Kadru maiņa valsts galvenajā iestādē, kas atbild par bērnu tiesību ievērošanu, sākās ar bijušās inspekcijas vadītājas Ilonas Kronbergas aiziešanu no amata pērnā gada maija beigās. Mēnesi pēc tam, kad sabiedrisko mediju žurnālisti izgaismoja vardarbību un citus pārkāpumus Jelgavas bērnunamā. Vēlāk februārī no darba aizgāja ilggadējā darbiniece, vadošā bāriņtiesu eksperte Valentīna Gluščenko. Bet, kopš Marianna Dreja ieņem inspekcijas priekšnieces krēslu, darbavietu atstājuši vēl vairāki augsta līmeņa darbinieki un daudzi ierindas ierēdņi. Aprīlī negaidīti darbu pameta arī Bērnu tiesību departamenta direktore Inga Krastiņa. Un pavisam nesen, nesagaidot pārbaudes laika beigas - arī Skudra, kurš pēc Gluščenko aiziešanas vadīja Bāriņtiesu departamentu.
"Jāteic, ka ar marta mēnesi inspekcijai ir jauna priekšniece, līdz ar to inspekcija pielieto jaunas darba metodes, un katrs cilvēks var izvēlēties, vai iet iestaigāto ceļu vai tomēr izmantot jaunas metodes, iet līdzi tām. Līdz ar to šīs izmaiņas droši vien notiek," izteicās VBTAI priekšnieces vietniece Anita Gotharde.
Dreja esot izbraukusi, tāpēc sarunai arī šoreiz, tāpat kā vairākas reizes iepriekš, piekrīt priekšnieces vietniece. Visi aizgājēji minējuši privātus iemeslus darba attiecību uzteikšanai, bet kuluāros runā, ka ar jauno priekšnieci ir grūti sastrādāties. Droši avoti min, ka inspekcijā bieži vien nav, kas strādā, kabineti ir pustukši. Ar Dreju izdodas sazināties pa telefonu, šonedēļ viņas nav darbā. Dreja gan stāsta, ka inspekcijā šobrīd ir vien desmit brīvas vakances. Pēc viņas teiktā, aiziet tie, kas neprot sastrādāties. Atklāti konflikti nav bijuši.
Atlūgumi iesniegti par spīti tam, ka darbinieku vidējā atlīdzība šogad augusi par nepilniem 100 eiro. Vairāki savstarpēji nesaistīti un droši avoti darbinieku aiziešanu saista tieši ar priekšnieces personību.
Izskan, ka vadībai prioritāra ir kontroles politika, bet bērnu tiesības paliek pēc tam. Nesen darbu pametušais Skudra īsā sarakstē atbild, ka iemeslus savai aiziešanai negrib komentēt.
"Man diemžēl sarunas ar Skudras kungu nebija. Viņš, acīmredzot, izvērtēja un pieņēma lēmumu, ka darba ir ļoti daudz. Es nenoliegšu, inspekcijai ir ļoti, ļoti saspringts laiks," minēja Gotharde.
Labklājības ministrija signālus par inspekcijas darbinieku iespējamu neapmierinātību neesot saņēmusi.
"Cik zinu, nē. Nu, cik es zinu. Grūti jau pateikt. Oficiāli es ikdienā ar to nestrādāju, bet tādu indikāciju it kā nav," teica ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Bāriņtiesu darbinieku asociācijā stāsta, ka līdz ar Skudras aiziešanu bāriņtiesām atkal pietrūkst metodiskās vadības, par ko atbild Bāriņtiesu departaments.
"Šīs kadru pārmaiņas, protams, metodiskai vadībai galīgi nenāk par labu. Izjūt bāriņtiesas metodiskās vadības trūkumu. Asociācijā arī tas ir pārrunāts," telefonsarunā uzsvēra Jēkabpils bāriņtiesas priekšsēdētājs, Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes loceklis Tālis Zalva.
Tas īpaši uztrauc mazās bāriņtiesas, kurās aktīvo lietu ir salīdzinoši maz, tomēr tās kļūstot arvien sarežģītākas. Arī par inspekcijas pašreizējo priekšnieci Zalvam ir viedoklis. Viņaprāt, Drejas ieviesto nebrīdināto pārbaužu pamatmērķis ir kontrolēt un sodīt, bet izpaliek iepriekš minētā sadarbība. Līdzīgas problēmas min arī citas iesaistītās puses, tiesa – publiski par to runāt nevēlas.
