ĪSUMĀ:
- Labklājības ministre un tieslietu ministrs piesaka pārmaiņas bērnu tiesību aizsardzībā.
- Reforma primāri skaršot bāriņtiesas, to funkcijas varētu nodot tieslietu sistēmai.
- VBTAI vietā iecerēts veidot jaunu iestādi ar vairākiem reģionāliem kontaktpunktiem.
- VBTAI vadītāja un Bāriņtiesu darbinieku asociācija skeptiskas par iecerētajām pārmaiņām.
- Konkrēts modelis būšot gatavs decembrī, ko piedāvās īpaši izveidota ekspertu darba grupa.
Uz to, ka bērnu tiesību aizsardzība Latvijā ir drīzāk deklaratīvs paziņojums, nevis reāli darbi, savā revīzijā norādīja Valsts kontrole. Kritika veltīta gan VBTAI par nepietiekamu uzraudzību, gan bāriņtiesām. To otrdien Latvijas Radio atkārtoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Līdzīgus pārmetumus šīm iestādēm velta arī labklājības un tieslietu ministri. Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") norādīja, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā patlaban neesot efektīva un bērnu tiesību ignorēšanai pieliekams punkts.
Labklājības ministre kopā tieslietu ministru Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija) plāno lielas pārmaiņas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā.
Jauna iestāde ar reģionāliem kontaktpunktiem
Reforma primāri skars bāriņtiesas, kas, pēc labklājības ministres vārdiem, esot vājākais posms bērnu tiesību aizsardzībā.
Bāriņtiesu darbiniekiem trūkstot pieredzes, zināšanu un iemaņu bērnu tiesību nodrošināšanā, kas atsevišķos gadījumos mēdz robežoties pat ar dziļu neieinteresētību. Par to liecinot gan bāriņtiesu atšķirīgie lēmumi ļoti līdzīgās situācijās, gan tas, ka, lemjot par bērnu tiesībām, speciālisti mēdz ņemt vērā savu personisko pieredzi. Un arī valsts netiek galā ar 124 bāriņtiesu uzraudzību.
"Nav arī instrumentu, kā piespiest bāriņtiesas pildīt viņām uzliktos pienākumus. Tikpat labi viena un tā pati problēma var tikt konstatēta vairākas reizes, bet mums nav tādu instrumentu, lai mēs varētu iespaidot vai atbrīvot bāriņtiesas vadītāju," teica Petraviča.
"Mēs esam gatavi uzņemties atbildību. Bērnu tiesību aizsardzībai ir jābūt koncentrētai vienās rokās," teica Bordāns.
VBTAI vietā iecerēts veidot jaunu iestādi ar vairākiem reģionāliem kontaktpunktiem. "Bērnu tiesību aizsardzība ir valsts funkcija. Valsts funkcijas ir jāpārrauga, jāīsteno valsts iestādēm," teica Petraviča, kura neredz jēgu saglabāt VBTAI kā bāriņtiesu uzraugu.
"Tas īsti nav tas modelis, ja mums ir viena iestāde, bet tai blakus ir otra, kura ir jākontrolē, jāiet ar pātagu, vai šī iestāde strādā. Tam tā nevajadzētu būt," sprieda ministre.
Tam gan nepiekrīt VBTAI vadītāja Marianna Dreja: "Mēs nevarētu piekrist tam, ka varētu būt kaut kāda, piemēram, centralizētā iestāde, kas atbild pilnīgi par visu. Jo mēs saprotam, ka, pirmkārt, joma ir ļoti plaša. Līdz ar to ir jābūt instrumentam, kas veic konkrētos pienākumus, un ir jābūt instrumentam, kas tomēr vērtē, kā šie pienākumi tiek veikti. Patīk mums vai nepatīk, kaut kādai inspicējošai iestādei jābūt. Īpaši ņemot vērā, ja mēs tagad šo sistēmu nivelējam nost un audzinām kaut ko jaunu. Tāpat ir jābūt kaut kādai pārbaudei vai vadībai, kā šī jaunā sistēma ir ieviesta un cik tā ir efektīva."
Skepse pret iecerētajām pārmaiņām
Tikmēr gan bāriņtiesas, gan pašvaldības teica, kas tās sarunās par iecerētajām pārmaiņām līdz šim neesot iesaistītas.
"Šodien jau viņi pateica neko! Ka tikai tiks vēl veidots modelis, kā tas notiks. Vai tās būs izveidotas tiesas, vai tas būs kaut kas cits, nemāku sacīt šobrīd," sacīja Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Aurika Zīvere.
Viņa gan norādīja, ka bāriņtiesām veltītā kritika ir nekorekta un daļēji attiecināma arī uz pašu Labklājības ministriju.
"Es neredzu šobrīd nevienu citu iestādi, kurai šīs funkcijas varētu pārlikt, jo tās ir apjomīgas funkcijas. Tās ir gan bērna izņemšana no ģimenes, gan atzinuma sagatavošana tiesā vecāku strīdu gadījumos, gan aizgādnības pārraudzība un vēl dažādas citas funkcijas, kas nav tikai Bāriņtiesu likumā ierakstīts, bet kas ir arī daudzos citos likumos ierakstīts, piemēram, Krimināllikumā, arī probācijas dienesta normatīvajos aktos. Tā kā funkcijas bāriņtiesām ir ļoti daudz šobrīd," teica Zīvere.
Problēma varētu būt arī ar speciālistu piesaisti. "Trūkst speciālistu. Bāriņtiesām ir grūti. Šobrīd, ja kāds no kolēģiem aiziet, ir ļoti grūti nokomplektēt bāriņtiesas sastāvu," piebilda Zīvere.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Vineta Reitere atzīmēja: "Protams, ka ir šie atsevišķie gadījumi un negatīvie piemēri, bet likums ir pietiekami sakārtots. Pagaidām neesam redzējuši piedāvājumu, kurā būtu variants, kas ir labāks nekā esošais modelis."
Neskaidri šobrīd paliek jaunās ieceres finansējuma avoti. Kāds naudas apjoms būtu nepieciešams, vēl nav aprēķināts.
Taču bāriņtiesas pastāvēšana Rīgā vien izmaksā vairāk nekā divus miljonus eiro.
Konkrēts modelis būšot gatavs decembrī, ko piedāvās īpaši izveidota ekspertu darba grupa.
