem, pedagogiem un citiem speciālistiem, Kultūras ministrija koordinēs un nodrošinās tulkošanas speciālistu pieejamību.

Pirmajā gadā, uzturoties Latvijā, kad bēgļiem visvairāk ir nepieciešams sazināties ar dažādu jomu speciālistiem, tiks nodrošināti tulku pakalpojumi, ja nepieciešams, arī attālināti – ar "Skype" un telefona starpniecību.

Vai bēgļu bērni mācīsies pēc speciālas programmas?

Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata, ka bēgļu bērniem būtu jāmācās kopā ar latviešu bērniem - saviem vienaudžiem, jo tā viņi vieglāk spēs integrēties sabiedrībā, apgūt latviešu valodu un kultūru. Tiesa, jāņem vērā, ka bērni, ierodoties Latvijā, var nezināt nevienu no svešvalodām, tāpat starp viņiem var būt analfabēti. Tāpēc iesākumā šie bērni kopā ar vienaudžiem varētu darboties mūzikas vai sporta nodarbībās, savukārt citu priekšmetu apgūšanai katram bērnam varētu tikt izstrādāts arī individuāls apmācības plāns.  

Tas, vai šādiem bērniem būs individuāls mācību plāns vai arī izstrādāta noteikta izglītības programma, būs atkarīgs no tā, kādas būs viņu zināšanas, vecums un cik daudz bēgļu bērnu uzņems konkrēta skola. Skolām, kuras uzņems bēgļu bērnus, izstrādās un pielāgos mācību materiālus, kā arī apmācīs skolotāju darbam ar šiem bērniem.

Kā bēgļi iekļausies darba tirgū?

Lai sekmīgi bēgļus iesaistītu darba tirgū, jau laikā, kad patvērumu meklētāji atradīsies izmitināšanas centrā „Mucenieki”, Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki iztaujās viņus, lai uzzinātu par darba prasmēm, pieredzi, izglītību un arī pašu vēlmēm. Tāpat patvēruma meklētājus informēs arī par dzīves un darba apstākļiem Latvijā.

Patlaban anketas, kas būs jāaizpilda patvēruma meklētājiem, ir sagatavotas angļu un krievu valodā. Taču, ja patvēruma meklētāji nerunās šajās valodās, saziņai tiks piesaistīti tulki.

Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti palīdzēs arī šiem cilvēkiem darba meklējumos, informējot par iespējām darba tirgū un ņemot vērā bēgļu anketās norādītās intereses un prasmes. Tāpat viņiem nodrošinās valsts valodas apguvi, kā arī piedāvās profesionālās pilnveides kursus, tālākizglītību vai algotu pagaidu sabiedrisko darbu.

Reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā, bēgļi saņems bezdarbnieka statusu un tādas pašas darba un izglītošanās iespējas kā jebkurš Latvijas bezdarbnieks.

Arī darbs ar uzņēmējiem tiks organizēts tāpat kā līdz šim, proti, darba devējam, kas būs pieteicis savas vakances aģentūrā, piedāvās darbiniekus, nešķirojot, vai tas ir bēglis vai vietējais bezdarbnieks. Tālāk jau uzņēmēji varēs sev nepieciešamo darbinieku izvēlēsies pēc profesionālajiem atlases kritērijiem. Gluži kā vietējie bez darba palikušies iedzīvotāji arī bēgļi varēs pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu tikai tad, kad būs jau nostrādāts noteikts laiks atbilstoši likumdošanā noteiktajiem nosacījumiem. 

Kā nodrošinās latviešu valodas apguvi? 

 

Patvēruma meklētājiem, nonākot izmitināšanas centrā "Mucenieki", uzreiz tiks nodrošināta latviešu valodas apguve. Plānots, ka valsts nodrošinās 120 latviešu valodas apguves stundas jeb četras nodarbības nedēļā. Paredzēts, ka bērnus apmācīs kopā ar vecākiem, lai patvēruma meklētājiem būtu vieglāk sākt valodas lietojumu. Mācības koordinēs Izglītības un zinātnes ministrija, izmantojot Latviešu valodas aģentūras resursus, un tā notiks pēc profesionāli izstrādātas sistēmas. 

Patlaban jau tiek apzināti skolotāji, kuri varētu mācīt latviešu valodu. Taču, lai patvēruma meklētāji labāk un ātrāk varētu apgūt latviešu valodu, ir nepieciešama papildu palīdzība no brīvprātīgajiem. Viņu uzdevums būs sarunāsies ar bēgļiem latviski, aiziet līdzi uz veikalu un palīdzēt iegādāties nepieciešamās preces, nopirkt e-talonu un apgūt citas ikdienas dzīvē Latvijā nepieciešamās prasmes. Būtiski, lai patvēruma meklētāji ikdienā lietotu latviešu valodu. 

Savukārt jau pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas un centra „Mucenieki” pamešanas, darbspējīgajiem cilvēkiem valsts valodas apguvi tālāk nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, piedāvājot apgūt darbā nepieciešamo valodas līmeni. Savukārt bērni valodu turpinās mācīties skolās. 

Kā var palīdzēt bēgļiem?

Latvijā patvēruma meklētājiem palīdzību gatavas sniegt ne tikai valsts institūcijas, bet arī nevalstiskās organizācijas, kristīgās draudzes un brīvprātīgie.

Ir vairākas iespējas, kā brīvprātīgi var palīdzēt bēgļiem:

• ziedot naudu konkrētām organizācijām, kas tālāk jau sniegs palīdzību patvērumu meklētājiem;
• ziedot arī drēbes, sadzīves priekšmetus un pārtiku, kas nepieciešama bēgļiem, lai nodrošinātu ikdienas vajadzības;
• pieteikties par tā saucamo „krustvecāku” jeb mentoru, kura uzdevums būs palīdzēt bēgļiem apgūt latviešu valodu, viņu bērniem - apgūt mācību priekšmetus skolās.
• iepazīstinātu viņus ar dzīves apstākļiem Latvijā, kultūru un ikdienas dzīvē nepieciešamām prasmēm. 

Tie, kas vēlas palīdzēt bēgļu krīzes smagāk skartajiem reģioniem citviet Eiropā, var ziedot naudu Sarkanajam Krustam, kurš to tālāk jau izmantos šiem mērķiem. Savukārt nevalstiskā organizācija "Patvērums „Drošā māja”" ir izveidojis interneta mājaslapu beglis.lv, kur iedzīvotāji var atrast ne tikai pamatinformāciju par to, kā Latvijā notiek bēgļu uzņemšana, bet arī speciālā vietnē var pieteikties tie Latvijas iedzīvotāji, kas gatavi palīdzēt patvēruma meklētājiem integrēties sabiedrībā un atrast darbu.

Ir izveidota arī  domubiedru grupu interneta vietnē "Facebook" - „Gribu palīdzēt bēgļiem”. Šai vietnei ir vairāk nekā 2000 sekotāju. Brīvprātīgie paši koordinē palīdzības sniegšanu – gādā drēbes, pārtiku un citas mantas, kuras vēlāk tiek nogādātas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki”.

Kā bēgļiem nodrošinās veselības aprūpi? 

Patvēruma meklētājiem, kuri ieradīsies Latvijā un mitināsies patvērumu meklētāju centrā „Mucenieki”, nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī primārā un sekundārā ambulatorā veselības aprūpe. Nonākot centrā „Mucenieki”, patvēruma meklētājiem veiks veselības pārbaudes, analīzes un diagnostiskos izmeklējumus uz tuberkulozi, HIV, AIDS, infekcijas slimībām, kā arī sniegs psihiatra konsultāciju, jo jāņem vērā, ka šie cilvēki nāk no kara zonām.  

Veselības aprūpes finansējums vienam cilvēkam nav stingri noteikts; to apmaksās pēc pārbaudēm un nepieciešamajām medicīniskajām manipulācijām. Ja patvērumu meklētājiem būs nepieciešama vakcināciju pret kādām no slimībām, arī to nodrošinās un apmaksās valsts.

Savukārt pēc tam, kad patvēruma meklētāji iegūs bēgļa vai alternatīvo statusu, ņemot vērā turpmāko dzīvesvietu, viņi varēs reģistrēties arī pie ģimenes ārstiem tādā pašā kārtībā kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs.

Saziņas problēmas, kas var rasties bēgļiem, apmeklējot ģimenes ārstu, risinās individuāli. Ja cilvēks nerunās angliski vai krieviski, viņš varēs pie ārsta ierasties ar savu mentoru, tulku vai kādu paziņu, kurš sarunu ar ārstu varētu tulkot.  Bēgļi varēs saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tāpat kā citi Latvijas iedzīvotāji. Nepieciešamības gadījumā viņi varēs iegādāties arī valsts kompensējamos medikamentus. Cita veida pakalpojumi un medikamenti bēgļiem gan būs jāsedz no pašu līdzekļiem. 

Kā nodrošinās dzīvesvietu bēglim?

Saņemot bēgļa statusu, cilvēks iegūst arī pastāvīgu uzturēšanās atļauju Latvijā, un viņam ir tādas pašas tiesības kā jebkuram Latvijas pilsonim. Tai skaitā viņam ir iespēja brīvi pārvietoties un izvēlēties savu dzīvesvietu Latvijā. Nekādi speciāli atlases kritēriji vai kvotas, pēc kurām bēgļus sadalīt pa pašvaldībām, nav paredzētas. Katrs pats varēs izvēlēties, kurā vietā dzīvot, ņemot vērā savas vajadzības un vēlmes, piemēram, ņemot vērā tuvumā esošo darbu, bērnudārzu vai skolu, kurā mācīsies bērni.

Rīcības plānā paredzēts, ka bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu būs nodrošināts mentors, kurš atbalstīs ikdienas situāciju risināšanā, arī pastāstīs un palīdzēs orientēties, kur un kā labāk meklēt dzīvesvietu. Tāpat Ekonomikas ministrija, sadarbojoties  ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Labklājības ministriju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību un pašām pašvaldībām, veidos datubāzi, kurā būs informācija par pieejamiem mazcenu īres mājokļiem Latvijā. Dzīvesvietas īres maksa bēgļiem būs jāsedz no tiem piešķirtā pabalsta. Taču tiks vērtētas arī iespējas bēgļiem izsniegt aizdevuma mājokļa īrei, ja tas viņiem būs nepieciešams. 

Cik lieli pabalsti būs bēgļiem?

Kamēr patvēruma meklētājs uzturas centrā „Mucenieki” un gaida juridiskā statusa piešķiršanu, viņš dienā saņem 2,15 eiro pārtikas un nepieciešamo preču iegādei. Tiklīdz cilvēkam ir piešķirts bēgļa vai alternatīvai statuss, viņš saņems pabalstu. Pašlaik pabalsts ir 256 eiro, taču no 2016.gada 1.janvāra plānots to samazināt līdz 139 eiro mēnesī.

Latvijā bēgļu pabalsts ir pielīdzināts iztikas minimumam, un to izmaksās no valsts budžeta līdzekļiem. No šīs naudas cilvēkam būs jānomaksā īre par mājokli, jāiegādājas pārtika un citas ikdienai nepieciešamās preces. 139 eiro ikmēneša pabalstu bēglis varēs saņemt gadu, bet alternatīvā statusa ieguvējs deviņus mēnešus. Tas tiek darīts ar mērķi, lai mudinātu cilvēkus ātrāk atrast darbu un pašiem nostāties uz kājām.

Ja bēgļa statusu iegūs ģimene, tad pabalstu 139 eiro apmērā saņems ģimenes galva, bet katrs nākamais pilngadīgais ģimenes loceklis varēs saņemt atbalstu 70% no 139 eiro lielā pabalsta jeb 97 eiro, savukārt nepilngadīgais bērns - 30% no šīs summas jeb  41,70 eiro mēnesī.

Ja ģimene ar šādiem ienākumiem nonāks trūcīgo statusā, tā varēs vērsties pašvaldībās pēc papildu pabalstiem, kas domāti šādām ģimenēm. Savukārt izmaksas, kas radīsies pašvaldībām, ja bēgļa ģimene nokļūs trūcīgo personu statusā, kompensēs valsts.

 

Par islāma kultūru