"Nav noslēpums, ka sabiedrībā inspekcijas darbība un tās prestižs nav augstākajā punktā. Darbinieki ir bijuši demotivēti, arī publiski pauduši šo informāciju. Nav noslēpums, ka pēdējo divu gadu laikā ir nomainījušies vairāki iestādes vadītāji.
Līdz ar to primāri kā pamatuzdevumu redzu motivēt un atbalstīt darbiniekus.
Nākamais ir mazināt dažādus birokrātiskos šķēršļus, kas ir izveidojušies gan pašā iestādē, gan jomā kopumā. Nepieciešams tiešām mūsdienīgāks skats no malas, uz attīstību vērsts, lai palīdzētu gan pašiem darbiniekiem, gan uz viņu bāzes izveidotu ne tikai uzraugošu un mazliet policejisku institūciju kā inspekcija, bet bērnu un jaunatnes atbalsta un labklājības centru, kas ir kā pirmais kontaktpunkts un atbalsts svarīgās situācijās," stāstīja Ābele.
Viņš uzsvēra, ka darbiniekiem pietrūcis valsts atbalsts.
"Jāsaprot, ka šajā iestādē visbiežāk darbinieki strādā tādēļ, ka šīs jomas darbs ir viņu aicinājums, ne tādēļ, ka viņi saņemtu ļoti lielas algas vai viņiem būtu nodrošināti ļoti labi apstākļi.
Līdz ar to ir pietrūcis vadības atbalsts viņiem, zināma aizstāvēšana.
Tas, kas ļoti ir pietrūcis, ka institūcijai pēdējos gados vispār kā tādas nav bijis stratēģijas, ne īstermiņam, ne vidējam termiņam, ne ilgtermiņam. Līdz ar to nav stratēģisko mērķu. Šis ir viens no primārajiem uzdevumiem, kas jāveic," piebilda Ābele.
Pirms dalības konkursā Jānis Ābele strādājis ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētajiem IT jomas projektiem. Ābele bijis arī administrācijas vadītājs Ekonomikas ministrijā.
No 2016. gada līdz 2019. gada jūnijam konkursa uzvarētāja darbavieta bijusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kur pusotru gadu vadīta Infrastruktūras attīstības departamenta Satiksmes infrastruktūras projektu nodaļa, pēc tam – Vides un Energoefektivitātes departaments. Savukārt 2019. gadā Ābele kļuvis par šīs iestādes direktora vietnieku ES fondu ieviešanas jautājumos.
Šajā periodā konkursa uzvarētājs papildus amata pienākumiem darbojies arī informācijas tehnoloģiju jomā un izstrādājis izglītojošu datorspēli “Zilbe”, kas attīsta lasītprasmi bērniem.
Vēl iepriekš Jānis Ābele strādājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur no 2013. gada līdz 2014. gadam bijis vecākais eksperts Investīciju uzraudzības departamenta Finanšu vadības nodaļā, bet vēlāk divus gadus vadījis šo nodaļu. Pirms tam strādājis Finanšu ministrijas Eiropas Sociālo fondu uzraudzības nodaļā.
Jānis Ābele Rīgas Stradiņa Universitātē guvis profesionālo maģistra grādu vadībzinātnē.
Potenciālais VBTAI priekšnieks teicamā līmenī pārvalda angļu valodu un labi pārzina vācu valodu.
Komentējot atklātā konkursa rezultātu, labklājības ministre un konkursa komisijas priekšsēdētāja Petraviča atzīmēja: “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai ļoti nepieciešamas pārmaiņas, tostarp, lai turpinātu sākto bāriņtiesu reformu.
Jānis Ābele ir cilvēks ar stratēģisku redzējumu, mērķtiecīgs, ar pārmaiņu vadības domāšanu, viņam ir daudz ideju un iniciatīvu.
Ceru, ka viņš iestādē ienesīs būtiskas pārmaiņas un spēs īstenot reformas, kuras jau sen bija nepieciešamas.”
Konkursa pēdējā trešajā kārtā Ābele bija vienīgais kandidāts. Skaidrojot savu motivāciju kļūt par VBTAI priekšnieku, viņš norādīja:
“Mana motivācija nav vienkārši ieņemt šo amatu, bet gan izveidot šo iestādi par mūsdienīgu bērnu un jaunatnes atbalsta un labklājības centru.
Vienlaikus arī vēlos palīdzēt Labklājības ministrijai īstenot visas gaidāmās reformas šajā jomā. Uzskatu, ka iepriekš īstenotie starptautiskās sadarbības un Eiropas Savienības fondu projekti man snieguši būtisku pieredzi. Tā būs ļoti vērtīga, vadot un attīstot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, ieviešot tajā dažādus labās prakses principus un mazinot lieko birokrātiju.”
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja labklājības ministre Petraviča. Tās sastāvā bija: Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece un Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Liene Kauliņa-Bandere. Ar padomdevēju tiesībām piedalījās nodibinājuma “Centra Dardedze” valdes locekle Laila Balode.
KONTEKSTS:
Konkurss uz vadošo amatu VBTAI iepriekš noslēdzās bez rezultāta, bet atkārtotā konkursā šim amatam pieteicās astoņi pretendenti.
VBTAI vadītāja Marianna Dreja 28. februārī atstāja amatu. Viņa no darba aizgāja uz abpusējas vienošanās pamata, taču Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja par nesaskaņām starp Dreju un darbiniekiem, kā arī ministres neapmierinātību ar viņas darbu.
