Strazdu vaino septiņu fiktīvu darbinieku nodarbināšanā tiesā, tādējādi 15 gados valstij nodarot aptuveni 240 000 eiro lielus zaudējumus.Tiesa lēmusi Strazdam konfiscēt automašīnu, dzīvokli un vairāk nekā 40 dažādus mākslas darbus. Tāpat tiesa lēma no Strazda valsts labā piedzīt kaitējuma kompensāciju 112 726 eiro apmērā.
Strazda advokāts Pāvels Rebenoks solīja spriedumu pārsūdzēt: „Spriedums neapmierina un arī sods, kas bija prasīts, nav tāds, kāds ir piespriests, jo ir piespriesti četri gadi nosacīti - un tā ir liela atšķirība starp četriem gadiem reāli un nosacīti. Es kategoriski nepiekrītu šim spriedumam, man būs interesanti, kā tas būs motivēts. Līdz ar to detalizēti varēs spriest, kad varēsim ar to iepazīties.”
"Uzskatu, ka tiesas izmeklēšanas laikā neparādījās nekādi pierādījumi, kas varētu liecināt par to, ka Ziedonis Strazds būtu vainojams viņam inkriminētajos nodarījumos. Piemēram, 327.pants – dienesta viltojums, lietas materiālos nav neviena oriģināldokumenta. Kā var atzīt personu par vainīgu dokumentu viltošanā, ja nav neviens oriģināldokuments?" skaidroja advokāts.
Attiecībā uz 177.pantu – krāpšana – un 318.pantu – dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – svarīga nozīme esot mantkārīgam nolūkam. Rebenoka ieskatā, par to nav sniegti nekādi pierādījumi.
Savukārt prokurore plašākus komentārus nesniedza.
Bet attiecībā uz no amata atstādināto tiesnesi Skaidrīti Buividi valsts apsūdzības uzturētājs uzskatījis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu par pamatotu un likumīgu.
Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Buividei sākotnēji tika pārmesta Ziedoņa Strazda likumpārkāpumu atbalstīšana, taču vēlāk izmeklēšana pret viņu tika izbeigta bez reabilitējoša pamata. Ceturtdien tiesa lēma Buividi pilnībā reabilitēt, jo viņa likumus neesot pārkāpusi.
Saskaņā ar apsūdzību Strazds no 1995.gada līdz 2012.gadam dažādos laika periodos fiktīvi nodarbināja septiņus darbiniekus. Šiem cilvēkiem tika aprēķināta darba samaksa, kuru esot piesavinājies pats tiesnesis, liecina apsūdzība.
Apsūdzība Strazdam celta par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā.
Apsūdzība Strazdam celta arī par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par dokumenta viltošanu vai apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona mantkārīgā nolūkā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Strazdu aizturēja 2012.gada 7.augustā. 2013.gada 7.februārī Saeima viņu atcēla no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.
