Rimšēviča krimināllietā trešdien ieradies bija viens no iespējamajiem Rimšēviča kukuļotājiem – bijušais “Trasta komercbankas” vadītājs Viktors Ziemelis, kurš no publicitātes vairās.
Apsūdzības ieskatā Ziemelis 2013. gadā Rimšēvičam deva kukuļus pret palīdzību “Trasta komercbankai” Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārbaudēs. Ziemelis 2018. gadā izmeklētājiem kukuļošanu atzina, taču pērn medijos tika izplatīts viņa iesniegums ģenerālprokuroram, kurā Ziemelis kukuļošanu noliedz un raksta, ka atzīšanās no viņa izspiesta. Lai to panāktu, izmeklētāji viņu esot pārtvēruši ceļā no lidostas, aizveduši uz policiju un nav ļāvuši sazināties ar advokātu. Šo versiju Ziemelis atkārtoja arī tiesā.
“Man tika teikts, ka viņu rīcībā ir kāds ieraksts, pamatojoties uz kuru, viņi ir pārliecināti, ka es esmu devis kukuli Rimšēvičam. Viņi pieprasīja uzrakstīt iesniegumu, ka esmu devis kukuli. Es teicu, ka tāds fakts nav noticis, uz ko viņi teica, ka saņems šo iesniegumu no manis jebkādā veidā – labā vai sliktā. Ja pa labam, tad tikšu atbrīvots no kriminālatbildības par kukuļdošanu. Ja nē, viņi mani piespiedīs un tas ietekmēs manu statusu citās lietās,” norādīja Ziemelis.
Ziemelis tiesai teica, ka bailēs par savu nākotni esot piekritis sniegt nepatiesas liecības par Rimšēviča kukuļošanu, pretī saņemot atbrīvošanu no kriminālatbildības.
Prokurore Viorika Jirgena savukārt uzskata, ka Ziemelis tiesai melo un kukuļus ir devis. Viņasprāt, Ziemelis situāciju izmantojis, lai izbēgtu no atbildības un tagad grautu tiesas procesu.
“Patiesībā Ziemeļa kungam bija jāsēž arī uz apsūdzēto sola blakus kukuļņēmējam Rimšēvičam, par ko viņš ir apsūdzēts, un starpniecībā apsūdzētajam Martinsonam, jo faktiski Ziemelis ir izdarījis kukuļošanu, un viņa nopelnītā atbrīvošana, ko es šobrīd gribu teikt, acīmredzot, ar nožēlu jāsaka, ka viņš ir nepamatoti un nevajadzīgi atbrīvots. Tas, ko viņš šobrīd dara, lai sagrautu tiesas procesu, tas ir vērtējams ļoti slikti no apsūdzības puses un arī par viņa personību,” atzīmēja Jirgena.
Tiesai būs jāvērtē, kuras Ziemeļa liecības ir ticamākas – 2018. gadā izmeklētājiem sniegtās ar atzīšanos kukuļošanā vai arī tagad tiesas zālē teiktais, ka liecības izspiestas. Prokurore gan uzsvērusi, ka vainas pierādīšanā balstīsies uz citiem pierādījumiem – iesaistīto sarunu ierakstiem.
Prokurore atklāja, ka ierakstītos dzirdamas tieši Martinsona un Rimšēviča sarunas.
“Jā, dažādās kombinācijās. Par naudu jau viņi runā. Kā Ziemelis šodien apgalvoja, tas nebija kukulis, bet kas tā bija par naudu, tā jau mēs arī atbildes nesaņēmām citas, kā vien tās, ko viņš pirmstiesas izmeklēšanā pateica, ka tie bija kukuļi,” pauda Jirgena.
Rimšēvičs savukārt atkārtoja, ka lietu komentēt esot gatavs tikai tiešraidē. “Uzaiciniet mani, izskaidrošu visu. Tikai neraustiet mani šeit par atsevišķiem jautājumiem,” viņš sacīja.
Paralēli kukuļošanas lietai Rimšēvičs apsūdzēts ir arī par otra iespējamā kukuļdevēja, mirušā “Trasta komercbankas” akcionāra Igora Buimistera, liecību ietekmēšanu. Apsūdzības ieskatā Rimšēviča uzdevumā to ir darījis uzņēmējs Uģis Tabors. Piektdien tiesā tika nolasītas mirušā Buimistera liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) par kontaktiem ar Taboru.
“Es pajautāju U. Taboram, kas man būs jādara, un vai jāliecina tā, kā to tagad dara Viktors Ziemelis. Tabors pateica jā, arī apmēram tāpat kā Ziemelis, un visu, ko man vajadzēs uzrakstīt, viņš vēl saskaņos, jo vajadzēs uzrakstīt tā, lai no savu liecību maiņas krimināllietā pret I. Rimšēviču es neciestu. (..) Es pajautāju, vai būs kāda atlīdzība par to, ka es mainu savas liecības, uz ko U. Tabors atbildēja, ka “jā”,” teikts Buimistera liecībā.
Jautāts, vai viņš nenoliedz, ka tā ir noticis, Tabors atbildēja: “Beidziet šito te. Es taču jums pirmīt paskaidroju. Jums ir tas telefons jāaiztaisa ciet, jāieliek kabatā un jādodas prom. Tiesas sēde ir beigusies.”
Iespējamās liecinieku ietekmēšanas dēļ prokurore Jirgena iepriekš lūdza tiesu Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu, taču tiesa tam pamatu nesaskatīja un prokurores lūgumu noraidīja.
KONTEKSTS:
KNAB 2018. gada februāri aizturēja toreizējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču aizdomās par, iespējams, koruptīvām darbībām.
Rimšēviča krimināllieta nonākusi tiesā. Viņš uz apsūdzēto sola sēdies kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.
Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Liecinieka nelikumīga piespiešana ar uzpirkšanu, lai panāktu nepatiesu liecību sniegšanu, izdarīta krimināllietā, kas pašlaik atrodas tiesvedībā un kurā KNAB 2018. gada 18. jūnijā sekmīgi noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret divām personām – Latvijas Bankas amatpersonu un fizisku personu.
Zināms, ka minētajā datumā KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret kādreizējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.
