"Šo divu gadu laikā labklājības jomā ir izdarīts tik daudz, cik pēdējos 10 gados,"
par paveikto izteicās amatu zaudējusī labklājības ministre Ramona Petraviča. Kā galvenos darbus viņa izcēla pabalstu palielināšanu. Tas gan bija jādara arī Satversmes tiesas spriedumu dēļ. Vairākās lietās tiesa atzina, ka ilgstoši nepalielinātie pabalsti neatbilst valsts pamatlikumam. Starp panākumiem Petraviča min arī vienreizējos ar Covid-19 saistītos pabalstus ģimenēm un pensionāriem, kā arī uzsākto bāriņtiesu reformu, ko aprīļa beigās valdība nodeva Saeimai.
"Es, protams, ceru, ka nākamajam ministram izdosies paveikt vismaz tikpat, piesaistot papildu līdzekļus nozarei, lai šis uzsāktais dinamiskais kurss nevienlīdzības mazināšanā turpinātos," sacīja bijusī ministre.
Petraviča ministres amatā bieži sastapās ar kritiku. Pagājušajā gadā 15 nevalstiskās organizācijas vēstulē premjeram norādīja, ka Labklājības ministrija ilgstoši nespēj risināt sociālās problēmas. Petravičas demisiju prasījusi gan Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija saistībā ar iesprūdušo bāriņtiesu reformu, gan Latvijas Sociālo darbinieku biedrība par plānu sociālos darbiniekus iesaistīt minimālo sociālo iemaksu noteikšanā.
Savukārt, iespējams, lielāko kritiku Petraviča saņēma par Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros.
Decembrī ar Covid-19 bija saslimusi jau ceturtā daļa centru iemītnieku, taču tikai janvārī valdība apstiprināja ministrijas rīcības plānu slimības apturēšanai.
Līdz ar amata zaudēšanu Petraviča atkal kļūs par Saeimas deputāti.
Savukārt bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens par savu būtiskāko darbu sauc Iekšējās drošības akadēmijas veidošanu, par kuras dibināšanu gala lēmuma vēl nav. Ģirģens arī stāstīja, ka iekšlietu sistēmas darbinieki viņa laikā esot noticējuši, ka ir iespējamas pozitīvas pārmaiņas. Atšķirībā no Petravičas Ģirģens Saeimā nav ievēlēts. Tomēr bijušais ministrs sola būt sociāli aktīvs un no politikas neaiziet.
"Noteikti es turpināšu gatavoties nākošajam vēlēšanu ciklam, kas ir 14. Saeimas vēlēšanas.
Bet personiski tuvākais plāns – esmu pabeidzis maģistrantūru diplomātijā. 14. datumā man ir maģistra darba aizstāvēšana. Tā kā principā mana dzīve ir diezgan piesātināta," stāstīja Ģirģens.
Iespējams, lielāko kritiku amatā Ģirģens saņēma pērn par pieļauto pulcēšanos 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa, kaut gan pulcēšanās bija aizliegta. Viņa laikā notikušas arī vairākas skaļas slepkavības – pagājušā gada septembrī tika nogalināts advokāts Pāvels Rebenoks, savukārt šogad – futbola aģents Romāns Bezzubovs.
KONTEKSTS:
Turpmāk koalīcijā būs četras partijas – JKP, "Attīstībai/Par!", NA un "Jaunā Vienotība". Līdzšinējos "KPV LV" ministru posteņus sadalīs, tādēļ ministriem Petravičai un Ģirģenam amats jāpamet.
Saeimas vairākums 3.jūnijā apstiprināja jaunos ministrus – iekšlietu ministri Mariju Golubevu ("Attīstībai/Par!") ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (Nacionālā apvienība), kā arī izglītības ministri Anitu Muižnieci (Jaunā konservatīvā partija (JKP)), kā arī labklājības ministru Gati Eglīti (JKP).
Parakstot sadarbības memorandu, koalīcija vienojās kā prioritāti izvirzīt eksportspējīgu uzņēmumu stiprināšanu un attīstīšanu. Partijas "KPV LV" Saeimas frakcija pēc izslēgšanas no koalīcijas balsos atbilstoši saviem uzskatiem.
