NATO un Krievijas attiecības ir viens no aktuālākajiem tematiem pašā pirmajā „Rīgas konferences” paneļdiskusijā, kurā piedalījās bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanness Hanso.
Bijušais NATO vadītājs Anders Fogs Rasmusens savulaik, vēl būdams amatā, cerēja „restartēt” jeb atjaunot attiecības ar Krieviju. Tagad viņš norāda, ka Krievijas provokācijas tuvu NATO Austrumu robežām var likt aliansei ne vien palielināt spēkus šajā reģionā, bet arī izvietot tos pastāvīgi.
NATO tuvākajā laikā izvietos kaujas grupas Polijā un Baltijā, kuru uzdevums būs iesaistīties ikvienu draudu gadījumā. Taču, kā izriet no bijušā NATO līdera sacītā, šos spēkus var nākties arī palielināt. Kanāda būs tā valsts, kas vadīs kaujas grupu Latvijā. Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans „Rīgas konferencē” atzina, ka kanādieši saprot šīs Eiropas daļas bažas, tāpēc neliedz atbalstu Baltijai.
„Tas nav jautājums tikai par Eiropas, bet par visas pasaules stabilitāti,” sacīja Kanādas ministrs.
Tikmēr Rasmusens sacīja, ka Putins ir daudz neprognozējamāks kā savulaik PSRS vadība. Šī situācija ir labs iemesls, lai valstis palielinātu savus aizsardzības budžetus līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. „Pasaulei vajag policistu, un es neredzu labāku kandidātu par ASV, taču ASV nevajadzētu palikt vienām,” sacīja Rasmusens, tādējādi norādot, ka arī Eiropas valstīm vajadzētu aktīvāk investēt aizsardzībā.
„Es esmu gandarīts, ka Latvija ir nolēmusi palielināt investīcijas savā aizsardzības budžetā, lai sasniegtu NATO noteiktās prasības, proti, 2% no iekšzemes kopprodukta lielu aizsardzības budžetu līdz 2018.gadam. Labā ziņa ir tā, ka 2016.gadā Eiropas valstis, kuras ir NATO dalībnieces, aizsardzībai ir atvēlējušas vairāk nekā jebkad iepriekš,” sacīja Rasmusens.
Gan Rasmusens, gan bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka ar Krieviju ir jābūt dialogam, taču no spēka pozīcijām, parādot vienotību un nelokāmību. Arī sankcijām būtu jāpaliek atvērtām, un jāiet roku rokā ar tiem ierobežojumiem, ko Krievijai noteikušas ASV.
Tikmēr Latvijas prezidents Raimonds Vējonis atgādināja, ka par drošību ir jāgādā: “Eiropas Savienībā mēs esam ieslīguši pašapmierinātībā. Paaudzes, kas pašas bija piedzīvojušas, ko nozīmē pasaules karš, vairs nav starp mums. Un mēs esam sākuši domāt par karu kā kaut ko citur notiekošu, kurā mēs iesaistāmies tikai caur televizoru ekrāniem vai nosūtot nelielu karavīru skaitu dalībai tajā.
Mēs esam aizmirsuši, ka viens no iemesliem, kādēļ eiropieši apvienojās ciešākā sadarbībā, bija izvairīšanās no šausminošo 20. gadsimta konfliktu atkārtošanās.”
Diskusijas dalībnieki pievērsās arī Eiropas Savienības aktivitātēm, veidojot savas aizsardzības struktūras un vai tas nedublēs NATO darbu. Anderss Fogs Rasmusens šajā ziņā bija kritisks, sakot, ka tā nav apsveicama ideja un tā, viņaprāt, būs NATO darba kopēšana un līdzekļu izšķērdēšana.
“Ir ļoti svarīgi, ka konference notiek Rīgā. Mūsu reģions ir kļuvis par vienu no centrālajām asīm NATO aizsardzības un atturēšanas politikā. Un 2016.gads paliks vēsturē kā nozīmīgs gads, kurā atkārtoti ticis apliecināts ieguldījums kolektīvās aizsardzības principos,” pauda Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība).
„Rīgas konference” notiek Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Un šajās dienās tā pulcē vairāk nekā 600 augsta līmeņa ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertu. Kā allaž, konference pievēršas aktuālākajiem jautājumiem reģionā un pasaulē. Šogad uzmanības centrā ir drošība, NATO, attiecības ar Krieviju, Eiropas Savienības attīstība, Lielbritānijas izstāšanās un citi būtiski temati.
