ĪSUMĀ:
- Bērnunamos pērn dzīvoja 1200 bērni, šogad – 924.
- Atbildīgie dienesti nezina, vai bērnus no ģimenēm izņem retāk.
- Statistikā neierēķina krīzes centros nonākušos nepilngadīgos.
- Bijusī bērnunama audzēkne Karīna Pētersone: krīzes centrs faktiski pilda bērnunama funkciju.
- VBTAI: Mēs nemanipulējam ar statistiku.
- Bāriņtiesu asociācija: Tagad izņem mazāk bērnus no ģimenēm.
Vēl pērn namos dzīvoja gandrīz 1200 bērnu, šovasar – vien 924. Ar šiem cipariem valstsvīri dižojas.
Tomēr atbildīgie dienesti “Panorāmai” nevarēja pateikt, vai arī bērnus no ģimenēm šogad izņem mazāk, turklāt statistikā nemaz neierēķina krīzes centros nonākušos nepilngadīgos.
Jelgavas bērnunamā, par kuru stāstot, sabiedriskie mediji sāka “Sistēmas bērnu” sižetu sēriju, tobrīd šeit dzīvoja 54 bērni, šobrīd – tikai pieci. Jelgavas bērnunams atrodas vienā adresē ar krīzes centru. Tur šobrīd mitinās astoņi bērni, un pašvaldība informē, ka vēl pagājušajā nedēļā - 11.
Jelgavas bērnunama un krīzes centra direktore Inese Kovaļevska skaidroja, trim bērniem izdevies atrast audžuģimenes.
Jautāta, ar ko krīzes centrs atšķiras no bērnunama, Kovaļevska bilda, ka “nav pārtrauktas vecāku tiesības šiem bērniem”, bet ne visiem, jo “dažiem ir”, bet krīzes centrs “ir īslaicīga aprūpe, un tur paredzam vairāk resursu, lai atrisinātu šo situāciju”.
Viņa atzina, un tas ir redzams, apskatot telpas, ka bērnunams un krīzes centrs neatšķiras.
Arī krīzes centrā nonāk bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, un nav tādu situāciju, kad tajos apmestos ģimene, piemēram, pēc ugunsgrēka vai kādas citas nelaimes. Turklāt bērni tur dzīvo trīs mēnešus, reizēm pat pusgadu.
Lēmumu ievietot krīzes centrā vai reģistrēt bērnunamā pieņem iestādes direktors.
“Kāpēc ir divas iestādes vienā pilsētā, kuras pilda bērnunama funkciju? Ja krīzes centrā atrodas bērns, kura vecākam ir atņemtas aprūpes tiesības, viņš principā pilda bērnunama funkciju,” sprieda bijusī bērnunama audzēkne un viedokļu līdere Karīna Pētersone.
“Jelgavas gadījums, manuprāt, ļoti skaidri parāda, ka ir aizdomīgi, ka ir tukšs bērnunams un ir pilns krīzes centrs,” norādīja Pētersone.
“Panorāma” pieprasīja statistiku arī citām pašvaldībām. Ventspilī, Jūrmalā, Daugavpilī atbildēja, ka lielākā daļa bērnu tur reģistrēti bērnunamos.
Par patieso ainu gan grūti spriest, jo ir pašvaldības, kur ir krīzes centri, bet nav bērnunamu vai otrādi.
Vēl, piemēram, Tukuma novadā, vienā iestādē apvienots Irlavas bērnunams un patversme, bērnunamā dzīvo 30 bērnu, cik patversmē – krīžu centrā, to negrib teikt.
“Mēs nemanipulējam ar statistiku,” paziņoja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvis Agris Skudra.
Mērķis ir līdz 2021.gadam panākt, ka visi bērni dzīvo ģimenēs. Pieļaut, ka situācija pasliktinās un iestādēs ievietoto bērnu skaits aug, negrib neviens.
Bāriņtiesu darbinieku asociācijas priekšsēdētāja Aurika Zīvere LTV stāstīja, ka “mēs nesen veicām mazu aptauju, šobrīd ir tā, ka mēs mazāk izņemam no ģimenēm”.
Jautāta, vai amatpersonas neizņem bērnus, tikai lai nebojātu statistiku, Zīvere atbildēja, ka nevarēs “pateikt par visiem kolēģiem tā, tādas statistikas mums nav šobrīd, ka speciāli netiek ņemti bērni no ģimenēm ārā”.
Jelgavas bērnunama un krīzes centra direktore Inese Kovaļevska nav bažu, ka pēkšņi bērnunamos atkal varētu būt vairāk bērnu.
Tā atbild arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā.
