Jelgavas bērnunamā bērni sadalīti grupās pēc vecuma un tādējādi tikai formāli dzīvo kopā, bet vadība problēmas tur nesaskata. Likums nosaka, ka vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot īpašus gadījumus, kad tas jādara bērnu interesēs.
Norāda uz aizvien neatrisināto problemātiku
Ārpusģimenes aprūpes iestādēs vairāki vienas ģimenes bērni aizvien bieži vien tiek šķirti. Šāda prakse ierasta bijusi 90.gados, tomēr statistikas, kas uzrādītu šķiršanas tendences iespējamu kritumu, nav. Pārkāpumus un vardarbības gadījumus Jelgavas bērnunamā martā aktualizēja eksperti, kas vērtēja bērnu individuālās vajadzības deinstitucionalizācijas projektā.
Tagad, kad vairumu minēto bērnu tiesību pārkāpumu esamību atzinusi arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, biedrības "Bērni bērniem" psiholoģe Andrija Likova šomēnes atkārtoti vērsusies ar iesniegumu trīs atbildīgajās institūcijās, norādot uz aizvien neatrisināto brāļu un māsu nošķiršanas problemātiku.
"Tas notiek ar pilnīgi visiem brāļiem un māsām. Ja nav tuva gadu starpība, piemēram, gada starpība, un viņi kaut kādā veidā nokļūst šajā vecuma grupā, kurā dzīvo kopā, tad viņiem ir paveicies. Ir daži tādi, bet maz.
Pārsvarā visi ir šķirti un dzīvo dažādās grupās. Grupas savstarpēji nesatiekas. Brāļi un māsas dzīvo vienā iestādē, bet katrs savā galā," stāstīja Likova.
Likova piebilst: tas ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpums, jo tajā rakstīts – vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot īpašus gadījumus. Psiholoģe saka, ka Jelgavā bērnus sadala pa vecuma grupām, un tās esot no padomju laikiem mantotas tradīcijas, vecā sistēma.
Plašās telpas pilsētas bērnunamā ļautu grupas veidot bērnu interesēm atbilstošākas, ļaujot kopā dzīvot vairāku ģimeņu bērniem.
Tiesībsarga birojs: Jelgavā situācija nav unikāla
Bērnunama vadītāja Maija Neilande, kas iesniegusi atlūgumu un darbu atstās 1. augustā, iepriekš atzina, ka psiholoģes piedāvātais modelis praksē esot izrādījies neveiksmīgs.
"Mums ir bijis arī tā, ka mums vienas ģimenes bērni ir bijuši kopā. Pa šiem 23 gadiem mēs esam izmēģinājuši ļoti daudz ko. Tas ir viennozīmīgi, ka tur ir vismaz divas, trīs ģimenes kopā, ja?
Tanī brīdī, kad mums bija šis modelis, zēni un meitenes kopā, dažāda vecuma, mums bija problēmas ar pretējā dzimuma savstarpējām simpātijām," teica Neilande.
Viena no institūcijām, pie kurām vērsusies psiholoģe, ir Tiesībsarga birojs. Biroja juriste Laila Henzele stāsta, ka situācija Jelgavā nav unikāla un vienas ģimenes bērnu šķiršana institūcijā esot pirmais solis, lai bērnus tālāk šķirtu dažādās skolās, audžuģimenēs un, iespējams, pat adopcijā.
"Arī pārbaudes lietas ietvaros tiks aizsūtīta vēstule Jelgavas bērnunamam ar lūgumu, tomēr pēc iespējas nodrošināt bērnu nešķiršanu. Tāpat mēs savā darbā gan iepriekš, gan tagad, - jo arī vakar mēs bijām ar kolēģi vienā no bērnunamiem - arī konstatējām šo pašu par bērnu šķiršanu. Sarunās viņi nepauž to, ka aprūpes iestāde kādā veidā būtiski veicinātu šķirto bērnu kontaktu uzturēšanu," sacīja biroja juriste.
Iestāde gan esot atbildīga par kontaktu veicināšanu, un tas atrunāts likumā. Līdz ar to juriste uzskata, ka nepieciešams metodiskais darbs bērnunamu vadības līmenī.
Atbildes uz iesniegumu pagaidām nav sniegusi Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"). Jelgavas bērnunamā atdalītās grupās no māsām un brāļiem dzīvojot 36 bērni no 11 ģimenēm.
