Atšķirībā no citām pašvaldībām, kur bioloģisko atkritumu šķirošana jāuzsāk 2023. gadā, pašvaldībās, no kurienes atkritumi tiek vesti uz poligonu “Getliņi”, bioloģiski noārdāmie atkritumi bija jāsāk šķirot jau no šā gada sākuma. Tomēr ne visas pašvaldības to dara.
Ķekavas novadā bioloģisko atkritumu šķirošana esot uzsākta privātmājās un juridiskajiem klientiem, bet pie daudzdzīvokļu mājām brūnais konteiners, kurā jāliek zaļie un pārtikas atkritumi, esot tāds kā eksperiments, un vēl tikšot vērtēts, cik šāds projekts ir dzīvotspējīgs
“Motivācija bioloģisko atkritumu šķirošanai un vispār jebkādai šķirošanai ir finansiālais ieguvums. Šobrīd tā situācija ir tāda, ka iedzīvotāji nav gatavi masveidā to darīt, līdz ar to atkritumu apsaimniekotāja piedāvātā cena ir lielāka nekā parasto sadzīves atkritumu savākšanai,” skaidroja Ķekavas novada pašvaldības Īpašumu pārvaldes vadītājs Edgars Melnieks.
Arī uzrunātie iedzīvotāji teic, ka pagaidām bioloģiskos atkritumus nešķiro.
“Doma ir, bet es vēl neesmu tikusi līdz tam, lai saprastu, kā mājās izvietot tos vairākus konteinerus, kur šķirot,” atzina Baložu iedzīvotāja Skaidrīte.
Olaines novadā par bioloģisko atkritumu šķirošanu vēl tikai domā.
No 1. marta konteineri bioloģiskajiem atkritumiem tikšot uzlikti slēgtos konteineru laukumos Jaunolainē un Gaismas ciematā, bet līdz gada beigām arī Olainē. Arī šeit lielākās bažas esot par pareizu šķirošanu, kas būtiski ietekmēs cenu.
AS “'Olaines ūdens un siltums” atkritumu apsaimniekošanas iecirkņa vadītājs Sandris Raitums stāstīja, ka “iedzīvotājiem ir ļoti jāmaina savi paradumi, lai pareizi nošķirotu šos atkritumus, jo parastos atkritumus poligons ''Getliņi'' pieņem par 66 eiro tonnā, tad bioloģiskos par 5 eiro, bet, ja viņi neatbilst šai klasei – bioloģiskajiem atkritumiem, ja tur ir kaut kādi piejaukumi, plēves vai vēl kaut kas, kas sabojā to masu, tad automātiski tas tiek pieņemts par 90 eiro, kas ir dārgāk nekā sadzīves atkritumi”.
Ķekavas novada pašvaldības Īpašumu pārvaldes vadītājs Edgars Melnieks norādīja, ka “daudzdzīvokļu māju konteineru laukumi vietām ir slēgti, bet tas neizslēdz iespēju kādam citam, kurš neko par šādu nav dzirdējis, kas ir bioloģiskie atkritumi, izmest kaut kādu lietu”.
Lielākais Pierīgā strādājošais atkritumu apsaimniekotājs skaidro, ka šobrīd Rīgā un Pierīgā kopumā uzstādīti 115 specializētie biokonteineri.
Pēc SKDS veiktās aptaujas rezultātiem atkritumus šķiro 2/3 iedzīvotāju, bet bioloģiskos tikai ceturtā daļa.
“Viss šis Covid-19 laiks rada citas prioritātes, un īsti tādas skaļas komunikācijas no pašvaldību vai no ministrijas puses nav bijušas; nav bijis tā, ka būtu ļoti skaļi aicinājumi tagad sākt šķirot bioloģiskos atkritumus,” sacīja SIA “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.
Cik Pierīgas pašvaldībās pašreiz tiek šķiroti bioloģiski noārdāmie atkritumi, neesot zināms.
Vides ministrija šādus datus gan pieprasījusi no pašvaldībām, bet visas atbildes vēl neesot ne saņemtas, ne apkopotas.
