Ja tiesa šo vienošanos apstiprinās, tad tā varēs doties rakstīt spriedumu.
Prokurors Māris Leja Latvijas Radio pastāstīja, ka apsūdzētie bija piekrituši sodiem: “Daļā pilnīgi atbilda tam, kas bija prasīts iepriekš, daļā nedaudz piekāpjoties – samazinot no tā, kas bija prasīts iepriekš.
Soda veidi ir naudas sods, daļēja mantas konfiskācija, piespiedu darbs un nosacīta brīvības atņemšana.”
Reālu brīvības atņemšanu gan prokurors neprasīja, to skaidrojot ar piespriesto sodu apmēriem citās korupcijas lietās: “Uz citu krimināllietu – “Latvenergo”, Rīgas domes krimināllietas – fona šeit gan kukuļu summas ir pavisam niecīgas, jo viena epizodē 11 800 latu. Arī nozīme bija tam, ka process bija diezgan ieildzis, ļoti smagnējs.”
Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā uz apsūdzēto sola tiesā sēdušies Bērnu slimnīcas bijušais valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Arnis Kramzaks, kādreizējais Bērnu slimnīcas saimniecības direktors Aivars Lisenko, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektors Juris Šmits, SIA "Projektu vadības un attīstības birojs" valdes loceklis Raitis Muižnieks, kā arī privātpersonas Aleksandrs Kreicers, Sergejs Kravcovs, Georgijs Pimenovs un Mikhails Kreistsars.
Kramzakam un Lisenko apsūdzības celtas par krāpšanas mēģinājumu, kā arī par kukuļņemšanu. Šmits apsūdzēts par kukuļņemšanu, savukārt Pimenovs un Kreistsars - par kukuļdošanu. Tikmēr Kreicers apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļdošanu. Muižnieks apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļņemšanu. Savukārt Kravcovam apsūdzība celta par krāpšanu.
KONTEKSTS:
Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietu pēc būtības tiesa sāka skatīt 2013. gada 5. februārī. No apsūdzības izriet, ka tā laika Bērnu slimnīcas valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Kramzaks pierunājis būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes, lai tās joprojām būtu atzīstamas par finansiāli izdevīgākajām un uzvarētu konkursā.
Lietā ir vairākas epizodes. Saskaņā ar apsūdzību izkrāptās summas svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Uzņēmumu kontos ieskaitītā nauda pēc tam dažādi dalīta. No lietas materiāliem izriet, ka vienā gadījumā bijis paredzēts mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāptos 16 789 eiro caur vairāku uzņēmumu kontiem pārskaitīt Tautas partijai, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu, skaidroja prokurors.
Kriminālprocesā par cietušo atzīta ne tikai Bērnu slimnīca, bet arī Bērnu slimnīcas fonds. Slimnīca pieteikusi 104 424 eiro materiālā un 14 228 eiro morālā kaitējuma kompensāciju, bet fonds - 11 183 eiro materiālā kaitējuma kompensāciju.
