Plāns iesniegts veselības ministram, un viņš vērtēs, vai slimnīcas valde tikusi galā ar doto uzdevumu.
Jūlijai no Līvāniem paveicās – bija nepieciešama tikai pārbaude, un jāgaida bija tikai nedēļa. Viņa drosmei pie daktera paņēmusi līdzi mīļāko mantu – tīģerīti - un tagad smaida, jo daktere pateica, ka viss kārtībā.
Šarlīnas mamma Solveiga stāsta, ka paveicies arī viņiem. “Pie pulmanologa gājām, paveicās, tagad ir labāk, pērn gan 3-4 mēneši bija jāgaida, tagad var pierakstīties uzreiz uz nākamo reizi,” stāsta Solveiga.
Taču ne visiem bērniem veicas kā Šarlīnai un Jūlijai. Bērnu slimnīcā plāns rindu samazināšanai ir, bet rindas tas pagaidām nav samazinājis. Ilgākais gaidīšanas laiks joprojām ir ģenētikas, oftalmoloģijas, kardioloģijas un psihiatrijas specialitātēs. Un galvenais iemesls – ārstu trūkums bērnu slimnīcā.
Divpadsmit acu ārsti nav pietiekami, rinda ir 127 dienas, 110 dienas jāgaida pie viena no pieciem ģenētiķiem, trīs mēneši - pie kardiologa, jo bērnus konsultē vien četri ārsti.
Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša atzīst, ka dažu speciālistu trūkst, “bērnu psihiatru ir daudz par maz, bet acu ārstu kā tādu netrūkst, jo bērnus jau pieņem vienkārši acu ārsti, bet jautājums, cik no Rīgas acu ārstiem tiešām pieņem bērnus”.
Piemēram, jau pērn izdevās būtiski samazināt rindu pie imunologa. To panāca, veidojot pacientu atlasi jeb filtru un piedāvājot vispirms apmeklēt tiešās pieejamības speciālistu - pediatru. Lielākajā daļā gadījumu pacientu problēmu pediatrs atrisināja un speciālista konsultācija nebija vajadzīga.
Ministrijā iesniegtais rīcības plāns paredz konkrētus risinājumus. Slimnīca izveidojusi zaļo koridoru - ja pacients nāk pirmo reizi un gadījums ir steidzams vai ja ir hroniski slimības saasinājums, tad zaļais koridors nozīmēs tikšanu speciālista kabinetā desmit - četrpadsmit dienu laikā. Uz šo konsultāciju paši pieteikties nevarēs, uz tām nosūtīs ģimenes ārsts vai speciālists elektroniski.
“Rinda ir sekas, solis atpakaļ, jā, ir speciālistu trūkums, vēl solis atpakaļ – pieejamība un vēlme strādāt ar bērniem, mēs esam tikai viena trešdaļa Rīgas, un tagad esam par to, ka visus speciālistus saskaita un saliek kopā, saprotot, cik tieši viņu ir vai nav – kas ir pieejams, kas nav,” saka Čakša.
Tāpat slimnīca sola vēl vairāk samazināt nenotikušo vizīšu skaitu. Pagaidām katrs sestais, kurš pieteicies, neierodas. Lai pēc iespējas samazinātu šos gadījumus, katrai ģimenei tagad pārzvana pāris dienu pirms gaidāmās vizītes un precizē - pacients būs vai arī laiks pieejams citam bērnam.
