Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka apelācijas instances noteiktā kompensācija divdesmitkārtīgi pārsniedz valsts uzņēmuma bijušajiem valdes locekļiem krimināllietā iepriekš piespriesto un tagad negrozīto naudas sodu summu – 70 950 eiro. Spriedumu gan vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.
Līgums par 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iegādi ar Spānijas kompāniju “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles” jeb CAF ir parakstīts – tā pirms astoņiem gadiem līksmi ziņoja akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens”. Pirmie jaunie vilcieni Latvijā sākšot kursēt jau 2014. gada pirmajā pusē, un 30 gadus CAF nodrošināšot to uzturēšanu un apkopi.
Tomēr realitāte neizrādījās tik rožaina. Neilgi pēc līguma parakstīšanas Spānijā “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājam Nilam Freivaldam nācās publiski taisnoties, lai mēģinātu atspēkot Finanšu ministrijas bažas.
Proti, ka Latvija varētu zaudēt Eiropas fondu līdzfinansējumu, jo līgums grozīts tik būtiski, ka būtu nepieciešama jauna iepirkuma konkursa rīkošana.
“Pēc būtības mums bija doti valdības uzdevumi nemainīt līguma jēgu, būtību. Faktiski, ja mēs skatāmies par būtiskajiem grozījumiem, tad mūsu juridiskā ekspertīze apliecina, ka būtisku līguma grozījumu nav, jēga un būtība ir palikusi tā pati. Cita nianse ir, ka līgums ir vienkārši pilnveidots, jo tas, kas ir konkursa nolikumā līgums – tas ir projekts, bet projekts, loģiski, tiek vienmēr pilnveidots, kad to slēdz,” 2012. gada maijā LTV “Panorāmai” skaidroja Freivalds.
Nedēļu vēlāk Freivalds no amata atkāpās, pamatojot to ar psiholoģiski smago fonu ap iepirkumu, un drīz vien viņam sekoja arī pārējie “Pasažieru vilciena” valdes locekļi. Rudenī uzņēmuma jaunā vadība paziņoja CAF, ka līgums nav spēkā. Savukārt 2013. gada pavasarī prokuratūra par izjukušo vilcienu iepirkumu sāka kriminālprocesu. Lietā tika apsūdzēti četri bijušie “Pasažieru vilciena” valdes locekļi – Nils Freivalds, kā arī Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons.
Prokuratūra uzskata, ka, noslēdzot augsta riska darījumu ar CAF, valstij saistībā ar nerealizēto projektu nodarīti zaudējumi lielā apmērā – 1 484 945,95 eiro.
Šie zaudējumi konstatēti PV 2012. gada 29.oktobra iekšējā audita ziņojumā, un tos veidojot izdevumi par 27 projekta interesēs noslēgtajiem līgumiem, izdevumi par 41 komandējumu projekta interesēs, izdevumi par 8 projekta interesēs noslēgtiem uzņēmuma līgumiem un izdevumi par 29 virsstundu strādāšanas gadījumiem.
Visi apsūdzētie ir iesnieguši kasācijas sūdzības
Tiesā lieta nonāca pirms pieciem gadiem. Pirmā instance atzina visus apsūdzētos par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, taču nepiesprieda atmaksāt zaudējumus. Prokurors Mairis Mackēvičs spriedumu šai sadaļā pārsūdzēja. Šā gada 12. maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma valsts apsūdzības prasīto kompensāciju solidāri piedzīt no apsūdzētajiem.
“Prokuroram bija pārliecība, ka šī kompensācija valsts labā ir jāpiedzen. Interesanti, ka valsts institūcijas šai gadījumā nevēlējās būt par cietušajiem, piemēram, Satiksmes ministrija, taču prokurora ieskatā šī kompensācija bija jāpiedzen. Tāpēc viņš arī savā protestā to norādīja. Un tāpēc arī prokurors ir ļoti apmierināts, ka tiesa to ir ņēmusi vērā, jo pirmās instances tiesas spriedumā tomēr bija novērojamas pretrunas, kāpēc šī kompensācija netika piespriesta,” stāsta prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.
Visi apsūdzētie ir iesnieguši kasācijas sūdzības, noskaidroja “De facto”. Nils Freivalds vispirms piekrita intervijai, bet pēc sarunas ar advokātu atvainojās, ka vispirms jāsagaida Augstākās tiesas lēmums, tāpēc viedokli sniedza rakstiski: “(..) Prokurors un vēlāk arī tiesa uzskaitījusi “zaudējumus” sākot no 2006. gada, bet mēs kā valdes locekļi AS “Pasažieru vilciens” sākām pildīt pienākumus no 2011. gada. No 2006. gada līdz 2011. gadam AS “Pasažieru vilciens” šim projektam jau bija iztērēti aptuveni 1,2 miljoni eiro, un rodas jautājums, kā es un pārējie valdes locekļi, kuri stājās amatā 2011. gadā, var atbildēt par izdevumiem, kurus tiem nekādā veidā nebija iespējams ietekmēt? (..)”
Plašākai sarunai ar “De facto” nebija gatavs bijušais PV valdes loceklis un vilcienu iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Jirgens: “Uzskatām, ka tas ir nepamatoti interpretēts, un es uzskatu, ka tā ir absolūti nepamatota apsūdzība, un nav saprotams, uz kāda pamata prokuratūra ir tādu izvēlējusies.”
Kompensāciju nepiedzīt nebija iespējams
Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Guntars Stūris sarunā ar “De facto” skaidro, ka, atzīstot “Pasažieru vilciena” valdes locekļu vainu, kompensāciju nepiedzīt nemaz nebija iespējams: “Mēs konstatējām, ka prokurors ir izpildījis savus procesuālos pienākumus un pierādījis, ka šie zaudējumi ir cēloniskā sakarā ar apsūdzēto rīcību, un mēs apmierinājām šo pieteikumu.”
Tiesnesis Stūris nenoliedz, ka liela daļa ar projektu saistīto tēriņu notika pirms un pēc Freivalda vadītās valdes pilnvarām. Tomēr tiesas ieskatā zaudējumi radušies tieši apsūdzēto vainas dēļ. “Viņu darbību rezultātā tā iepriekšējā jeb noslēgtā vienošanās apauga ar dažādiem papildu nosacījumiem, kas kļuva valstij neizdevīgi. Un uz šo norādīja arī Eiropas attiecīga struktūra. Un tā vietā, lai ievērotu norādījumus, kas izskanēja gan no Satiksmes ministrijas puses, gan no šīs Eiropas institūcijas puses, viņi turpināja šo projektu. Nepārtrauca, neapturēja un noslēdza šos līgumus. Tā ir tā viņu atbildība. Paši tie izdevumi, ja šis projekts būtu realizēts – tie ir vajadzīgi, nepieciešami un projekts bez tā nerealizētos. Bet viņi pieļāva kaut ko tādu, kura dēļ tas projekts tika apturēts, nerealizēts, un tie izdevumi vairāk... Tie bija jāatlīdzina kādam,” spriedumu skaidro tiesnesis.
No apsūdzētajiem PV valdes locekļiem izteikta saistība ar politiķiem ir redzama diviem. Nila Freivalda karjera bijusi saistīta ar Aināru Šleseru – savulaik kandidēja vēlēšanās no politiķa vadītās partijas LPP/LC, bet vēlāk kļuvis par Šlesera vadītās Satiksmes ministrijas valsts sekretāru.
Savukārt Zaļās partijas biedrs Mārtiņš Jirgens, kurš iepriekš bija Vides ministrijas parlamentārais sekretārs, vairākkārt kandidējis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), arī ārkārtas vēlēšanās pēc 10. Saeimas atlaišanas. Tās notika mēnesi pēc viņa vadītās iepirkuma komisijas paziņojuma 2011. gada augustā par CAF kā uzvarētāju. Pēc vēlēšanām jaunajā 11. Saeimā ZZS no valdošās koalīcijas izkrita.
Valdi iecēluši, balstoties uz satiksmes ministra priekšlikumu
2011. gada sākumā lēmumos par Freivalda un Jirgena iecelšanu PV valdē Satiksmes ministrijas ierēdņi norādījuši, ka ņemti vērā satiksmes ministra un viņa biroja priekšlikumi par valdes sastāvu. Ministrs tolaik bija tagadējais ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis, bet ministra biroju 2011. gadā vadīja viņa māsīca Renāte Zīverte. Birojā strādāja arī preses sekretāre un divi padomnieki – jurists, Zaļās partijas biedrs Artis Stucka un Ventspils domes darbiniece Kristīne Krasovska (tagad Lemberga).
Augulis, kuram šobrīd piekļūt Saeimā Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ žurnālistiem ir sarežģīti, telefonsarunā paziņoja, ka par “Pasažieru vilciena” valdi runāt negrib, jo viņam ar to neesot sakara.
Arī iepazinies ar “De facto” nosūtītajiem akcionāru sapulces lēmumiem, kur pieminēti ministra priekšlikumi, Augulis iznākt uz interviju atteicās, tā vietā atsūtot kodolīgu īsziņu: “Valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis informē ministrijas politisko vadību par izvēlētajiem valdes locekļu amatu pretendentiem, uzklausot vadības viedokli. Gluži tāpat, kā tas notiek šobrīd. Tas attiecīgi tika nofiksēts.”
Freivalds noliedz politisko spiedienu
Varbūt uz “Pasažieru vilciena” valdes locekļiem bija kāds politisks spiediens, lai līgumu noslēgtu? Freivalds savā atbildē to noliedz, sūdzoties vien par vēlāk piedzīvotajām grūtībām ar līguma slēgšanu. Tikmēr tiesnesis Stūris uzsver – neviens apsūdzētajiem nespieda amatus valdē ieņemt: “Tika norādīts, ka īsu brīdi viens no apsūdzētajiem [Jānis Pētersons] ir šajā amatā un viņš nav jurists, bet gan nopelniem bagāts, cienījams dzelzceļnieks. Jā, bet, ja tu ieņem noteiktu amatu, tev jāapzinās, ka tev ir jābūt ne tikai dzelzceļniekam, bet tev ir jābūt labam, godprātīgam saimniekam pār visu!”
Vai bijušajiem “Pasažieru vilciena” valdes locekļiem vispār būtu iespējams solidāri atlīdzināt pusotru miljonu eiro? Uz šādu jautājumu Nils Freivalds neatbild, jo cer, ka lieta tiks nodota atkārtotai izskatīšanai apgabaltiesā. Viņš joprojām pauž pārliecību, ka, īstenojot CAF projektu, Latvijas iedzīvotāji šobrīd jau piecus gadus pārvietotos ar jaunajiem vilcieniem, kas būtu ražoti Latvijā un iegādāti par Eiropas Savienības līdzekļiem.
