Konflikta iesaldēšana, pēc viņa teiktā, nozīmētu, ka Krievijas karavīri paliek Ukrainas teritorijās. Šāds lēmums Krievijai prasītu daudz resursu, lai teritoriju noturētu, tomēr redzams, ka uz priekšu sauszemē arī agresors netiek.
Dalbiņš norādīja, ka, virzoties pa sauszemi, Krievijas spēki saņem smagus prettriecienus. Tādējādi redzams – Krievijas spēki pārrēķinājās, domājot, ka Kijivu iekaros trīs dienās. Viņš atzina, ka detalizēti nezina par to, kādas ir Krievijas armijas rezerves, bet pēc notiekošā spriežams, ka arī tās nav neizsmeļamas.
Dalbiņš sacīja, ka Krievijas spēki tagad mēģina cīnīties ar necilvēcīgām metodēm.
"Pret civiliedzīvotājiem tiek vērsts terors, lai iebiedētu un radītu apstākļus, ka viņu alkas pēc brīvības un neatkarības tiek sagrautas," sacīja bijušais NBS komandieris.
Dalbiņš sacīja - to, kādas prasības Krievija varētu uzstādīt, ja konflikts tiktu iesaldēts, uzzināsim pēc tikšanās pie sarunu galda.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
