ĪSUMĀ:
- Mammas no Valmieras un Cēsīm sūdzas, ka bērni netiek pie zobārsta.
- Zobārsts, VM eksperts norāda - bērnu zobārstniecībai ir pārāk maz finansējuma.
- Zobārsts aicina vecākiem vairāk pievērst uzmanību profilaksei - zobu tīrīšanai.
- Vecāki savākuši parakstus un grib valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās.
- Zobārstu pieejamību cenšas nodrošināt ar zobārstniecības autobusiem.
- Atbildīgie norāda, ka darbs notiek, bet akūtās zobārstniecības nodrošināšanas bērniem reģionos nebūs ātra.
Mammas Valmierā un Cēsīs norāda – bērni netiek pie zobārsta
Pagājušā gada rudenī Valmieras novada iedzīvotāja Elīna Upīte aizvedusi savu mazo meitu pie higiēnista. Pēc zobu sakopšanas viņš mātei ieteicis bērnu aizvest pie zobārsta, jo izskatoties, ka vienā zobā veidojas caurums. Bet Elīnu gaidījis nepatīkams pārsteigums.
"Zvanīju uz vienu klīniku, zvanīju uz otru klīniku, un visur ir viens jautājums – vai jūs esat jau bijuši pie mums. Es saku, ka, protams, nē, jo tas ir bērnam pirmais zobārsta apmeklējums, viņai ir četri gadi, mēs neesam bijuši. Līdz ar to ir atteikums – mēs neesam klienti, mēs neesam pacienti," stāstīja Valmieras novada iedzīvotāja Elīna Upīte.
Kad kļuvis skaidrs, ka Valmierā pie zobārsta netikt, Elīna sākusi interesēties par iespējām salabot meitai zobu attālākās vietās – Valkā, Trikātā, Strenčos, Cēsīs. Taču iznākums bijis tāds pats.
Arī ReTV zvanīja uz dažām Valmieras zobārstniecības klīnikām un pārliecinājās – pieteikt bērnu pie zobārsta pašlaik nav iespējams.
"Pašreiz mēs nepierakstām. Mums ir ļoti daudz pacientu, un divi dakteri iet dekrētā. Mums nav kur pat pierakstīt, mēs ar esošajiem netiekam galā," tā uz jautājumu par iespēju pierakstīt bērnu pie zobārsta atbildēja zobārstniecības klīnikas "Dentalfix" reģistratūras darbiniece.
"Jāsaka – tāds kā izmisums, jo tu nezini, ko darīt. Bērnam vajag ārstu, tu esi pat gatavs par to maksāt, jo nav runa par to, ka es gaidīšu uz valsts apmaksātu rindu, kas, protams, ir vispār nereāli.
Es saprotu, ka zobārsti acīmredzot ir deficīts, vasarā viņiem jāizņem atvaļinājumi, bet kā rīkoties mums?" tā vaicā Valmieras novada iedzīvotāja Elīna Upīte.
Arī Zane no Cēsīm saskārusies ar līdzīgu gadījumu. Janvārī viņas piecgadīgajai meitai sāka sāpēt zobs. Taču arī viņai atrast zobārstu, kurš spētu palīdzēt bērnam tuvākajā laikā, nebija iespējams.
"Janvārī sāka sāpēt. Es zvanīju uz dažādām zobārstniecībām dzīvesvietā. Jautāju, vai var manu bērnu paņemt pēc iespējas ātrāk, bet diemžēl visas atbildes bija negatīvas. Uz piecām laikam piezvanīju. Neviens neņem. Vienā vietā pateica, ka varam tikt aprīlī. Bija janvāris, kad zvanījām. Vienā pateica, ka bērnus neņem vispār, citā pateica, ka viņi ņem bērnus tikai esošajiem pacientiem. Bet tā kā mēs nesen esam pārvākušies uz šo pilsētu, tad mums nav vēl sava zobārsta, kuram varētu piezvanīt un palūgt, lai paņem kaut vai pēc darba laika, jo bērnam sāp.
Vienīgais variants bija zvanīt uz Rīgu, uz Stomatoloģijas institūtu, uz akūto stundu bērnu zobārstniecībā. Tur manu bērnu pieņemtu pēc dažām dienām. Bet tas nozīmē, ka vecākiem bija jāņem brīvdiena darbā, lai to bērnu varētu uz Rīgu aizvest," stāstīja sieviete.
Par bērnu zobārstniecību maz maksā; vairāk jākopj zobi
Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācija liecina, ka Vidzemes reģionā par valsts naudu zobārstniecības pakalpojumus sniedz vairāk nekā 50 klīnikās. Gaidīšanas rindu garums ir no piecām līdz 275 dienām. Par grūtībām saņemt zobārstniecības pakalpojumus bērniem labi zināms Latvijas Zobārstu asociācijā. Kā skaidroja Veselības ministrijas (VM) galvenais zobārstniecības speciālists un vienlaikus arī Latvijas Zobārstniecības asociācijas prezidents Andis Paeglītis – garās rindas izveidojušās kovida dēļ, jo ārkārtas situācijā pakalpojumu sniegšanu nācās pārtraukt, taču tas nav vienīgais iemesls.
"Protams, ka apmaksa vienmēr ir stipri mazāka nekā pieaugušiem cilvēkiem, ja mēs kopumā ņemam.
Mūsu valsts tarifi ir tiešām ļoti zemi, jo apmēram 10–15 gadus praktiski tie nemainījās, izņemot minimālo algu un tā tālāk," stāstīja Paeglītis.
Pēc Paeglīša vārdiem, valsts par bērnu zobu ārstēšanu samaksā divas līdz trīs reizes mazāk, nekā šie pakalpojumi patiesībā izmaksā, un diskusijas ar VM par šo problēmu notiekot jau sen. Taču rindas veidojoties arī tāpēc, ka vecākiem nereti trūkstot izpratnes par sistemātisku zobu kopšanu bērniem. "Bērnam principā pirmo reizi jāiet pie zobārsta jau gada vecumā, lai pirmām kārtām noskaidrotu, kā zobiņi pareizi ir jākopj. Un pie pirmā zobiņa izveidošanās tas ar vatīti vai pirkstiņu jau jātīra," stāstīja zobārsts.
Paeglītis arī izteicās par nepieciešamību valstī attīstīt ģimenes zobārstniecību – ģimenes ārsta institūcijai līdzīgu sistēmu, kas nodrošinātu mutes veselības aprūpi ilgtermiņā. Kamēr tā vēl nav izveidojusies, vecāki atzina, ka vedīs bērnus pie zobārsta Rīgā – par maksu, jo tur jebkuram pieejami pakalpojumi arī akūtos gadījumos.
Vecāki savākuši parakstus; prasa virzību
Problēma nav palikusi nepamanīta arī valsts līmenī. Pagājušā gada izskaņā izskatīšanai Saeimā nonāca iedzīvotāju iniciatīva par valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās, par kuru sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" parakstījās vairāk nekā 10 000 iedzīvotāji. Iniciatīvas pārstāve, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsvērusi, ka ir jāpanāk, lai katrā Latvijas reģionā ir pieejami, valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi visu diennakti bērniem līdz 18 gadu vecumam.
"Tas, kas priecē, – kopš tā perioda, kad tika uzsākta šī iniciatīva, arī atbildīgie speciālisti, eksperti informē par dažādām aktivitātēm, kas tiek īstenotas. Tās ir izglītojošas, izbraukuma vizītes. Problēmreģionos ir aktīvāka šī zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšana. Tādi mazāki risinājumi tiek piedāvāti. Bet kopumā jau problēma nav atrisināta. Tas ir jautājums, pie kā deputāti, nu jācer, ja nu paši tā lēma, tad atgriezīsies lai saprastu, ko vēl var darīt lietas labā. Jāsaprot, ka risinājumiem ir nepieciešams papildu finansējums," stāstīja Vanaga.
Iniciatīvas autore uzsvēra, ka svarīgākais, lai reģionos ir pieejams zobārstniecības pakalpojums laicīgi un tas ir būtiskākais.
"Bērns ir bērns, un viņš nav pieaugušais, lai to varētu izciest.
Un stundām jāgaida, lai kaut kur tuvākajā reģionā šo pakalpojumu sniegtu. Tas ir tas mērķis, lai bērniem, saskaroties ar šādām situācijām, nebūtu jāsamierinās ar speciālistu trūkumu. Lai viņiem palīdzības saņemšana nebūtu atkarīga no tā, vai ģimenē vai kāds paziņa var izlīdzēt ar transportlīdzekli, vai viņi varēs vai nevarēs samaksāt. Jo vecāki šajā mirklī vēlas saņemt operatīvu palīdzību, lai ātrāk atrisinātu šo problēmu, kas radusies," uzsvēra Vanaga.
Tiesa gan, zobārstu privātpraksēs arī reģionos ir pieejama akūta palīdzība, taču ne visiem un ne valsts apmaksāta – vai nu tikai jau esošajiem pacientiem, vai arī par pietiekoši lielu samaksu, kas ne visiem vecākiem ir pa kabatai.
Zobārstu pieejamību cenšas nodrošināt ar zobārstniecības autobusiem
"Bērnu zobārstniecībā ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir trīs svarīgi punkti," stāstīja VM galvenais zobārstniecības speciālists Paeglītis. Kā pirmo punktu viņš minēja profilaktisko un izglītojošo darbu. Latvijā nule kā noslēgusies divu gadu izglītības programma skolās, apmācot sākumskolas skolēnus un skolotājus par pareizu zobu kopšanu.
"Kā otro punktu es gribu minēt paškontroli, un lielā mērā tieši no vecāku puses mājās. Tas ir uzturs, tā ir zobu kopšana, uzraudzīta zobu tīrīšana. Bērns protams māk un zina labi, viņš ir mācīts. Jeb arī viņam ir jāpaskaidro, bet katrā ziņā viņš ir arī mazliet jākontrolē," norādīja zobārsts.
Paeglītis dalījās arī savā pieredzē: "Mēs jau pieaugušie kādreiz esam tādi, kurus vajag kontrolēt. Un bērniem arī – viņiem jāpalīdz, jāpastāsta. Es zinu to, ka mani mazbērni ļoti labprāt grib, lai es viņiem pārtīru zobus. Un nevis tāpēc, ka viņi negribētu paši tīrīt, bet viņiem tas process patīk. Un to es arī daru tad, kad man ir iespēja."
Trešais svarīgais aspekts ir zobārsta pakalpojumu pieejamība. Lai to kaut nedaudz risinātu attālākās vietās, tiek nodrošināts mobilais zobārstniecības autobuss.
"Mūsu rīcībā ir divi mobilie zobārstniecības autobusi, un ar tiem mēs braucam pa Latvijas mazajām skolām, vienojoties ar Nacionālo veselības dienestu.
Pirmajā pusgadā mēs braucām uz Vidzemi – Ērģeme, Smiltene, Drusti, Rencēni, Rauna… Tas autobuss katru dienu kaut kur izbraukumā ir, bet tā ideja ir, ka mēs izbraukumā sūtām speciālistu, kas pēc tam ir kaut kur turpat netālu. Šādā izbraukumā, protams, nesaārstē visus zobus, bet tad vecāki pēc tam zina, kur griezties. Viņiem nav jābrauc uz Rīgu, bet viņi brauc turpat kaut kur tuvāk, tāpēc mēs aicinām vietējos zobārstus," stāstīja Paeglītis.
Bet kāpēc joprojām ir situācija, ka akūtajos gadījumos bērniem reģionos nav pieejams zobārsts un ir jābrauc uz Rīgu? Paeglītis skaidroja, ka reģionos šādu kabinetu izveide finansiālu apsvērumu dēļ ir grūtāka nekā Rīgā.
"Rīgā daudz tiek sniegta šī palīdzība. Es tikko biju Daugavpilī. Tur akūtos variantus ārstē un tiek galā. Daugavpils to nodrošina arī sestdienā no 8 līdz 20. Ja tev ir savs zobārsts, sava prakse, tad tur nav nekādi trīs mēneši. Kāpēc šīs prakses nav? Tāpēc, ka ne visi ir slēguši līgumu ar NVD. Un tas, protams, ir tarifu jautājums. Vecāki jau arī bieži vien pieraksta uz poliklīniku un liekas mierā, jo "es esmu rindā". Bieži vien pierakstās pat trīs vai vairāk vietās, ar domu – redzēs, kur pirmajā vietā tiks," stāstīja Paeglītis.
"Mēs gribējām sākt ar Daugavpili. Tur ir 26 zobārstu privātprakses. Ja šīs prakses ārstētu kaut vai 3–4 bērnus mēnesī, tad pašvaldības iestāde jau varētu ārstēt tos, kam nav sava zobārsta. Tāpēc es gribētu, lai paši zobārsti jau par šādu lietu domātu un arī vecāki varētu saviem zobārstiem uzdot jautājumu – vai jūs ārstēsiet arī manam bērnam zobus?" norādīja VM speciālists.
Lai gan Paeglītis vairākkārt sarunas laikā uzsvēra, ka prioritāte ir ģimenes zobārstniecības kā prakses stiprināšana, iniciatīvas autore Vanaga norādīja, ka Latvijas sabiedrība tam, iespējams, vēl nav gatava.
"Tie padomi – jābūt savam ģimenes zobārstam, kurš var līdzēt jebkurā diennakts laikā, – nu Latvijā mums vēl līdz tam droši vien lielākai sabiedrības daļai tāls ceļš ejams. Tāpēc no valsts puses būtu labi šis viens vai otrs atbalsts, risinājums šādās situācijās," sacīja Vanaga.
Akūtās zobārstniecības nodrošināšana bērniem reģionos nebūs ātra
Iesniegtā iniciatīva par valsts apmaksāto zobārstniecību bērniem akūtās situācijās nav gluži, tā teikt, iesprūdusi Saeimas gaiteņos. Arī Veselības ministrija pie šī jautājuma strādājot, taču risinājums nebūšot ātrs. Paeglītis stāstīja: "Mēs tiešām pašreiz ar Veselības ministriju pie tā strādājam, un ar NVD strādājam ļoti cītīgi pie šīm akūtajām stundām, lai tās varētu būt zobārstniecības kabinetos. Un pašvaldības vai veselības centru apvienības varētu iesaistīties akūtās palīdzības sniegšanā. Es domāju, pateikt jums tā – nākošgad uz februāri – droši vien, ka es neuzņemšos."
Problēma ar bērnu zobārstu pieejamību ir. To atzīst arī asociācija un Veselības ministrija.
Kā laba lieta, atrisinot problēmu, tiek piedāvāta Stomatoloģijas institūta atslogošana no akūtajiem gadījumiem, atstājot to kā vietu, kur pēc palīdzības vērsties komplicētos gadījumos. Jo šobrīd, neredzot iespēju bērnu pierakstīt pie zobārsta reģionos, vienīgais variants ir doties uz Rīgu, uz Stomatoloģijas institūtu, kur ir pieejama rinda akūtajiem gadījumiem.
"Pašreiz institūts ir noslogots ar akūto palīdzību lielā mērā, jo ļoti daudzi cilvēki [brauc] pa tiešo uzreiz. Stomatoloģijas institūts ir tas, kur jādod vieta [pacientiem] ar norīkojumiem, kur jābrauc gadījumos, ja zobārsts netiek galā ar visu, arī pašvaldību zobārsti," norādīja Paeglītis.
Galvenais secinājums, kā risināt akūto zobu problēmu, ir – nenonākt līdz akūtām situācijām jeb pēdējā brīža palīgā saucienam. Jo kā minēja Paeglītis – svarīgi ir apmeklēt zobārstu regulāri un laicīgi, jo zobu sāpes nesākas vienā dienā un ne no kā.
