Lieljuksis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka vēl pirms konkursa izsludināšanas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pateica, ka dienesta vadībā vajadzīgs cits cilvēks, “un konkursa komisijai bija jāmeklē nevis labākais, bet cits cilvēks”.
Lieljuksis uzskata, ka pateikt, ka konkrēts vadītājs nav derīgs, nav pieņemami, un viņš nevar iedomāties labāku dienesta vadītāju par līdzšinējo priekšnieku Viesturu Burkānu.
“Gudrinieki saka, ka vajag jaunas asinis. Jā, 20 gadi dienestā ir daudz, bet tad viņi varētu uz sevi to attiecināt un nestartēt vēlēšanās, tad arī parlamentā būtu jaunas asinis,” piebilda Lieljuksis.
Viņš norādīja, ka kontroles dienests ir tikai viens elements naudas atmazgāšanas apkarošanas sistēmā, “un šodien pateikt, ka pie visām problēmām vainīgs viens dienests, ir pilnīgi aplami”.
Bijušais policijas šefs piekrita, ka dienesta darbā iespējamas pārmaiņas un uzlabojumi, bet pie tik neliela darbinieku skaita dienestam ir brīnišķīgi rezultāti.
KONTEKSTS:
Pirmo reizi 20 gadu laikā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amata vietu tika izsludināts konkurss. No Valsts kancelejas organizētā konkursa komisijas ģenerālprokurors, kurš saskaņā ar likumu ieceļ un atbrīvo šī dienesta priekšnieku, saņēma atzinumu par četriem no deviņiem kandidātiem.
LTV ziņoja, ka konkursā ir divi galvenie favorīti: līdz šim 20 gadus dienestu vadījušais Viesturs Burkāns un zvērināta advokāte, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Znotiņa. Ģenerālprokurors amatam izraudzījās Znotiņu, taču viņa gan vēl šo piedāvājumu apdomā, jo vēlas noskaidrot, vai viņas redzējums par steidzīgākajiem darbiem saskan ar to cilvēku redzējumu, kuri viņu ir izvirzījuši.
Īpaša uzmanība banku sektoram un naudas atmazgāšanas apkarošanai pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
