ĪSUMĀ:
- Pēc ziņām par notiekošo bērnunamā “Stikli” sākta pārbaude.
- Bērnu tiesību sargi vēl vērtē situāciju, bet pamata atstādināt kādu pašlaik nav.
- Bijusī audzēkne Latvijas Radio stāsta par sliktu pieredzi šajā bērnunamā.
- Pašvaldība negrasās vērtēt bērnunama direktora darbību.
- LM aicina “Stiklu” bērniem meklēt audžuģimenes vai vietu Rīgā.
Audžumamma bērnunamā „Stikli” konstatējusi emocionālo vardarbību un nolaidību pret bērnu veselību. Bērnunamā dzīvo vairāki Rīgas bērni, un pēc publiski izskanējušām sūdzībām sākts vērtēt, vai tuvākā nākotnē rīdzinieku bērnus iespējams nogādāt Rīgā.
VBTAI bērnu tiesību departamenta direktores pienākumu izpildītāja Baiba Skrabāne Latvijas Radio pastāstīja, ka par pārbaudes rezultātiem vēl ir pāragri runāt, pašlaik inspekcija analizē saņemtos dokumentus un informāciju.
Taču Skrabāne atzina, ka, piemēram, iespējas bērniem pavadīt brīvo laiku atbilstoši viņu iespējam, pavadīt šo laiku jēgpilni, ir mazas un bērnunama administrācijai būtu jādomā par aktivitāti brīvajā laikā, pasākumiem.
Inspekcijas pārstāve arī norādīja – lai runātu par pārbaudes rezultātiem, ir svarīgi saprast administrācijas rīcību iepriekš norādīto pārkāpumu novēršanā, un rezultātus vērtēs kopumā.
Pārbaudes rezultāti būšot zināmi pēc desmit dienām, bet pagaidām nav pamata atstādināt kādu no bērnunama amatpersonām, sacīja Skrabāne.
Pēc Bataragas stāstītā Latvijas Radio uzmeklēja kāda bijusī bērnunama audzēkne, kas vēlējās dalīties savā pieredzē. „Tas bija manas dzīves sliktākais posms,” teica jauniete, kura no „sistēmas” izbēgusi apprecoties, un šobrīd viņai ir vien 17 gadu.
Telefona sarunā ar Latvijas Radio jauniete apgalvoja, ka bērnunamā bijusi nepietiekama veselības aprūpe un ņirgāšanās no personāla puses. Jauniete stāstīja, ka attieksme pret dažādiem bērniem esot bijusi atšķirīga. To novēroja arī audžumamma Elīna Bataraga.
“Visnegatīvākā attieksme bija pret kādu septiņus gadus vecu meiteni. Lai noraksturotu attieksmi, es… nu man trūkst vārdu, lai to varētu noraksturot,” stāstīja Bataraga.
Audžumamma stāsta par kādu meiteni, pret kuru direktora vietniece atklāti paudusi nepatiku. Kad bērnunamu aprīlī apmeklēja Radio, tā direktors vēl nebija saņēmis informāciju par audžumammas sūdzībām, tāpēc emocionālās vardarbības iespējamību sauca par baumām.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pārbaudi veica divu dienu garumā, un tā bijusi ļoti apjomīga. Ventspils novada domes priekšsēdis Aigars Mucenieks ( Zaļo un Zemnieku savienība) atklāja, ka pagaidām bērnunama direktoru, kas juridiski ir arī bērnu aizbildnis, atstādināt neplāno.
Vērtēt, vai bērnunama direktors atbildīgi pilda savus pienākumus, pērn ieteica arī VBTAI.
“Nu es domāju, ka nē. Mēs neplānojam. Mēs neplānojam šobrīd atstādināt. Kad būs rezultāti, tad lemsim,” sacīja Mucenieks.
“Savulaik arī bija prasījuši, pavisam nesen. Pagājušajā gadā bija pašvaldības komisija, un nebija tādu pārkāpumu, lai mēs direktoru atstādinātu. Mēs jau ļoti labi saprotam, ka šī bērnunama liktenis pēc būtības jau ir izlemts, un tuvākā nākotnē nebūs vairāk tur bērnunama. Tas ir skaidrs,” pauda Mucenieks.
Bataraga, kas cēla trauksmi par redzēto emocionālo vardarbību un nolaidību pret bērnu veselību, saka, ka no atbildīgajām amatpersonām sagaida mērķtiecīgu un ātru rīcību, nepieļaujot līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos.
“Tā kā es tomēr kaut kur sevī uzturu arī informāciju, ko es esmu dzirdējusi arī no citiem par šo bērnunamu, es pieļauju, ka šī var būt tikai virskārtiņa. Lai uzdod jautājumu, kāpēc šajā iestādē ir tik daudz bērnu ar īpašām vajadzībām. Lai uzdod jautājumus, kāpēc Rīgas pašvaldības bērni ir šajā bērnunamā, nevis Rīgas pilsētā esošajos bērnunamos,” sacīja Bataraga.
“Stiklu” bērnunamā pašlaik uzturas galvenokārt Rīgas bērni un vairākas pilngadīgas personas, kas mācās blakus esošajā internātskolā. Un tieši Rīgas budžets daudzu gadu garumā balstījis “Stiklu” finanses.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs aicina pašvaldību šiem bērniem meklēt audžuģimenes vai brīvas vietas kādā institūcijā Rīgā. Varētu piedāvāt pakalpojumu kādā no valsts sociālās aprūpes centru filiālēm, taču rīcību un lēmumus sagaida no bāriņtiesas.
“Ja būs apstiprinājušies tie visi pārkāpumi un būs jāizlemj par to bērnu izņemšanu, protams, uz kaut kādu laiku mēs arī varam šo infrastruktūru piedāvāt, bet tas būs pagaidu risinājums. Tas nebūs likuma un valdības noteikumu ietvarā kā pastāvīgs pakalpojums,” piebilda Maksimovs.
Rīgas bāriņtiesa iepriekš stāstīja, ka bērnu pārvietošana radītu lieku stresu. Patlaban vērtējot, vai un kad bērnus pārvietot. Katru gadījumu individuāli. Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle arī norādīja, ka to darot bez lielas steigas, jo vēloties, lai vismaz mācību gadu bērni pabeigtu Stiklu internātskolā.
“Martā bijām kārtējā apsekošanā, kur bez tādiem ikdienišķiem, novēršamiem tūlīt un tagad jautājumiem mēs nesaskatījām, ka tur ir kaut kas tik akūts un ārkārtas, ka tie bērni būtu jārauj ārā. Viennozīmīgi skaidrs, ka mācību gadu beigs bērni. Ja kādam šķistu, ka ir momentā tur kaut kas jādara, tad katrā ziņā mēnesis vai pusotrs šajā situācijā neko nemainīs,” pauda Ērgle.
Audžumamma šonedēļ plāno iesniegumus nosūtīt arī Rīgas bāriņtiesai un Valsts policijai.
KONTEKSTS:
VBTAI ir solījusi iespējami ātri reaģēt uz rubrikā "Sistēmas bērni" stāstīto par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem Ventspils novada bērnunamā "Stikli". "Stiklos" ilgstoši lielākais klientu loks nācis no Rīgas pašvaldības. Pēc tiesībsarga ziņojuma par to, ka lielā attāluma dēļ vecāki nevar apciemot bērnus, Rīga pārstāja šajā institūcijā ievietot savus bērnus. Taču tie, kuri tur ievietoti iepriekš, ir palikuši. Nepilngadīgie rīdzinieki bērnunamā joprojām ir vairākumā.
Situācijai bērnunamos uzmanību pērn pievērsa neatkarīgie eksperti, kas ziņoja par notiekošo Jelgavas bērnunamā - bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Tas lika pārbaudīt un runāt par notiekošo arī citos bērnunamos un lika valstij aktīvāk atbalstīt audžuģimenes, un darīt vairāk, lai bērni nepavadītu bērnību iestādēs.
