Valsts prezidenta paziņojums, kurā viņš faktiski norādīja, ka „Vienotībai" būtu jāatrod spēcīgāks premjera kandidāts par nosauktajiem, parādījās šīs partijas frakcijas sēdes laikā. „Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis norāda, ka jānāk visiem koalīcijas partneriem kopā un jālemj, ko darīt tālāk. Zaķis piebilda, ka šonedēļ notiks intensīvas konsultācijas ar potenciālajiem partneriem, kas arī līdzētu atlasīt vienu no trim. Tādā gadījumā vissliktākās izredzes būtu Krišjānim Kariņam, kuram kā bijušajam ekonomikas ministram Zaļo un Zemnieku savienībā ietekmīgais Ventspils mērs Aivars Lembergs vēl šogad pieminēja tā dēvēto Grinberga lietu.
Trešdien pēc sarunām ar „Vienotību" ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis gan norādīja, ka pirms piekrišanas iet koalīcijā grib sagaidīt, kas tiks nominēts premjera amatam:
„Mēs turpinām sarunas, esam ar „Vienotību" strādājuši vairākās valdībās, nav bijušas konceptuālas pretrunas. Bet mums ir svarīgi identificēt visus šobrīd nozīmīgos mezglu punktus un uzstādījumus, kas jāizdara līdz Saeimas vēlēšanām. Tam vajadzīgs jaunais premjers. Ja mums viedokļi sakritīs, tad darbs būs veiksmīgs."
Brigmanis gan atzina, ka ZZS gribētu būt „Vienotības" stratēģiskie partneri, uz ko viņus aicināja arī aizejošais premjers Valdis Dombrovskis.
Dombrovskis pēdējā laika intervijās uzsver, ka kopš 9.Saeimas ar katru nākamo parlamentu ir mazinājusies tā dēvēto „oligarhu partiju" ietekme. „Vienotības" vadītāja un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa neuzskata, ka tā atjaunotos, Zaļo un Zemnieku savienībai atgriežoties valdībā.
„Mums ir jāskatās uz Latvijas tautas ievēlēto parlamentu, šobrīd jautājums, kad tas var ievēlēt rīcībspējīgu valdību. (..) iepriekšējā pieredze, kas bijusi „Vienotībai", strādājot valdībā kopā ar „zaļzemniekiem", neliecina par to, ka lēmumi p[ieņemti kādās šaurās interesēs," saka Āboltiņa.
Lai gan prezidents Bērziņš partijas mudina aktivizēt savstarpējās konsultācijas, vienlaikus viņš sola rūpīgi vērtēt ministru kandidatūras un brīdina - ja tās viņu neapmierinās, premjera kandidātu viņš var atsaukt. Ministru kabineta iekārtas likums gan paredz iespēju Saeimai iecelt valdības locekļu amatu pagaidu izpildītājus, tādā veidā apejot prezidenta institūciju. Šāds scenārijs pagaidām gan netiek vērtēts.
