Kamēr plāns nebūs pilnībā skaidrs, neviens bēglis no Vidusjūras piekrastes šurp netiks vests, trešdien uzsvēra gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība").
Brīdī, kad Eiropa pieņems gala lēmumu par bēgļu sadalījumu, Latvijā neieradīsies autobuss ar patvēruma meklētājiem. Procedūra paredz, ka Latvijas eksperti paši dosies uz trešo valstu bēgļu nometnēm un uz šo cilvēku uzturēšanās vietām Itālijā un Grieķijā, lai izveidotu konkrētu šurp vedamo cilvēku sarakstu.
Pēc iekšlietu ministra teiktā, pašreiz bēgļu statusam visvairāk kvalificējas afgāņi, irākieši un sīrieši, arī atsevišķu Āfrikas valstu iedzīvotāji. Procedūra, ar kuru vērtēt cilvēka atbilstību bēgļa statusam, ir skaidra, taču pagaidām to nevar teikt par pārējiem ar uzņemšanu saistītajiem pasākumiem.
"Uz virkni jautājumu pašlaik atbilžu nav tīri par praktisko integrāciju. Taču 30.septembris darba grupai ir uzdots kā starpziņojums, kad jau būtu pirmie rezultāti par to un arī šo ekspertu iespēja atbildēt uz jautājumiem, kā tas notiks praktiski Latvijā," teica Kozlovskis.
Ir jātiek skaidrībā, kā palīdzēt bēgļiem atrast dzīves un darba vietas, kā panākt iespējami ātru iekļaušanos vietējā sabiedrībā. Par to tiks domāts, jau atlasot cilvēkus, kuriem piedāvāt pretendēt uz bēgļa statusu mūsu valstī. Priekšroka būs tiem, kas derēs vietējam darba tirgum.
"Protams, ka cilvēkam, kas ierodas, jāzina, kur strādās. Katras valsts tautsaimniecībai ir izdevīgāki cilvēki, kuri zina, kur viņa prasmes var pielietot. Mēs jau saņēmām priekšlikumus no darba devējiem, kuri ir gatavi noteiktas specialitātes iesaistīt darba tirgū. Tā kā interese no darba devējiem jau ir tagad," teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība").
"Katrs pieteikums bēgļa statusa saņemšanai tiks vērtēts arī no drošības aspektiem – vai potenciālais bēgļa statusa saņēmējs nav bijis vai ir iesaistīts kādā no teroristiskām organizācijām, "Islāma valsts" pārstāvis vai kā savādāk. Tā kā šis aspekts būs viens no noteicošajiem pie pieteikuma izvērtēšanas," teica Valsts prezidents Vējonis.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iepriekš Latvijas Televīzijai norādīja, ka gan viņiem, gan robežsardzei vajadzīgi finansiāli un cilvēku papildspēki, lai tiktu galā ar 250 patvēruma meklētāju izvērtēšanu īsā laikā. Kozlovskis sola, ka atbalsts būs - galvenokārt no Eiropas Bēgļu fonda līdzekļiem.
"Mums ir šis fonds nākamajam periodam, kas ir kopējais 7 miljoni eiro, no kura daļa jau paredzēta tieši šim jautājumam. Papildus par katru bēgli pašlaik plānojas saņemt finansējumu 6000 eiro apmērā. Ir rosināts komisijai pārskatīt iespējamo papildinājumu tam, lai palielinātu šo finansējumu," teica iekšlietu ministrs.
To, cik daudz naudas atvēlēs tieši iekšlietu struktūru stiprināšanai, Kozlovskis pašreiz neņemas nosaukt, jo arī to vērtēs nule izveidotā darba grupa.
