Biedrības “Partnerība laukiem un jūrai” šogad uzsāktais projekts ir starptautiska mēroga, gūstot pieredzi gan pie sadarbības partneriem citās valstīs, gan iegādājoties nepieciešamo.
Viena no problēmām bija apgrūtināta piekļūšana jūras krastam Bērzciemā. Tāpēc projektā uzstādīta 160 metrus gara laipa uz pontoniem, savukārt piekrastes attīrīšanai iegādāts aļģu savācējs.
“Runājot ar piekrastes iedzīvotājiem, piekrastē iezīmējās divas galvenās problēmas, kas traucē gan uzņēmējdarbības attīstībai, gan vietējiem iedzīvotājiem šeit vienkārši dzīvot, lai būtu jauka, sakopta dzīvesvide. Tās ir jūras aļģes jeb jūras mēsli, kas īpaši aktuālas ir Lapmežciema pagastā, savukārt Bērzciemā mēs varam redzēt, ka jūra aizaug ar niedrēm un ir grūtības piekļūt pie ūdens,” stāsta biedrības vadītāja Ilze Turka.
“Tālāk tad mēs, “Algoritms”, ņemam tās uz pārstrādi un taisām dažādus inovatīvus produktus. Pirmais inovatīvais produkts būs aļģu ekstrakti un komposti, un tad jau mums vēl ir citi plāni attiecībā uz šiem jūras mēsliem,” stāsta SIA “Algoritms” vadītāja, jūras aļģu pārstrādes eksperts Iluta Skrūskalne.
Lai nodrošinātu pareizu un ilgtspējīgu piekrastes resursu apsaimniekošanu, pirmo reizi Latvijā tiek izstrādāts vienots dokuments - jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāns Latvijas piekrastei.
Tas palīdzēs uzņēmējiem, pašvaldībām, piekrastes apsaimniekotājiem un dabas un vides speciālistiem īstenot jūras aļģu apsaimniekošanu, ņemot vērā gan dabas aizsardzības, gan saimnieciskās intereses.
“Piemēram, katra aļģe var būt noderīga vai nu dārzkopībā, puķkopībā, attiecīgi tur augstākas klases varbūt jau kosmētikā. Bet, lai to visu saprastu, ko mēs varam ar to darīt un vai to drīkst vākt un kurā vietā, tad mums ir jāzina, kur tiek iznestas aļģes, ar ko dabā barojasun attiecīgi arī, cik daudz tas traucē cilvēkiem un vietējiem iedzīvotājiem,” skaidro biedrības “Baltijas krasti” projektu vadītāja Līga Brūniņa.
Aļģu savākšanas ierīce apsaimniekošanā tikusi nodota Lapmežciema pagasta pārvaldei, kas pašlaik testē iekārtu, lai jau novembra sākumā to demonstrētu vides speciālistiem, Zemkopības ministrijai un visām piejūras pašvaldībām.
