ĪSUMĀ:
- Pērn noziegumos cietuši 532 bērni, no tiem 30% bijuši seksuāla nozieguma upuri.
- Pērn samazinājies arī noziegumu izdarījušo nepilngadīgo skaits - tie bijuši 767.
- Policija darbojas arī, lai novērstu gadījumus, kuros bērni tiek izsēdināti no autobusa
- Glābēji uzsver vecāku atbildību negadījumos pie ūdenstilpnēm.
- Mediķi vidēji dodas palīgā 20 bērniem, kuri guvuši traumas.
- "Sadales tīkls" atzīmē - vidēji gadā no elektrotraumām cieš 15 līdz 20 bērni.
- "Latvijas dzelzceļš" norāda, ka cietušo bērnu skaits samazinājies no astoņiem līdz diviem gadā.
Pērn dažādos noziegumos cietuši 532 bērni, un tas ir par 32 mazāk nekā gadu iepriekš. Nemainīgi ir nozieguma veidi, kuros nepilngadīgie visbiežāk cieš, un to pastrādāšanas vide.
Runājot par vietu, kurā bērni visbiežāk kļūst par upuriem, Velšs sacīja, ka arī šeit situācija ir palikusi nemainīga.
"Nospiedošā vairākumā tā ir tieši bērnu dzīves vide, kurā viņi paši dzīvo.
Tas ir dzīvoklis, dzīvojamā māja. Un tikai pēc tam seko sabiedriskās vietas – ielas, skolas un tamlīdzīgi."
Policijā arī stāsta, ka sākta aktīva sadarbību ar atbildīgajām institūcijām autopārvadājumu jomā, lai novērstu gadījumus, kad bērni tiek izsēdināti no sabiedriskā transporta nezināmā vietā un tādā veidā tiek apdraudēta gan viņa dzīvība, gan veselība.
Pagājušajā gadā samazinājies arī nepilngadīgo izdarīto noziegumu skaits. Nepilngadīgie pērn pastrādājuši 767 noziegumus. Salīdzinājumam - 2016.gadā tie bija 907.
Gan Velšs, gan citu dienestu amatpersonas preses konferencē, kura bija veltīta bērnu drošībai, atzina, ļoti bieži nepilngadīgie cieš pieaugušo vainas dēļ. Velšs minēja arī piemērus: "Ugunsgrēki, kuru rezultātā bērni aiziet bojā, kad bērni ir palikuši bez uzraudzības savās dzīvesvietās, un pagājušajā gadā šādi gadījumi diemžēl ir bijuši vairāki."
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš bažījas, ka, iestājoties siltam laikam, bērni biežāk cietīs nelaimes gadījumos pie dažādām ūdenstilpnēm. Arī viņš uzsvēra, biežāk jārunā par vecāku atbildību.
"Ikdienā liekas, ka ir mazsvarīgi atvēlēt kādu brīdi jautājumiem, kas ir saistīti ar drošību, bet ir ļoti svarīgi šos jautājumus pārrunāt. Šeit runa ir arī par pieaugušo un vecāku līdzatbildību," teica Āboliņš.
Vidēji dienā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi dodas pie 20 bērniem, kuri guvuši kādu traumu.
Dienesta vadītāja Liene Cipule teica, šo izsaukumu varētu arī nebūt, ja vecāki ar bērniem biežāk runātu par drošību.
Cipule stāstīja, ka mediķi saņem izsaukumus, kuros bērni ir nonākuši dažāda veida situācijās, gan traumējuši sevi. Konstatēti gan ķīmiski un termiski apdegumi, tāpat arī saindēšanās ar narkotiskām vielām, alkoholiskiem dzērieniem. Bērni guvuši dzīvnieku kodumus, ja viņi neuzmanīgi apgājušies ar tiem.
"Šie jautājumi ir ļoti nozīmīgi, lai bērni pirms vasaras vēlreiz pārdomātu, sevišķi situācijās, kad vecāki nebūs viegli un ātri sasniedzami, lai viņi [bērni] vienmēr rīkotos pēc iespējas droši, lietotu aizsardzlīdzekļus, lietotu ķiveres," teica Cipule.
NMPD vadītāja sacīja, ka riska grupa ir pamatskolas vecuma bērni. Viņi traumas gūst visbiežāk.
Preses konferencē, kura bija veltīta bērnu drošībai, piedalījās arī citu dienestu pārstāvji. Piemēram, "Sadales tīkls" tehniskais direktors Raimonds Skrebs informēja, ka vidēji gadā no elektrotraumām cieš 15 līdz 20 bērni.
Arī dzelzceļš ir vieta, kur sevi traumē gan pieaugušie, gan bērni. "Latvijas dzelzceļa" galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners norādīja, uzņēmumam, izmantojot dažādas informatīvās kampaņas, izdevies bojā gājušo un cietušo skaitu samazināt gandrīz divas reizes.
Kādreiz dzelzceļa teritorijā cieta astoņi bērni gadā. Nu šis skaits ir sarucis līdz vienam, diviem bērniem, bet ir bijuši gadi, kad cietis nav neviens.
Atbildīgie dienesti arī organizē konkursu 7.-8. klašu skolēniem ar saukli, ka tikai zinoši bērni un jaunieši var pasargāt sevi un citus.
