Panorāma

Citā tiesas sastāvā atsāk skatīt Zolitūdes krimināllietu

Panorāma

Rīgā ražos gēnu sekvencēšanas iekārtas

LTV "Aizliegtais paņēmiens" izgaismo cigarešu mafiju

Bojārs: Iefiltrēšanās «cigarešu mafijā» – bīstamākā operācija «Aizliegtā paņēmiena» vēsturē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 11 mēnešiem.

Gadu desmitiem izkopts bizness, nespēja no vainīgajiem piedzīt soda naudu, un miljoni eiro neiekasētu nodokļu. Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vērienīgā operācijā izgaismojis kontrabandas cigarešu tirdzniecības shēmas “Rīgas centrāltirgū”. Raidījuma veidotāji atzīst – tā ir bīstamāka operācija “Aizliegtā paņēmiena” vēsturē.

Uziet "cigarešu mafiju" 

Bīstamākā operācija raidījuma vēsturē – tā raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadītājs Guntis Bojārs raksturo Latvijas Televīzijas žurnālista iefiltrēšanos nelegālo cigarešu tirgotāju mafijā. Viņam izdevies atklāt, kur kontrabandas cigarešu kravas tiek slēptas, kādā veidā pārvietotas uz tirdzniecības vietām, kā, kurš un par cik tās pārdod “Rīgas centrāltirgū”.

“Ja mēs dažreiz runājam par tādu pelēko sektoru, kur aplokšņu algas, šis ir melnais sektors, kur viss ir zem galda, nemaksā nekādus nodokļus. Un es teiktu, tā bīstamība ir tajā, ka tur bišķi citi likumi valda,” zina stāstīt Bojārs.

Pagājušajā nedēļā Valsts policija Centrāltirgus cigarešu lietā veikusi kopumā 89 kratīšanas. Izņemti 40 tūkstoši eiro, ieroči un munīcija un arī nedaudz vairāk nekā 8000 cigarešu jeb aptuveni 40 bloki. “Aizliegtais paņēmiens” gan vēstīja, ka dienā tikai viena no kopumā 10 tirdzniecības vietām jeb “točkām” pārdod vidēji 75 blokus. Tiesa, cigarešu vairumu neglabā uz vietas, bet pieved pēc pieprasījuma.

Valsts policija sola vairāk informācijas sniegt pēc “Aizliegtā paņēmiena” Centrāltirgus operācijas otrās sērijas pēc nedēļas. Pašlaik zināms, ka lietā līdz šim aizturētas 12 personas, no kurām četrām piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums.

Starp apcietinātajiem arī Vilnis Visors, kurš ir valdes loceklis ilggadējam tirgus teritorijas nomniekam “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā”. Un tieši to, ka nelegālā tirdzniecība notikusi nomnieka teritorijā, uzsver tirgus vadība. 

“Viņi apgalvo – tā ir izīrēta, tā nav mūsējā. Nē, tā ir jūsējā, tikai izīrēta. Tas, ko mēs redzam, ka kādreizējā tirgus vadītāja, viņas radinieki šobrīd ir šajā uzņēmumā, kas ir nomnieks tirgū... Tā kā es varētu teikt, ka kādreiz tas bija darījums šādā līmenī,” saka Bojārs.

Naudas sodi nepalīdz

Būtisks problēmas aspekts, kas arī apskatīts raidījumā, – nav tā, ka policija nelegālo cigarešu tirgotājus neķer. Ķer un teju katru dienu, regulāri tiek uzlikti arī administratīvie sodi, tikai jēgas no tā īsti nav.

Kā “Aizliegtā paņēmiena” žurnālistam pastāstīja paši tirgotāji – dažiem piemērotie administratīvie sodi veido pat 100 tūkstošus eiro, bet piedzīt tos nevar, jo nav legālu ienākumu. Bet neatkarīgi no uzkrātā parāda lieluma cits soda mērs par nelikumīgu cigarešu izplatīšanu likumā šobrīd nav paredzēts.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija) problēmu atzīst un sola tai pievērsties: “Ja pastāvētu risks, ka persona pat vairākas dienas pavadītu brīvības atņemšanā, tas daudz vairāk viņu atturētu nekā formāla protokola parakstīšana. Tai acīmredzot jābūt likuma izmaiņai.”

Strīķe gan uzsver – vispirms ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai jānāk klajā par Valsts policiju atbildīgajai Iekšlietu ministrijai.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) uzsver – tas darīts jau pirms pusgada: “23. maijā es uzrakstīju vēstuli Tieslietu ministrijai, norādīju, ka esošā soda sistēma nestrādā, ka nepieciešams risināt jautājumu par sabiedrisko darbu ieviešanu.”

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā vēstule apliecina – maija beigās iekšlietu ministrs tiešām nosūtījis tieslietu ministram vēstuli, uzsverot – tieši nelegālo cigarešu tirgošanas gadījumos pašreizējie sodi savu mērķi nesasniedz un vajadzētu ieviest jaunus, kā priekšlikumu minot piespiedu darbu. Bet Tieslietu ministrijas atbildes vēstulē rakstīts – šāds ierosinājums vērtējams kritiski, jo piespiedu darba izpildes uzraudzība izmaksātu pārāk dārgi. Kā vēstules autors norādīts tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Ģirģens gan saka – tagad Bordāns esot nostāju mainījis. “Šodien mēs arī ar Bordāna kungu pārrunājām šo jautājumu. Viņš piekrita, ka, visticamāk, tas virziens, kurā es norādīju, ir pareizs,” saka iekšlietu ministrs.

Latvijas Televīzijai gan tieslietu ministrs teica citādi: “Neko mēs neesam pārrunājuši. Mēs runājām, ka mēs runāsim. Nav vēl bijusi [vēstule]. Lūdzu nestaigājiet man pakaļ ar šādu jautājumu, kad mēs būsim parunājuši. (..) Lūdzu nestaigājiet pakaļ ar kameru ministram, un es jūs palūgtu izturēties korekti un pieklājīgi. Apbrīnojama nekaunība no Latvijas Televīzijas.”

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti