Paredzams, ka jau drīzumā Saeimas Cilvēktiesību komisijā deputātiem
būs jālemj par plānotajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas liegtu bērniem no audžuģimenēm doties viesprogrammās vai tikt adoptētiem uz ārvalstīm, ja vien bērns nav smagi slims.
Savulaik, kad Maikls vēl dzīvoja Latvijā, viņš bija Mihails. Krievvalodīgs, spurains puisis. Viņam nepatika ne bērnunamā, ne audžuģimenē. Mihails bēguļoja, pīpēja un lietoja alkoholu. Viņš bija opozīcijā visai pasaulei.
Pēc viesošanās Amerikā un aicinājuma kļūt par Monikas dēlu, viņš sākumā pateica nē. Taču pēc tam pārdomāja. “Tagad es mācos skolā. Esmu cīkstonis, trenējos. Vairākus gadus spēlēju amerikāņu futbolu. Nākotnē domāju par militāru karjeru,” par sevi stāsta Maikls Makkatčans.
Viņa mamma Monika Makkatčana piezīmē, ka no Latvijas ir adoptējusi četrus bērnus. “Šī četrotne pilnībā izmainīja mūsu dzīvi!” viņa norāda.
Tādi kā Maikls Latvijā patlaban ir 894 bērni, kas ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Viņi ir pusaudži, kurus adoptētāji neizvēlas. Dažkārt viņus uzņem audžuģimenes. “Tās nav nekādas biznesmeņu ģimenes, kas viņus pieņem. Programma ir burvīga. Tā ir valsts programma. Bet tā neatrisina šo bērnu likteņus…” norāda ārvalstu adoptētāju pārstāve Latvijā Daina Roze.
Tagad viņa palīdz ārvalstu adoptētājiem kārtot adopcijas dokumentus un stāsta, ka šobrīd, gaidot likuma grozījumus, Labklājības ministrija apturējusi visas adopcijas uz ārzemēm.
Roze ir gatava iet uz Saeimas komisiju un pārliecināt, ka aizliegums adoptēt no audžuģimenes nav bērna interesēs, jo pēc bērna 18 gadu sasniegšanas viņš atkal ir uz ielas.
Tikmēr par šo jautājumu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) uzsver, ka šoreiz cīnīsies jūtas un prātu.
“Tas ir tāds priekšstats, ka citur ir labāk. Jautājums par finansiālām iespējām un ko mēs varam palīdzēt. Viennozīmīgi pateikt, ka ASV vai Francijā būs labāk… Mīlestības lielumu nevar izmērīt,” norāda Laizāne.
Tajā pašā laikā arī Laizāne ir dzirdējusi par ļoti labām audžuģimenēm un arī tādām, kur bērnunamu bērni ir lētais darbaspēks lauku darbos, kur netiek svinētas dzimšanas dienas un par ģimeniskumu runāt grūti. Aizliedzot adopciju no audžuģimenēm, bērna nākotne var tikt apdraudēta. Laizāne pauž, ka šis jautājums pamatā ir jāvērtē juridiski.
Katra izraušana no ierastās vides bērniem ir traumējoša. Pērn 30 bērniem ir mainītas audžuģimenes, viņi izņemti no vienas un ievietoti citās. Bet 37 no audžuģimenes aizvesti atpakaļ uz bērnunamu. Tāpēc Cilvēktiesību komisijā gaidāmas pamatīgas diskusijas par labklājības ministra Jāņa Reira (“Vienotība”) priekšlikumu aizliegt bērniem no audžuģimenēm doties viesoties uz ārvalstīm un iepazīties ar iespējamiem vecākiem, jo tiek izlietoti lieli valsts līdzekļi audžuģimeņu atbalstam. Roze gan iebilst, ka svarīgākam par līdzekļiem tomēr būtu jābūt bērnam.
