Intervijā LTV „Panorāma” trešdienas, 31.augusta, vakarā bērnudārza audzinātājas Ginta un Gita, kuras ir kolēģes atlūgumus iesniegušajai audzinātājai, neslēpa sarūgtinājumu par jauno atalgojumu sistēmu.
Ginta uzsver, ka algas it kā ir paaugstinātas, taču arī slodzes ir palikušas lielākas. Līdz ar to reālā alga nav augusi, norādīja Ginta. „Mēs tiekam valsts mērogā apkrāptas,” pauda Ginta.
Viņa arī norādīja, ka gatavībai strādāt daudz - pilnu slodzi - arī ir ēnas puses. „Kāda ir mana atdeve, ja man ir jāskrien uz otru grupu? Cieš gan bērns, gan es,” atzina Ginta.
No otras puses, bērnudārza audzinātājas, lai nevienai nav jāiet no darba, samazina slodzi līdz 0,85 vai 0,75 slodzi uz katru un tad nevienu nav jāatlaiž, taču atalgojums paliek līdzšinējā apmērā, teica Gita. Līdz ar to jaunajai atalgojuma sistēmai nav jēgas.
Abas audzinātājas pieļauj, ka atlūgumu iesniegs vēl kāda audzinātāja gan viņu, gan citu bērnudārzos. „Mēs vienmēr esam pieskatītājas,” atzina Ginta, sakot, ka viņu darbs valsts mērogā nav novērtēts.
Jau ziņots, ka valdība 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Savukārt attiecībā uz bērnudārzu pedagogiem, kas strādā ar bērniem līdz 5 gadu vecumam un kuriem algas maksā pašvaldības, algas tik strauji necels. Pašvaldībām būs obligāti jāpalielina algas no pašreizējiem 420 eiro par 30 stundu slodzi līdz 560 eiro par 40 stundu slodzi, kas būtībā nozīmē, ka alga nepieaugs. Pašvaldības gan varēs brīvprātīgi izlemt par lielākām algām.
Paredzams, ka augusta - septembra mijā Rīgas dome izšķirsies, vai Satversmes tiesā iesniegt sūdzību par valdības akceptēto skolotāju algu modeli.
