Kopš kara sākuma Latvijā pēc palīdzības vērsušies jau gandrīz deviņtūkstoš cilvēku, bet izmitināšanas atbalsts bijis vajadzīgs gandrīz trīsarpus tūkstošiem. Latvija sākotnēji ir pateikusi, ka ir gatava desmit tūkstošu bēgļu uzņemšanai, taču ir skaidrs – sasniedzot šo robežu, tiks meklētas vēl jaunas iespējas uzņemt no kara bēgošos.

Tiek veidots digitālais rīks bēgļu uzskaitei un ievadīto datu apstrādei, bet pagaidām tas tiek darīts manuāli. Un dati jāsalīdzina, lai tie neatkārtotos, piemēram, par pieejamajām naktsmītnēm vai pašiem bēgļiem.

Kara bēgle no Ukrainas, Žitomiras apgabala Olga Pavļenko pastāstīja, ka savās mājās trauksmes laikā slēpušies tālāk no logiem - starp sienām pie vannasistabas un tualetes, jo kopā ar zīdaini nevar pagūt noskriet līdz pagrabam.

“Mana mazmeita, četri gadi, burtiski krīt uz ceļgaliem, starp sienām, kur vannasistaba un tualete.. un viņa, nabadziņš, kliedz – Jēzu, Jēzu, glāb mūs, es dzīvot gribu! Tas ir šausmīgi,” saka Olga Pavļenko.

Viņa kopā ar četrām meitām un divām mazmeitām savas mājas Žitomiras apgabalā Ukrainā atstāja 5. martā. Vienu nakti patvērušās tuvējā baznīcā, taču arī tur lidojuši lādiņi. Nākamajā dienā mašīnā bez logiem devušies ceļā uz Poliju.  Otrpus robežai, lai atpūstos un saprastu, kur doties tālāk, viņas izmitinātas lūgšanu namā.

“Mēs sakopām zāli, kur notiek dievkalpojumi, izkārtojām tur apmēram simts salokāmās gultas, un tad jau mums teica – kāds piedāvā braukt uz Vāciju, kāds uz Latviju,” stāsta Olga Pavļenko.

Viņas pieteikušās uz Latviju un 8.martā ieradušās Rāmavas Depkina muižā, Ķekavas novadā. Muižas pārvaldniece bija atsaukusies bēgļu uzņemšanai jau līdz ar kara sākumu, kad nevalstiskās organizācijas sāka apzināt dažādas palīdzības iespējas.

“Un tad pēkšņi tieši pirms nedēļas mums pateica, jā, 7 cilvēki ir ceļā un gaidiet šajā vakarā, un tad mēs zibenīgi organizējām brīvprātīgos cilvēkus, lai varētu ātri sakopt telpas, pielāgot cilvēku vajadzībām," stāstīja Rāmavas muižas pārvaldniece Ilze Stefaņenkova.

“Mēs esam tik pateicīgi, ka mūs tā pieņem," pateicību pauda Olga Pavļenko. "Tūlīt sapratām, cik tuvi mums šie cilvēki, viņi tik ļoti līdzpārdzīvoja mūsu sāpes un ciešanas, mūsu saimniece ieslēdza  gaismas rotas. Ja ne tie apstākļi, ka esam bēgļi, tas ir vienkārši neticami, ar tādu siltumu mūs sagaidīja.”

Muiža izmitināšanu piedāvājusi līdz aprīļa beigām, līdz tam bēgļiem jāsakārto dokumenti, jāpalīdz atrast darbs un arī jauna mājvieta.

To bēgļiem palīdz darīt  viņus uzņēmušās vietas pārvaldniece. Šobrīd pašvaldību un nevalstisko organizāciju veiktajās aptaujās visā Latvijā apzinātas iespējamas mājvietas nepilniem septiņiem tūkstošiem bēgļu.

Ķekavas novadā lielākoties atsaukušās mājsaimniecības, piedāvājot dzīvot pie sevis - ap 300 vietu.

“Mums ir trīs darbinieki, kuri veic šo ģimeņu jeb mājsaimniecību apzvanīšanu ar konkrētu jautājumu, vai jūs varat uzņemt tādu un tādu ģimeni no Ukrainas pie sevis. Un tad, atkarībā no šīs ģimenes atbildes jā, varu, tiek izdarīta atzīme, tiek sazvanīts šoferis, tiek savesti kopā - šis Ukrainas bēglis ar šo ģimeni, nosūtīta adrese,” stāsta Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko (LA).

Marta vidū muižā bija 19 bēgļi no Ukrainas, un tā šobrīd Ķekavas novadā ir lielākā bēgļu izmitināšanas vieta.

Novadā līdz nedēļas vidum izmitināti 80 cilvēku, pamatā pie brīvprātīgo ģimenēm. Starp uzņemtajiem lielākoties sievietes un bērni, un tā ir līdzīga proporcija kā citur Latvijā – no visiem bēgļiem aptuveni 42 procenti ir nepilngadīgie, 45 procenti – sievietes. Bet līdz nedēļas beigām pašvaldība jau bija oficiāli reģistrējusi 159 bēgļus no Ukrainas, novadā kopumā varētu būt uzņemti jau ap 200 – pārējos vēl nav pagūts piereģistrēt.

Pašvaldība paralēli aprēķinājusi skolu spēju uzņemt bērnus, kas ir 92, bet novada pirmsskolu iespējas ir līdz 50 bērniem.
Par bēgļu uzņemšanas procesa organizatorisko pusi Ķekavas mērs saka: Šajā situācijā mēs visi mācāmies praksē, nav priekšrakstu.”  

Katra pašvaldība apkopo un redz savā novadā pieejamās izmitināšanas vietas un iesniedz tās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), kas, savukārt mēģina ieraudzīt situāciju kopumā un salīdzināt datus, lai tie nedublētos.

“Dažādi procesi bija, sākumā viss gāja vairāk caur mums, tagad mēs skatāmies, ka jau daudz vairāk pa tiešo [bēgļi] uz pašvaldībām piesakās, un, ja kāds vēl izmanto mūs, tad attiecīgi mēs atkal meklējam tuvāko iespēju,” paskaidroja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis. "Tas tāds princips ir - tuvākā sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija, kur cilvēks atrodas. Tāds pats algoritms strādā šobrīd arī ar vienoto tālruni. Ja ukrainis piezvana, un viņš var identificēt, kur viņš ir, tad attiecīgi no šī tālruņa viņš tiek novirzīts uz tuvāko sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisiju.”

Tiesa, pagaidām vēl dati tiek apkopoti manuāli tabulās, kas ne vien apgrūtina to lietošanu, bet arī neizslēdz, ka daļa datu varētu dublēties.

Nupat kā veikta cenu aptauja, lai izveidotu digitālu uzskaites rīku. Šajās tabulās iekļauta virkne datu.

“Mēs uzreiz redzam, vai viņš ir izmitināts, vai nav izmitināts, un, ja tas iet caur mums, tad mēs uzreiz nododam attiecīgajai komisijai un tā uzreiz piefiksē, kad viņš ir izmitināts, un mēs to redzam," paskaidroja Baltmanis. "Jo viņi tos datus ievada. Mēs redzam - sievietes, vīrieši, bērni, kas ir svarīgi, lai saprastu, kāds tālāk varētu būt tas pakalpojums nepieciešams, izejot no tiesību aktiem.”

Lai gan VUGD un arī pašvaldībās pietrūkst cilvēku datu ievadei un apstrādei, tomēr šobrīd viena no problēmvietām ir saistīta ar dokumentu izsniegšanu bēgļiem.

Ķekavas sociālā dienesta pārstāvis pie gandrīz divdesmit muižā izmitinātajiem bēgļiem ieradās pats, lai visiem nebūtu jāmēro ceļš pie pašvaldības. Bet tiem, kuriem bija nepieciešams sakārtot dokumentus, līdzīgi kā vēl tūkstošiem citu šeit atbraukušo bēgļu, bija jādodas uz palīdzības centru Rīgā, Kongresu namā.

Līdzīgs pakalpojumu sniegšanas punkts vēl ir Cēsīs un plānots Liepājā. 

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes konsultantiem talkā piesaistīti ierēdņi no Probācijas dienesta. Bet procesa paātrināšanai tiek apsvērta iespēja, ka ar datu ievadi varētu palīdzēt arī pašvaldībās.

“Ja būs nepieciešams arī vēl cilvēku atbalsts, citu iestāžu darbinieku atbalsts, kas pieņem šos dokumentus, es ticu, ka mēs spēsim vienoties arī ar citu iestāžu kolēģiem, lai šādu resursu nodrošinātu,” teica Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Līdz ar kara sākumu valdība paziņoja, ka Latvija ir gatava uzņemt ap desmit tūkstošiem bēgļu. Bet jau sagatavoto plānu tomēr neiedarbināja, un meklēja jaunu pieeju, izmantojot viesnīcu piedāvājumu. Tas gan solījās būt visai dārgs un īsi pirms nonākšanas uz valdības galda 12.martā tika mainīts, galveno lomu uzticot pašvaldībām. Tas bija jau trešais variants trīs nedēļu laikā. Ja viesnīcās izmitināšanas izmaksas bija paredzēts segt līdz 40 eiro par diennakti, tad apstiprinātajā variantā ar pašvaldību iesaisti tie ir līdz 20 eiro par diennakti.

Latvijas pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš saka, ka trīs nedēļas ir pazaudētas. "Sākām visu no jauna," atzina Salmiņš. "Pašvaldības tam, protams, ir gatavs, bet viņas arī nervozē, jo tās Civilās aizsardzības komisijas, kas tagad tiek izmantotas, domātas ārkārtas situācijām, nevis šai koordinācijai.”

Tajās pašvaldībās, kurās jau iepriekš piedzīvotas kādas ārkārtas situācijas, piemēram, plūdi, Civilās aizsardzības komisijas strādā sekmīgāk.

Par mājsaimniecību iespējām izmitināt bēgļus, tiek domāts arī plašākā mērogā. Ķekavas novads jau pieņēmis noteikumus par atbalstu tām mājsaimniecībām, kas izmitinājušas bēgļus.

Bet Ekonomikas ministrijai jāsagatavo skaidrojums pašvaldībām, kā esošo noteikumu ietvaros apmaksāt mājsaimniecību sniegto izmitināšanas pakalpojumu. “Protams, tas nozīmēs to, ka, atbilstoši noteikumiem, ja tas tiek darīts, tad arī šis pienākums šai otrai pusei reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un attiecīgi arī maksāt nodokļus, tāpat kā tas notiek viesnīcas gadījumā,” sacīja Trofimovs.

Jau redzams, ka lielāka interese ir par izmitināšanas iespējām Rīgā un tās apkaimē.

Bet apmešanās vietas Latvijas teritorijā ir pieejamas. Piemēram, Ķekavā, ja veiktu remontu vienā no pašvaldības īpašumiem, atrastos vēl pārsimt vietu. Iespējams, tas būs nepieciešams, bēgļu skaitam pieaugot.

“Mūsu pienākums ir domāt par citiem risinājumiem un jau šobrīd. VARAM sadarbībā ar visām pašvaldībām apkopos informāciju par arī tādām telpām, kas līdz šim netika noziņotas kā tās, kur to var izdarīt, jo viņas varbūt nebija iepriekš tam pielāgotas. Bet, ja mēs saprotam, ka šis resurss, kas šobrīd mums ir, bet skaidrs, ka viņš tiek sadeldēts pietiekami strauji, tad mums ir jābūt arī šādu objektu uzskaitījumam no visām pašvaldībām, kuras, iespējams, prasa kādus kapitālus ieguldījumus,” teica Trofimovs.

Minētajās tabulās pagaidām nav ievadīti tādi dati par bēgļiem, kā viņu prasmes vai profesija. Tas piemēram, varētu lieti noderēt, meklējot atbalstu ukraiņu bērnu skološanai šeit. Jāpiezīmē, ka, lai garās rindas pēc dokumentiem nekavētu cilvēkiem sākt strādāt, šobrīd ļauts darba gaitas uzsākt, vēl tikai gaidot atbildi no migrācijas lietu pārvaldes.