ĪSUMĀ:
- Valdība atbalsta ārkārtējās situācijas pagarinājumu Rīgā atkritumu apsaimniekošanā, bet par to vēl jālemj Saeimai.
- Rīgas dome norādījusi, ka tai jau ir vienošanās ar atkritumu apsaimniekotājiem un valdības lēmumu nevajag.
- Pūce nevēlas uzņemties risku, jo redz trūkumu – cilvēki bez līgumiem var nemaksāt par atkritumu izvešanu.
- "KPV LV" ministri uzskata, ka valdībai nav jāiejaucas, ja Rīgas domei ir plāns.
- Pūce jau gatavo plānu, ja Rīgas domei arī martā situāciju atkritumu apsaimniekošanā neizdosies atrisināt.
- Vienlaikus VARAM izsver, vai ir pamats domes atlaišanai.
- Burovs Pūces pārmetumus uzskata par ieganstu, lai varētu runāt par domes atstādināšanu.
- Politologs prognozē, ka līdz domes atlaišanai lieta nenonāks.
Rīgas domei būs no jauna jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotājiem, kā arī jānodrošina, ka pakalpojums paliek iepriekšējā līmenī un cenās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzskata, ka Rīgas dome nav piedāvājusi juridiski pamatotu risinājumu, lai nodrošinātu atkritumu izvešanas nepārtrauktību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai") uzsvēra, ka ārkārtējā situācija nepieciešama, lai pakalpojuma saņēmējiem būtu pienākums samaksāt par atkritumu izvešanu.
Lai gan Rīgas dome norādījusi, ka ārkārtējā situācija nav nepieciešama, jo pašvaldība jau vienojusies ar atkritumu apsaimniekotājiem, Pūce par šo risinājumu nav pārliecināts. Atkritumu apsaimniekotājiem esot risks, ka cilvēki nesamaksās par atkritumu izvešanu, jo likumā noteikts, ka apsaimniekotājiem jābūt līgumiem ar pakalpojuma saņēmējiem. Rīgā pašlaik daļai līgumu nav. Tāpat arī cilvēkiem esot likumā noteiktas tiesības, ka viņi var slēgt līgumu ar jaunu apsaimniekotāju divu mēnešu laikā. Tādējādi cilvēkus nevar piespiest uzreiz slēgt līgumus, lai piespiestu viņus maksāt.
"Tas, ko Rīgas pašvaldība neskaidro – kādā veidā šiem esošajiem atkritumu apsaimniekotājiem izveidosies pienākums turpināt pakalpojumu. Kāpēc viņiem tas būtu jādara, ja Atkritumu apsaimniekošanas likums skaidri nosaka, ka atkritumus drīkst izvest tikai tad, ja ir noslēgts līgums?
Viņi skaidro, ka došot iedzīvotājiem iespēju noslēgt līgumus līdz 31. decembrim, taču tāds termiņš nevar būt. Atbilstoši likumam cilvēkiem jābūt iespējai noslēgt līgumu divu mēnešu laikā. Un pašvaldība ar šo savu lēmumu nevar mainīt un neievērot likumu," problēmu izklāstīja Pūce.
Pūce uzskata, ka Rīgas dome savu risinājumu ir gatavojusi steigā, uztraucoties par savu atlaišanu. "Šī ir aizstāvības reakcija, lai parādītu, ka pašvaldība tomēr strādā," sacīja ministrs. Viņaprāt, ir pārāk liels risks, ka Rīgā varētu būt problēmas ar atkritumu izvešanu.
Pret ārkārtējās situācijas pagarinājumu balsoja trīs ministri no partijas "KPV LV" - ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, labklājības ministre Ramona Petraviča un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņi norādīja, ka neredz vajadzību valdībai iejaukties, ja Rīgas dome gatava nodrošināt atkritumu izvešanu.
Ģirģens gan norādīja, ka, viņaprāt, šajā gadījumā runa vairs nav par atkritumiem ."Notiek varas pārdale, par kuru spējam tikai nojaust," sacīja politiķis.
Ārkārtējās situācijas pagarinājums vēl jāapstiprina Saeimā.
Bažās par to, ka Rīgas dome tomēr nepagūs trijos mēnešos rast risinājumu un jaunus atkritumu apsaimniekotājus, VARAM pašlaik tiekot gatavots arī rīcības plāns, lai pēc 11. marta atkritumu apsaimniekošana notiktu ārpus ārkārtas situācijas. Vienlaikus ministrija šonedēļ lems par to, vai rosināt Rīgas domes atlaišanu.
"Man nav ne mazākās pārliecības, ka Rīgas dome to atrisinās. Ņemot vērā, ka viņi nespēja to izdarīt trīs mēnešu laikā, kāpēc lai man būtu pārliecība, ka viņi to izdarīs nākamajos trīs mēnešos?" atbildot uz jautājumu par to, vai pašvaldība atrisinās atkritumu apsaimniekošanas problēmu, sacīja Pūce. Tādēļ viņa vadītā ministrija gatavo scenāriju, kā valstij rīkoties, ja pašvaldība nespēs šo funkciju pildīt. Vienlaikus ministrs uzdevis saviem juristiem izvērtēt, vai Rīgas domes nespēja nodrošināt atkritumu izvešanas funkciju ir pietiekams iemesls pašvaldības atlaišanai.
Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"(GKR)) pārmetumus par neizdarību atkritumu krīzes risināšanā noraida un sauc to par politiskiem centieniem atrast veidus, kā panākt galvaspilsētas domes atstādināšanu.
"Mēs uzskatām, ka ārkārtas situācija nav nepieciešama, krīzes situācijas ar atkritumiem nav. Atkritumus visu laiku izved un turpinās izvest pēc 11. decembra," sacīja Burovs.
Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) iepriekš norādījis, ka nav pamata ārkārtējās situācijas termiņa pagarinājumam:" Līgumi ar operatoriem ir noslēgti, paši operatori ir pabrīdinājuši iedzīvotājus, ka nebūs nekādi jauni līgumi jāpārslēdz, tiks pagarināti esošie un arī cenas paliks tādas pašas kā šobrīd. Līdz ar to pašvaldības izpratnē mēs esam izdarījuši visu, ko pašvaldībai vajadzēja izdarīt pēc sākotnējā rīkojuma, ko bija pieņēmis Ministru kabinets."
Savu ierosinājumu, kā rīkoties ar Rīgas domi, ministrs Pūce sola paziņot nedēļas beigās.
Politologs Juris Rozenvalds prognozē, ka līdz domes atlaišanai lieta nenonāks. Viņaprāt, ministrs vienkārši mēģina novērst uzmanību no citām problēmām.
"Ņemot vērā, ka pašreiz diskusijas ap administratīvo reformu neattīstās tā, kā Pūces kungs gribējis, tad tas ir piemērs vēl vienu jautājumu izvirzīt priekšplānā. Es nedomāju, ka sabiedrībai būs pārliecība, ka šeit runa par patiesām rūpēm par rīdzinieku labklājību un dzīvēm, nevis politiska tieksme dabūt [prom] tos, kuri ne visai patīk," sacīja Rozenvalds.
Domes atlaišanas iespējamību mazina arī fakts, ka pašlaik nevienam no politiskajiem spēkiem nav drošas izredzes ārkārtas vēlēšanās uzlabot savas pozīcijas domē.
KONTEKSTS:
Iepriekš rīdzinieku atkritumus apsaimniekoja četras dažādas kompānijas par dažādiem tarifiem. Taču Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā.
Vienlaikus konkurences uzraugi lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā. Tā ļauj līdz decembra vidum atkritumu apsaimniekotājiem strādāt arī bez līgumiem ar iedzīvotājiem.
Oktobra beigās Rīgas dome apstiprināja jaunos saistošos noteikumus, taču VARAM tos nesaskaņoja, iesakot 43 precizējumus. Novembra beigās dome pieņēma saistošos noteikumus jaunā redakcijā. Rīgas mēra ieskatā ar jaunajiem noteikumiem VARAM prasības ir izpildītas.
Pūce jau iepriekš izteicies, ka nevaram paļauties uz Rīgas domi atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanā.
