Janvāra vidū "Panorāma" ziņoja par privātu bērnu aprūpes iestādi SIA “Bērnu oāze” Krievijas pierobežā, uz kurieni vismaz 16 pašvaldības no visas Latvijas sūtīja pusaudžus ar uzvedības problēmām. Bērni dzīvoja izolētā vidē, liela daļa neapmeklēja skolu.
To, kas ir noticis SIA “Bērnu oāze”, tostarp dažāda rakstura bērnu tiesību pārkāpumus, pašlaik vērtē dažādas, savstarpēji nesaistītas iestādes. Taču secinātais jau šobrīd atklāj neglaimojošu ainu. Izgaismojas pārsteidzoša vienaldzība no iestādēm, kas uz pierobežu gan sūtījušas bērnus ar uzvedības problēmām, gan no tām, kas zinājušas, ka bērni aizbēguši, bet nav viņus meklējušas.
Viens no zināmajiem gadījumiem – bērns atradies policijas meklēšanā, vienlaikus iestādes esot zinājušas, ka bērns aizbēdzis pie mātes, no kuras ģimenes izņemts. Pašvaldība turpinājusi mēnešiem pārskaitīt naudu ''Bērnu oāzei''. Tikmēr no pašvaldības neviens nav apciemojis ģimeni, lai pārliecinātos, ka bērns patiešām tur dzīvo.
Gadījums numur divi – bērns policijas meklēšanā, vienlaikus bērns strādā algotu darbu, lai nopelnītu iztiku. Zināms, ka par bērnu tiek maksāti nodokļi. Tikmēr pašvaldība naudu par bērna uzturēšanu joprojām turpina pārskaitīt ''Bērnu oāzei''. Bērna atrašanās vietu iespējams noskaidrot, taču tas netiek izdarīts.
Gadījums numur trīs – bērns sūdzas pašvaldībai, ka jūtas vientuļš un vēlas izdarīt pašnāvību. Bērns zvana pašvaldībai, lūdz palīdzību, bet pašvaldība nereaģē. Pārbaudītāji atklāj gan svaigus, gan senākus ievainojumus uz bērna ķermeņa, apliecinājumus tam, ka bērns mēģinājis nodarīt sev pāri.
"Bērns no šīs iestādes tika izņemts un nogādāts krīzes centrā, kur viņam tika sniegts psiholoģisks atbalsts par emocionāli pārdzīvoto situāciju," stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvis Rinalds Liepiņš.
Šādus un arī citus faktus atklāja tikai padziļināta un rūpīga iestādes vētīšana pēc tam, kad iestādes saņēma signālus no malas. Ikgadējās pārbaudes, ko veic Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, neko tamlīdzīgu nebija uzrādījušas. SIA “Bērnu oāze” dokumenti bija kārtībā. Daudzi fakti šobrīd apliecina, ka bērni gadiem ir bijuši pamesti novārtā, vienlaikus īpašnieki saņēmuši no pašvaldībām naudu par neesošiem pakalpojumiem.
"Bērniem netika nodrošināta izglītība, bērniem netika nodrošināts psiholoģiskais atbalsts, brīvā laika pavadīšana, un bērni faktiski bija nosacīti pamesti novārtā. Tika konstatēti vairāki citi bērnu tiesību pārkāpumi," stāsta Liepiņš.
SIA “Bērnu oāze” īpašnieki – Inga Štokmane un Sergejs Maksimovs - iestāžu secinājumiem nepiekrīt un pārmetumus noraida. Savukārt Tiesībsarga birojs, mēģinot izpētīt katra bērna dzīves stāstu un iemeslus, kāpēc katrs no viņiem nokļuvis “Bērnu oāzē,” sapratis, ka katrs pavediens atklāj astoņkāji un liecina par sistēmu – tikt vaļā no bērna ar uzvedības problēmām un lielā skaitā gadījumu vairs nelikties par viņu zinis.
"Kā tas var būt, ka principā gandrīz gadu kādu bērnu nav, viņš kaut kur ir prombūtnē. Tas ir satraucoši - kā šīs pašvaldības iestādes, kā viņas reaģē, kā policija palīdz šos bērnus meklēt un vai meklē," saka Ruta Siliņa, Tiesībsarga biroja pārstāve.
Policija kolēģu darbā pārkāpumus nav konstatējusi, norādot, ka darbs ar klaiņojošajiem bērniem ir ļoti sarežģīts. Kā bijis iespējams, ka daudzās pašvaldības nav pamanījušas, ka viņu bērniem, kas aizsūtīti pat 500 kilometrus no mājām, neviens neveic uzvedības korekciju, - Labklājības ministrija norāda uz kompetences trūkumu.
"Gan šī profesionālā kompetence, gan varbūt zināšanu trūkums. Tādu profesionālo vērtību arī trūkums un ētiskums," vērtē ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktora pienākumu izpildītāja Ilze Skrodele-Dubrovska.
Atklāto faktu dēļ ministrija lūgusi katru pašvaldību izvērtēt savu darbinieku kompetenci, kā arī sola apmācības bāriņtiesu un sociālo dienestu darbiniekiem, lai iemācītu, kā, aptaujājot savu pašvaldību bērnus, noskaidrot patiesību, nevis formālu un virspusēju viedokli.
"No šādiem gadījumiem tiek izdarīti secinājumi, lai līdzīgus pārkāpumus nepieļautu," norāda Liepiņš.
