Andre vectēvs Alfrēds Kavals no Latvijas aizbrauca 11 gadu vecumā – 1922.gadā. Reliģiskās kustības mācītājs teicis, ka Brazīlijā ir apsolītā zeme, jo tūlīt Latvijā ienāks sarkanais pūķis un ir jābrauc uz apsolīto zemi.
"Ģimenē mēs runājām tikai portugāliski, mamma vai viņas māsa neko daudz nezināja par ģimenes vēsturi. Es pieņemu to, ka viņa nestāstīja, jo tur bija diktatūra, militāra diktatūra un šeit bija komunisms. Ja tur tu saki, ka tev radi Padomju savienībā, tad tevi var paņemt ciet un otrādi," sacīja Andre.
Pirmā īstā saskarsme ar Latviju Andre bija 2001. gadā, kad Brazīlijā viesojās Jāzepa Mediņa zēnu koris un divus dziedātājus uzņēma arī Andre ģimene. Sarunāties bija grūti un Andre nolēma mācīties latviešu valodu.
Jau 2001. gadā Andre atbraucis uz Latviju kā tūrists un viņam izveidojusies emocionālā saikne ar Latviju, kā vectēva dzimteni. "Kaut kā vienā brīdī pamodās, parādījās vēlme pēc latvietības. Tad es braucu atpakaļ, pabeidzu bakalaurus, domāju, ka vajadzētu vēlreiz aizbraukt uz Latviju uz ilgāku laiku," stāstīja Andre.
Trīs gadu laikā Andre sakārtoja savu dzīvi Brazīlijā un sāka plānot braukšanu uz Latviju, kā arī meklējis darbu. "Viens darba devējs man tikai atbildēja – nu ja jūs tiešām taisāties braukt. Citi neatbildēja, jo likās – ko tur, cilvēks no Brazīlijas brauks uz Latviju! Traks kaut kāds. Es atbildēju, ka braukšu, došu ziņu un tad es nopirku biļeti un tā, un rakstīju, es iebraukšu, kad varu nākt uz interviju - viņi atbildēja, varat nākt tajā dienā, es atbraucu, aizgāju. Es iebraucu laikam piektdien vai sestdien, pirmdien aizgāju uz interviju un otrdien sāku strādāt," stāstīja Andre.
Sākums nebija viegls, saka Andre, viens pats citā zemē, bez draugiem un paziņām. Taču dzīve šeit viņam bija svarīga un vecāki Andre lēmumu vienmēr atbalstījuši. "Ļoti daudzi cilvēki saka, ka te nav ko darīt, te viss ir ļoti slikti, te nevar pelnīt. Ko tu vispār pameti Brazīliju - tur forši, tur saule, samba un meitene un mūžīgā vasara. Daudzi sūdzās, ka te ir slikti, bet liktenis ir mūsu pašu rokās, ja cilvēks grib kaut ko sasniegt, viņš to var sasniegt," atzīst Andre.
Latvijā Andre ieguva maģistra grādu un iestājās studentu korporācijā, kur tagad ir galvenais dziedāšanas skolotājs jaunajiem. Pēc pieciem Latvijā pavadītiem gadiem ieguva pilsonību. "Latvija ir iespēju zeme, tā bija mana iespēju zeme. Tas ir tas, ko es gribēju un es domāju, ja cilvēks grib, viņš var sasniegt daudz ko," teica Andre.
