Bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Osipovu neapstiprina par Augstākās tiesas tiesnesi

ĪSUMĀ:

• AT virzīja Osipovu tiesneses amatam.
• Saeima lēma neapstiprināt Osipovu amatā.
• Debatēs norādīja uz Osipovas liberālajiem uzskatiem un darbu ST.
• ST lēmusi, ka Satversme aizsargā visas ģimenes, arī viendzimuma pāru veidotās.
• Debatēs arī atgādināja, ka tiesa ir nošķirta no ideoloģijas.
• AT priekšsēdētājs norāda uz tiesnešu neatkarības problēmām valstī.
• Eksperts norāda uz deputātu neprofesionalitāti.
• Prezidents: Tiesu varai jābūt neatkarīgai no politiķiem.
• Saeima vēl divas reizes lēmusi neapstiprināt kandidātus AT tiesneša amatā.

"Par" balsoja 40 deputāti, "pret"  – 29, bet atturējās 16 parlamentārieši. Lai apstiprinātu AT tiesnesi, tas jāatbalsta klātesošo deputātu absolūtajam vairākumam  – proti, "par" būtu jābalso vairāk nekā nobalsojuši "pret" vai atturējušies.

Osipovas iecelšanu atbalstīja parlamentārieši no "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!" un Jaunās konservatīvās partijas frakcijām. Pret iestājās lielākoties Zaļo un zemnieku savienības, "Neatkarīgo" un Nacionālās apvienības frakciju deputāti. Savukārt "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Debatēs uzsver Osipovas liberālos uzskatus

Saeimas debatēs izvērtās diskusijas par lēmumiem, kas tika pieņemti ST laikā, kad Osipova to vadīja, konkrēti par to, ka pēc tiesas lēmuma likumdevējam tika uzdots izstrādāt regulējumu, lai aizstāvētu visas ģimenes Latvijā, arī viendzimuma pāru veidotās.

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda izbrīnu, ka Osipova vēlas strādāt AT Civillietu departamentā, kas iepriekš nav bijusi viņas specialitāte. Valaini  uztrauc, ka tiesneses "visiem zināmos liberālos uzskatus" kādas sabiedrības grupas varētu izmantot, lai panāktu sev vēlamo tiesas iznākumu. Tādējādi tiesa varētu sākt jaukties parlamenta kompetences jautājumos, iespējams, sniedzot kādas definīcijas. Valainis vēloties iespējamo konfliktu novērst jau saknē, lai tiesas lēmumi atbilstu Satversmes garam par laulības institūtu.

"Lai tas nepārvēršas par savdabīgu laulības slēgšanas institūtu personām, kurām Satversmē tas nav noteikts," sacīja Valainis.

Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins arī aicināja balsot ''pret'' vai nebalsot par Osipovas apstiprināšanu, ņemot vērā viņas iepriekšējo darbību ST. Viņaprāt, Osipovai vajadzētu būt profesorei kādā no liberālajām universitātēm, kur jau daudz "cilvēku ar īpatnējiem uzskatiem".

"Man personīgi ir iebildums pret to, lasot vairākas intervijas, ka Osipovas kundze teica, ka jāaizstāv dažāda veida ģimenes," sacīja Kiršteins.

Kiršteina partijas biedrs Jānis Iesalnieks pat paziņoja, ka Osipovas paziņojumi pēdējā gada laikā bijuši vairāk politiski ideoloģiski nekā tiesiski, tāpēc viņai varbūt jāiet politikā.

"Ja Sanita Osipova vēlas nodarboties ar politiku, ar likumdošanu, kas ir likumdevēja kompetence, tad šogad notiks Saeimas vēlēšanas.

Un Sanitai Osipovai, es pieņemu, ir visas iespējas kandidēt kādas liberālas partijas sarakstā, bet tiesu varā tiesnešiem tomēr vajadzētu būt politiski neitrāliem," sacīja Iesalnieks.

Vairāki opozīcijas deputāti pārmeta, ka Osipova nav iebildusi Saeimas lēmumam liegt strādāt nevakcinētajiem,  kā rezultātā daudzi palikuši bez darba. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka tiesnese darba zaudēšanu esot salīdzinājusi ar teātra apmeklējumu. Pēc viņa domām, tas neliecina par nopietnu pieeju, ka kandidāte objektīvi uztver tos cilvēkus, kas nāk uz tiesu, meklējot taisnību.

"Man nav pārliecības par to, ka Sanita Osipova tiešām bezkaislīgi un objektīvi, bez jebkādas ideoloģijas piemēros šo instrumentu, kas ir tiesiskums. Diemžēl šis izteikums Sanitai Osipovai izmaksāja manu balsi," sacīja Dombrovskis.

Debatēs atzīmē tiesas atšķirtību no ideoloģijas

Savukārt deputāte Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka demokrātiskā valstī tiesai nav ideoloģijas un visi kvalifikāciju ieguvušie var būt tiesneši jebkurā institūcijā. Politiķe norādīja uz to, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma priekšā neatkarīgi no tā, kādi ir šo cilvēku uzskati.

Lībiņa-Egnere norādīja, ka lietas AT netiek izskatītas vienpersoniski. Savukārt runājot par konkrētām lietām, kuras AT iesnieguši vairāki viendzimuma pāri, deputāte atgādināja, ka šīs lietas izskata Administratīvo lietu departaments, nevis Civillietu, uz kuru pretendē Osipova.

Deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) uzsvēra, ka viena no tiesnešiem, kas piedalījies kāda, iespējams, nepieņemama sprieduma rakstīšanā, izteikumi nav uztverams kā diskvalificējošs noteikums, lai tiesnesis varētu strādāt AT. Viņš sacīja, ka varam kritizēt Satversmes tiesu, bet "Latvijā konstitucionālā iekārta ir tāda, kādu Satversmes tēvi ir nodibinājuši".

"Man jāatgādina maniem dārgajiem kolēģiem, kas nedaudz dodas diezgan strauji tādā izteiktā marginālisma virzienā Saeimā, nekautrējoties lietot Saeimas debatēs atklāti antisemītiskus un homofobiskus izteikumus. Man par to, pirmkārt, ir kauns kā konservatīvam cilvēkam," uzsvēra Feldmans.

Deputāts aicināja cienīt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī norādīja, ka

Saeimai ir nosūtīts AT senatoru kopsapulces lēmums, kurā rosina Osipovu ievēlēt par tiesnesi.

Feldmans uzsvēra, ka likums ir ticis ievērots Osipovas izvēles procesā.

Arī deputāts Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") norādīja uz šo argumentu: "Tieši šis jautājums, ka tiesu vara pati dod atzinumu par kandidatūrām, ir ļoti nozīmīgs tiesu varas neatkarības garantēšanā, lai atsevišķi politiski un ideoloģiski apsvērumi nedominētu."

Parlamenta vairākums tomēr lēma neapstiprināt Osipovu AT tiesneša amatā. Osipova Saeimas lēmumu nav komentējusi, jo atrodas atvaļinājumā ārzemēs, taču pēcāk turpināšot darbu Latvijas Universitātē.

Osipovas kandidatūras noraidīšana ir trešais gadījums pēdējās desmitgadēs, kad kandidāts netiek apstiprināts darbam Augstākajā tiesā. Iepriekš tika noraidīta Māra Vīganta kandidatūra. Viņš bija viens no tiesnešiem, kurš pieņēma lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu toreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Pārmetot pieredzes trūkumu, tiesneša amatā netika iecelts arī tagadējais deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").

Bažījas par Saeimas jaukšanos tiesas darbā

Komentējot Saeimas balsojumu, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība paziņojumā uzsvēra, ka tas rada apdraudējumu tiesu varas neatkarībai un tiesiskas un demokrātiskas valsts pastāvēšanai.

Par Saeimas lēmumu neizpratnē ir arī AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Komentējot Saeimas balsojumu, viņš norādīja: “Likums šādas tiesības Saeimai paredz, taču konkrētais balsojums un debates pirms tā rada jautājumus. Viens no tiem ir par likumdevēja attieksmi pret kandidāta novērtējumu, ko saskaņā ar likumu ir veikusi Augstākā tiesa. Debatēs parādījās viedokļi, kuri apšauba Civillietu departamenta vērtējumu par kandidātes profesionālo atbilstību Augstākajai tiesai. Otrs – vai tiesnesi pretēji Satversmes 83. pantam var sodīt ar negatīvu balsojumu un liegt karjeras virzību par viņa iepriekšējiem spriedumiem? Cits jautājums, kurš man rodas, ir – vai tagad Saeima represēs visus Satversmes tiesas tiesnešus, kuri taisīja spriedumu, par kuru tika pārmests Osipovai? Jo tas bija koleģiāls septiņu tiesnešu spriedums. Un vai Satversmes tiesas tiesneši, skatot turpmākās lietas, var justies neatkarīgi un aizsargāti, zinot, ka pret viņiem no Saeimas puses šādas represijas var tikt veiktas?

Notikušais man liek vēl nopietnāk virzīt jautājumu par tiesas un tiesneša neatkarību, kas jau ir uzstādīts jaunajā Tieslietu padomes stratēģijā.

Piektdien apspriedīsim šo jautājumu Augstākās tiesas plēnumā.”

Strupišs norādīja, ka AT plēnums saistībā ar balsojumu varētu sagatavot rezolūciju Saeimai. AT priekšsēdētājs uzsvēra: "Sanitas Osipovas novērtējums, ko veica [Augstākās tiesas] Civillietu departaments, bija ļoti augsts un balsojums bija ļoti pārliecinošs. Tas tikai parādīja to, ka senatori, Augstākās tiesas tiesneši saskata viņā lielu pienesumu Augstākās tiesas darbam."

Valsts prezidents Egils Levits tviterī uzsvēris, ka tiesnešu izvēle nedrīkst tikt politizēta.

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Saeimas deputāti, neapstiprinot AT tiesneša amatā līdzšinējo Satversmes tiesas vadītāju Sanitu Osipovu, ir neprofesionalitātes dēļ ietekmējuši norises tiesu varā.

"Es varbūt to sauktu par neprofesionalitāti, kas novedusi pie izpratnes, ka Saeima ietekmē tiesu varu. Kāpēc neprofesionalitātes? Pirmkārt, tāpēc, ka tiesnese Osipova nav bijusi referente šajās lietās un turklāt par tām rakstījusi savas atsevišķās domas. Viņa paudusi viedokli kā institūcijas [Satversmes tiesas] vadītāja.

Tāpēc šī drīzāk ir izrēķināšanās ar šīs tēmas seju, neatkarīgi no tā, kā kurš tiesnesis ir lēmis.

Otra lieta, ka deputāti sāk vērtēt, vai Augstākās tiesas un Tieslietu padomes vērtējums par tiesneša amata kandidātes piemērotību darbam attiecīgajā Augstākās tiesas departamentā būtu pārvērtējama Saeimas sēdē. Protams, ka nē!" sacīja Pastars.

Pastars teica, ka, viņaprāt, jautājumu par viendzimuma pāru civilajām savienībām tiesas lielā mērā savā starpā ir jau atrisinājušas.

"Tas nav veiksmīgs, tomēr – risinājums. Satversmes tiesas sprieduma izpildi jau nodrošinājusi Augstākā tiesa, kas jau nolēmusi, vēl tur Osipovas kundzei nemaz neesot, ja deputāti nav to pamanījuši.

Tā pasaka, ka civilā savienība tiek nodibināta ar Administratīvās tiesas spriedumu. Šobrīd šajā tiesā ir vismaz 30 lietas, kas to izdarīs bez Saeimas ziņas.

Ja Saeima vēlēsies izlikties, ka tā nav, tad tas tikai turpinās radīt neskaidrības civiltiesiskajā apritē. To visu var novērst, izpildot Satversmes tiesas spriedumu," norādīja Pastars.

Tikmēr tiesību zinātņu doktore Ilma Čepāne LTV pauda, ka deputāti, kas bija pret Sanitas Osipovas apstiprināšanu, visticamāk, paši nemaz nesaprata, kāda patiesībā ir kandidātes nostāja. “Es nezinu, vai šie deputāti ir izlasījuši tā saucamo skandalozo spriedumu, uz kuru viņi atsaucās. Man šķiet, ka nē, jo Osipovas kundzei bija atsevišķās domas. Viņa uzskatīja, ka šajā gadījumā Satversmes tiesai, skatot šo lietu, vajadzēja pašierobežoties un faktiski šo lietu atstāt likumdevēja ziņā.”

Lai novērstu tiesnešu amata nevajadzīgu politizēšanu, iespējams, ir jāmaina likumi, nosakot, ka tiesnesis, kurš reiz jau bijis apstiprināts darbam kādā no tiesām, nav jāapstiprina vēlreiz no jauna, un vajadzīga arī prezidenta iesaiste. Tā uzskata sabiedriskās politikas centra “Providus” vadītāja Iveta Kažoka: ''Man šķiet, ka ir īpaši svarīgi, lai prezidents tomēr daudz skaidrāk pozicionējas šajā situācijā, nekā viņš to ir līdz šim izdarījis un nekā ir viņa līdzšinējais stils, proti, mēģināt visām partijām izpatikt, beigās neko skaidru arī nepasakot.

Ir tomēr ir ļoti nopietns signāls par to, ka mūsu vērtību telpa pārorientējas no rietumiem un ziemeļiem uz austrumiem.”

Politoloģes ieskatā Saeimas balsojums uzrāda arī, ka cilvēktiesības Latvijā ir apdraudētas, ja kādam jāsamaksā ar karjeru par izteikumiem, kas ir Eiropas Savienības valstīs pieņemta norma.

KONTEKSTS:

Jau ziņots, ka pēc senatores Mārītes Zāģeres aiziešanas pensijā 15. septembrī Senāta Civillietu departamentā radās vakanta tiesneša amata vieta. Saskaņā ar Tieslietu padomes apstiprināto Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību par senatora amata vakanci tiesa informēja bijušos Satversmes, starptautisko un pārnacionālo tiesu tiesnešus.

Augstākā tiesa bija saņēmusi Osipovas pieteikumu, un viņa tika uzklausīta Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulcē, kas nolēma kandidāti virzīt tālākai apstiprināšanai senatores amatā.

Parlamenta lēmumprojekts par Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā tika atbalstīts arī Saeimas Juridiskajā komisijā.

Osipova 11. februārī beidza darbu Satversmes tiesā, kur strādāja 10 gadus.

Osipovai ir doktora grāds tiesību zinātnēs, pirms apstiprināšanas Satversmes tiesas tiesneses amatā viņa bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore un Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja.