"Cilvēki ar iemaksām sametīs 5-10% no [veselības] budžeta, bet vislielākais naudas apjoms vienalga būs politiķu rokās. Kur tur ir sistēmas ilgtspēja?"
Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica Eglītis.
Viņš uzsvēra, ka jāatceras - valsts budžeta nauda ir nodokļu maksātāju nauda. Viņaprāt, tādēļ vajadzētu ļaut nodokļu maksātājam pašam izvēlēties, pie kā viņš vēlas saņemt pakalpojumu.
Eglītis pašlaik ir pametis darbu veselības aprūpē sabiedriskajā sektorā un ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vizuālā diagnostika" valdes priekšsēdētājs.
Viņš ieskicē ideju par to, ka valsts naudu vajadzētu atvēlēt tikai neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ģimenes ārstiem, kā arī veselības aprūpes pakalpojumiem tādam sabiedrības grupām kā bērni un invalīdi. Pārējos pakalpojumus, kas ir plaša patēriņa, piemēram, dažādus izmeklējumus, viņaprāt, vajadzētu "laist brīvajā tirgū".
Eglītis min, ka šeit varētu domāt arī par nodokļa atlaidēm darba devējiem, lai viņu darbiniekiem veselības aprūpes pakalpojumi būtu lētāki - darba devēji un darba ņēmēji varētu darboties kopā.
“Ļaujiet strādāt privātajam sektoram!”
teica Eglītis, norādot, ka drīzumā privātās iestādes tehnoloģiju attīstībā un kvalitātē "aizies priekšā" valsts piedāvātajiem pakalpojumiem.
Bijušajam veselības ministram ir arī ideja, ka ar veselības aprūpes pakalpojumiem varētu rīkoties līdzīgi kā valsts apmaksātajiem medikamentiem.
"Tos 400 eiro, par kuriem cilvēkam pēc vecās metodes "izrauj vēnas", varētu paredzēt kā "voučeri", kas cilvēkam iet līdzi arī, ja viņš operāciju vēlas veikt modernākā klīnikā, starpību – aptuveni 300 eiro - piemaksājot klāt," klāstīja Eglītis.
KONTEKSTS:
Valsts obligātā veselības apdrošināšana pilnā apmērā sāks darboties no 2019. gada, kad valsts apmaksātos veselības pakalpojumus saņems visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī vairākas valsts apdrošinātās grupas, bet pārējiem būtu jāmaksā noteikta summa mēnesī. Brīvprātīgās iemaksas 2018.gadā noteiktas 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,6 eiro gadā, 2019.gadā – 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020.gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.
Ikvienam neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra būs pieejams minimālais pakalpojumu grozs - neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Savukārt apdrošinātajiem cilvēkiem būs pieejams pilns valsts apmaksāto pakalpojumu grozs.
Kādreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis līdz pagājušā gada beigām bija Kuldīgas slimnīcas vadītājs. Nespējot savienot darbošanos gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, viņš izlēma atstāt gan slimnīcu, gan Kuldīgas novada domi.
