ĪSUMĀ:
- Topošā biroju ēka Rīgā, Brīvības gatvē 207, paredzēta Valsts drošības dienestam.
- Vietējie iedzīvotāji protestēja pret biroja ēku tur, prasot veidot parku.
- Iepriekš nevarēja izpaust, kam paredzēta ēka, - tas bija valsts noslēpums.
- Ņemot vērā sabiedrības interesi, nolemts informāciju deklasificēt.
- Pašlaik VDD atrodas vairākās ēkās, tās neatbilst drošības prasībām.
- VDD jaunās ēkas būvniecības darbus plānots uzsākt jau šogad.
- Jauns birojs novērstu risku, ka neatbilstošas telpas radītu sarežģījumus sadarbībai ar ārvalstu sabiedrotajiem.
- Valdība jau 2008. gadā nolēma celt VDD jaunu ēku, bet tad iestājās krīze.
- 2017. gadā valdība piešķīra naudu jaunās VDD ēkas būvniecībai Brīvības gatvē 207.
- Kopš tā laika notika projektēšanas darbi, drošības prasību dēļ tie ir laikietilpīgi.
- VDD: Sabiedrība ir maldināta – šajā teritorijā nekad nav ticis plānots parks.
- VDD: Drošības prasību dēļ pārbūvēt kādu citu ēku VDD vajadzībām būtu dārgāk un sarežģītāk.
- VDD: Teritorijas lielais ozols, kā arī vairāki citi koki tiks saglabāti.
- Daļu koku nocirtīs, bet plānots ēkas apkārtnē iestādīt jaunus kokus.
- Tikmēr vietējie iedzīvotāji iesnieguši Saeimā 15 000 parakstu pret ēkas celšanu.
- Kariņš: Lēmums par VDD ēku ir sens, tas ir IeM jautājums.
VDD līdz šim nebija tiesīgs publiskot informāciju par ēkas būvniecību, lai nepārkāptu likuma “Par valsts noslēpumu” normas. Ņemot vērā sabiedrības interesi, tika pieņemts lēmums deklasificēt daļu informācijas par plānoto VDD attīstības projektu, paziņojumā medijiem skaidroja dienests.
Pašlaik VDD ir izvietots vairākās ēkās un dienesta rīcībā esošās telpas ir nolietojušās, paziņojumā medijiem informēja VDD.
Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aizvien pieaugošos drošības izaicinājumus, VDD pašreizējās telpas tuvākajā nākotnē kļūs neatbilstošas VDD kā NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts specdienesta vajadzībām un vairs nespēj pilnvērtīgi nodrošināt dienesta attīstību, skaidroja dienests.
Šī iemesla dēļ dienestam ir nepieciešamas jaunas, piemērotas telpas, kas ļautu reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.
VDD jaunās ēkas būvniecības darbus plānots uzsākt jau šogad, lai novērstu risku, ka pārredzamā nākotnē VDD rīcībā esošās telpas kļūst neatbilstošas valsts noslēpuma, kā arī ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzības prasībām. Šādi sarežģījumi varētu ievērojami apgrūtināt VDD sadarbību ar ārvalstu sabiedrotajiem.
Ministru kabinets jau 2008. gadā lēma par jaunas ēkas būvniecības nepieciešamību VDD (tobrīd – Drošības policijas) vajadzībām, taču 2009. gadā saistībā ar valstī valdošo vispārējo finanšu krīzi ēkas būvniecība tika atlikta uz vēlāku laiku.
Pa šiem gadiem jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu telpu nepieciešamība dienestam kļuva aizvien aktuālāka, līdz 2017. gada 3. augustā valdība pieņēma lēmumu piešķirt finansējumu VDD ēkas būvniecībai Brīvības gatvē 207, Rīgā.
Kopš tā laika ir noritējis intensīvs darbs pie VDD ēkas projekta īstenošanas – veikta zemesgabala inženierģeoloģiskā izpēte, izstrādāts būvprojekts, uzsākta sadarbība ar būvuzraugiem un veikti citi priekšdarbi, ieguldot vairākus miljonus eiro. Specdienesta ēkas projektēšana saistībā ar augstajām drošības prasībām ir specifiska, komplicēta un laikietilpīga.
VDD ēkas būvniecībai tika izraudzīta degradētā teritorija Brīvības gatvē 207, kas ilgus gadus stāvējusi neizmantota un nekopta. Saskaņā ar aktuālo Rīgas teritorijas plānojumu, kas ir spēkā esošs kopš 2006. gada, zemesgabals Brīvības gatvē 207 visu laiku ir bijis paredzēts apbūvei un tajā vienmēr ir bijusi plānota būvniecība.
“Sabiedrība ir tikusi maldināta, publiskajā vidē izplatot informāciju, ka šajā teritorijā kādreiz būtu bijusi plānota parka izveidošana. Konkrētā teritorija pilsētas attīstības plānošanas dokumentos nekad nav bijusi iezīmēta kā zaļā zona apstādījumiem vai parkam. Arī Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030. gadam konkrētā teritorija ir iezīmēta kā apbūves teritorija,” paziņojumā medijiem norādīja dienests.
Atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem par Rīgas teritorijas izmantošanu un apbūvi konkrētajā vietā ir iespējama tikai perimetrālā apbūve, proti, ēkas fasādei jāiet vienā līnijā ar blakus esošo ēku fasādēm.
Attiecībā uz iespēju pārbūvēt kādu neizmantotu, valsts īpašumā esošu ēku atbilstoši specdienesta vajadzībām un valsts noslēpuma, kā arī NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzības prasībām, jānorāda, ka tas būtu tehniski daudz sarežģītāk un arī dārgāk, nekā uzbūvēt jaunu ēku. Tādēļ gan finansiāli, gan no drošības viedokļa optimāls risinājums ir jaunas ēkas būvniecība, skaidroja dienests.
Pašlaik lielāko daļu teritorijas klāj biezi saauguši brikšņi. Lielais ozols, kā arī vairāki citi koki, kas atrodas šajā teritorijā, tiks saglabāti, norādīja dienests.
Daļa koku traucētu būvniecības darbiem, tādēļ no tiem būs nepieciešams uz būvniecības laiku atbrīvoties. Vienlaikus būvprojektā jau ir iekļauti kompensējošie pasākumi, proti, ēkas apkārtnē tiks iestādīti jauni koki.
Savukārt vietējie iedzīvotāji savākuši vairāk nekā 15 000 parakstu par aicinājumu “saudzēt 40 senu liepu aleju un nepieļaut to izciršanu un teritorijas apbūvi Brīvības gatvē 207”, kas iesniegti Saeimā, informēja inciatīvas autori.
“Domājot par apkaimes iedzīvotāju labsajūtu un pilsētas attīstību ilgtermiņā, esam uzsākuši cīņu, lai Teikai un VEF apkaimei tomēr būtu savs parks – zaļa oāze betona ēku džungļu vidū,” skaidro iniciatīvas atbalstītājs, inovāciju kustības “VEFRESH” vadītājs, sociālantrolopolgs Viesturs Celmiņš.
“Lai gan vēsturiskās velotreka trases “Marss” koku ciršanas atļauja jau izsniegta, sabiedriskā apspriešana nav notikusi, savukārt izsniegtā būvatļauja nav fiksēta publiskajos reģistros, raisot sabiedrībā diskusijas par šādas slepenības un iecerētās ēkas funkciju iemesliem,” norāda iniciatīvas autori.
Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības” norādīja, ka lēmums ir sens, “pieņemts iepriekšējā valdībā un, manuprāt, nenoliedzami ir ļoti daudz labu un pareizu argumentu, kāpēc šāda ēka būtu jāceļ”.
“Otrs jautājums ir, kur šo ēku vajadzētu izvietot. Šis jautājums, kas tagad tiek celts sabiedrībā, - šis faktiski ir Iekšlietu ministrijas jautājums,” sacīja premjers, paužot pārliecību, ka ministrs šo jautājumu spēs adekvāti risināt.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens no “KPV LV” lēmumu nekomentēja.
Celmiņš spriež, ka drošības dienesta rīcība, slēpjot būvniecības plānus, atgādina citu režīmu. Celmiņš nepiekrīt, ka teritorija ir degradēta, kā arī uzskata, ka šis temats nav slēgts un tagad tā izlemšana ir politiķu ziņā – ieklausīties iedzīvotājos vai ne.
Sociālajos tīklos ziņa par VDD ēku izsauca niknu komentāru un sašutumu vētru, tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) paudis, ka koalīcijas partneriem piedāvās atrast citu vietu, kur būvēt jauno ēku.
KONTEKSTS:
Reaģējot uz vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju parakstiem pret koku izciršanu un biroja ēkas būvniecību Rīgā, bijušā velotreka „Marss” vietā, zemes īpašnieks – „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) – janvāri vidū apņēmies pagaidām šajā teritorijā kokus necirst un būvniecību neveikt.
Brīvības iela Rīgā pie VEF Kultūras pils ir plata, trokšņaina un bez vērā ņemamas zaļās zonas daudzu kvartālu garumā. Apkārtnes iedzīvotāji un te strādājošie šādu zaļo zonu labprāt redzētu bijušā velotreka "Marss" teritorijā, kur aug daudzi simtgadīgi koki. Taču šis valstij piederošais zaļais stūrītis jau gadiem paslēpts aiz augsta žoga. "Valsts nekustamie īpašumi" te grib būvēt biroju ēku.
Apkaimes aktīvisti jau pāris gadu neveiksmīgi centušies pārliecināt valsts īpašumu attīstītāju, ka šajā vietā vajag parku, nevis vēl vienu biroju ēku. Rīgas būvvaldes šovasar izsniegtā ciršanas atļauja 44 kokiem likusi sākt publisku kampaņu un parakstu vākšanu.
