Otrdien BKUS Infektoloģijas nodaļā ārstē četrus bērnus, kuri inficējušies ar Covid-19. Vienam no viņiem tikko nosvinēta mēneša jubileja.
BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre skaidroja, ka vīruss skar arī pavisam mazus bērnus: “Bērni slimo, pašlaik ir četri karantīnas nodaļā, citā nodaļā ir meitenīte, kam ir ļoti smagas sekas. Mēs nevaram teikt, ka Covid bērniem nav smaga saslimšana.
Mīts par vieglu Covid-19 bērniem ir tiešām mīts. Un daļai bērnu tas norit smagi.”
Ar Covid-19 slimnīcā ievesto bērnu skaits nemazinās. Kopš janvāra ārstēti 64 akūti gadījumi, bet vēl 16 gadījumos pacienti jutuši nevis pašu vīrusu, bet tā izraisītas komplikācijas.
“Mums ir 16 pacienti, kuriem ir multi sistēmu iekaisuma sindroms, ko saucam par Covid komplikācijām. Paiet viena, divas, četras nedēļas. Ir izslimots asimptomātiski. Un tad ir straujš veselības stāvokļa pasliktinājums. Augsta temperatūra, izsitumi,” norādīja Pavāre.
Puse no šiem sešpadsmit bērniem, kam bija Covid-19 izraisītas komplikācijas, ir ārstēti intensīvās terapijas nodaļā. “Tas bērnu medicīnā un pediatrijā ir rādītājs, ka slimības gaita ir dzīvībai bīstama,” atzina Pavāre.
Ārste ar lielu interesi klausījusies, kā plānots rīkot Skolēnu dziesmu un deju svētkus. “Tas, ko mēs šeit redzam, no epidemioloģiskā viedokļa, ir arī atrašanās kopā vienā transportā, ja jādomā, kā jāpārvietojas. Un ir jau arī sadzīve. Bērniem ir jāpaēd. Un jāatpūšas starp koncertiem. Bērniem pašiem par sevi ir grūti ievērot distanci. Īpaši, kad ilgi nav tikušies,” viņa sacīja.
Ārste gan piekrīt, ka pandēmijas dēļ daudziem bērniem zudis dzīvesprieks un “satikšanās dejā vai dziesmā ir dziedinoša”. Taču jautājums – kā sanākt kopā tā, lai neseko vīrusa uzliesmojums.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis norādīja, ka mazāki pasākumi skolēnu dziesmu svētkos varētu notikt pie 20 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Viņaprāt, šāds rādītājs nozīmētu, ka risks būtu zems, taču, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, to nevarētu sasniegt pat vasaras otrajā pusē.
Mozgis skaidroja, ka arvien biežāk secināts, ka Covid-19 skar arī bērnus, pretēji tam, ko speciālisti domāja pandēmijas sākumā. “Ja iepriekšējā gadā vēl cerējām, ka bērnus šī slimība neskar, tad diemžēl pierādījumi aizvien vairāk liecina par pretējo. [Lai apsvērtu svētku rīkošanu], riskam vajadzētu būt zemam, tie ir 20 saslimšanas gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. (..) Saprotams, ka risks palielinās, ja cilvēki atrodas blakus. Runa ir par bērniem, kuriem ir raksturīgs tas, ka viņi vēlas komunicēt, rotaļāties, svētku noskaņā viņi var piemirst epidemioloģiskos noteikumus,” sacīja SPKC pārstāvis.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzas 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
No skolēnu dziesmu un deju svētkiem šogad nav plānots atteikties, taču tie plānoti netradicionālā formātā. Svētki tikšot rīkoti tā, lai nekādā veidā neapdraudētu veselību. Skolēni varēs pulcēties dziesmu un deju svētkos novados un pagastos, kur to ļaus darīt epidemioloģiskā situācija, pēc sadarbības padomes sēdes pirmdien, 19. aprīlī, paziņoja izglītību pārzinošās Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Tradicionālie svētku pasākumi Rīgā – gājiens un koncerti Mežaparkā – gan nenotiks. Svētku rīkotāji līdz šim paredzējuši vairākus dažādus svētku scenāriju variantus, lai šo pasākumu vēlreiz nepārceltu. Nenotiktu svētku dalībnieku nakšņošana skolās, arī publikai pasākumi nebūtu apmeklējami. Galīgais lēmums gan vēl nav pieņemts, un par to valdība vēl lems.
Sākotnēji XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise bija plānoti 2020. gadā no 6. līdz 12. jūlijam, taču Covid-19 izplatības dēļ pērn marta beigās nolemts svētkus par gadu atlikt.
