Ministrijā norādīja, ka ne visi bērni ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas un pāreja no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir ļoti svarīgs posms jaunieša dzīvē.
Valdības apstiprinātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz, ka, ja bērns izteicis tādu vēlmi, viņš var uzturēties ģimenē līdz 21 gada vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr iegūst vidējo, vidējo profesionālo vai augstāko izglītību.
"Mums ir svarīgi ieviest izmaiņas, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni var palikt ģimenē vismaz līdz 21 gada vecumam. Ne visi ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi, sasniedzot pilngadību. Vēlamies sniegt izvēles iespēju, lai došanās pieaugušo dzīvē būtu pēc iespējas saudzīgāka un tālākais dzīves ceļš veidotos uz stabilākiem pamatiem," uzsvēra labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Likumprojektā noteikts, ka šī norma stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, jo tās ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu resursiem, kas tiek plānoti 2024. gada budžetā. Kopējā likumprojekta ietekme 2023. gadā ir 0,2 miljoni eiro, 5,6 miljoni eiro 2024. gadā, bet no 2025. gada – 5,4 miljoni eiro ik gadu.
Likumprojektā arī paredzēts, ka cilvēkiem, kas no 2023. gada 1. aprīļa tiks iecelti par aizbildņiem, būs pienākums obligāti apgūt mācību programmu. Mācību programmu apgūt vajadzēs arī aizbildnim, kuru bāriņtiesa ir iecēlusi par aizbildni līdz 2023. gada 31. martam, gadījumā, ja bāriņtiesa ir konstatējusi šādu nepieciešamību vai aizbildnis pats izteicis vēlmi apgūt mācību programmu aizbildņiem.
Likumprojekts vēl ir jāizskata un jāpieņem Saeimai.
