«Brexit» notiks: Reakcijas, vērtējumi, prognozes (teksta tiešraides arhīvs)

Neilgi pēc plkst.9 pēc Latvijas laika kļuva zināmi galīgie  britu referenduma rezultāti. Saskaņā ar tiem Lielbritānijas aiziešanu no ES atbalstīja 51,9% balstiesīgo iedzīvotāju, bet pret bija 48,1%.

"ES ir gatava turpināt savu ceļu 27 valstu sastāvā," tā pirms īsa brīža medijiem sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, no Briseles ziņoja Latvijas Radio korespondente Ina Strazdiņa.

Tusks norādīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES notiks saskaņā ar līguma punktiem. Tusks patlaban tiekas ar pārējiem ES līderiem un kopīgs paziņojums sekos pēc brīža.

"Mēs gribējām citu referenduma iznākumu, es zinu, cik politiski dramatisks šis brīdis ir. Tas ir vēsturisks moments, bet ne vēsturisku reakciju brīdis," sacīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, tiekoties ar mediju pārstāvjiem ES Padomes ēkā pirms došanās uz sanāksmi ar visiem pārējiem ES institūciju līderiem.

Lielbritānijas izstāšanās no ES: Turpmākie soļi

Pēc balsojuma referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ir jāveic pasākumi, lai Lielbritānija varētu atstāt bloku.

• Briselē piektdien 10.30 (11.30 pēc Latvijas laika) paredzēta ES vadošo amatpersonu sanāksme. Gaidāms, ka ar paziņojumiem apmēram pulksten 13 pēc Latvijas laika nāks klajā Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, Eiropas parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs un ES Padomē prezidējošās valsts Nīderlandes premjerministrs Marks Rite.
• Luksemburgā 14.30 (15.30 pēc Latvijas laika) ES valstu par Eiropas lietām atbildīgie ministri sāks apspriedi, gatavojot 28.un 29 jūnijā paredzēto ES samitu.
• Informācijas avoti ES pavēstījuši, ka sestdien Briselē sapulcēsies sešu bloka dibinātājvalstu - Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Luksemburgas un Vācijas ārlietu ministri.
• Francijas prezidents Fransuā Olands nākamnedēļ tiksies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai apspriestu "Eiropas iniciatīvas". Šī tikšanās varētu notikt pirmdien. Merkeles un Olanda tikšanās laikā varētu tikt paziņots par Berlīnes - Parīzes iniciatīvu, par kuru jau ilgi klīdušas baumas. Šī iniciatīva varētu attiekties uz integrētāku ES aizsardzības un drošības stratēģiju. Abi līderi plāno ar tās palīdzību mazināt bažas par ES projektu pēc balsojuma par Lielbritānijas izstāšanos.
• EK pirmdien ārkārtas sanāksmē Briselē sāks plānot ceļu uz oficiālu Lielbritānijas izstāšanos no ES.
• Eiropas Parlamenta deputāti ir aicinājuši rīkot EP sēdi, ja briti nobalsos par izstāšanos. Sēdei jānotiek pirmdien Briselē.
• Visu 28 ES dalībvalstu līderi, tostarp Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, 28.un 29 jūnijā sanāks uz ES samitu, lai apspriestu referenduma iznākumu. Samits iepriekš bija plānots 23.jūnijā, bet tika atlikts britu referenduma dēļ.
• 1.jūlijā ES Padomē prezidējošo valsti Nīderlandi nomainīs Slovākija, kurai būs jāorganizē pasākumi, lai Lielbritānija varētu izstāties no ES.
• 2017.gada otrajā pusē par ES Padomē prezidējošo valsti vajadzēja kļūt Lielbritānijai, bet, nobalsojot par izstāšanos no bloka, Londona no tā atteiksies.
• ES ierēdņiem nāksies atlikt vasaras brīvdienas un gatavot Lielbritānijas juridisko izstāšanos. Pats izstāšanās process aizņems vismaz divus gadus.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no Eiropas Savienības (ES), piektdien, 24.jūnijā paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata, vēsta britu raidorganizācija BBC.

"Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio atzina, ka  finanšu tirgi nebija gaidījuši šādu referenduma iznākumu. Stērliņu mārciņas kurss nokritis līdz zemākajam līmenim kopš 1985.gada.

Svārstības finanšu tirgos būs lielas, taču diezin vai tirgus piedzīvos tādu šoku, kāds visā pasaulē bija 2008.gadā, jo centrālās bankas noteikti zina, kas jādara šādās situācijās.

"Brexit"atstās negatīvu ietekmi uz kopējo pasaules ekonomiku, taču vissmagākās sekas var būt pašā Lielbritānijā, kur var sekot recesija. "Bumerangs" var trāpīt arī Latvijas ekonomikai – atsevišķām nozarēm, piemēram, kokapstrādei.

Līdz ar vājākas mārciņas un tirdzniecības apjomu sarukuma dēļ lēnāka tautsaimniecības izaugsme gaidāma gan Latvijā, gan ES kopumā, lēsa Kazāks.

Jānis Hermanis raksta, ka Lielbritānija ir viena no retajām valstīm, ar kuru Latvijai bijusi pozitīva ārējā tirdzniecība. Proti, eksports lielāks par importu.

Britu premjers Deivids Kamerons paziņojis, ka atkāpjas gan no premjera, gan partijas vadītāja amata. Savā paziņojumā Kamerons norādīja, ka valdībai ir vajadzīgs jauns sākums. To paziņojot, britu premjera balss trīcēja un varēja redzēt, ka šis lēmums viņam ir smags, ziņoja Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs.

Šāds iespējamais pavērsiens "Brexit" gadījumā iepriekš tika prognozēts. Daudzi, pat Kamerona sāncenši politikā, mudināja nesteigties ar lēmumu. Tomēr Kamerons, kurš iepriekš aicināja iedzīvotājus balsot par palikšanu ES, ir sapratis, ka šajā gadījumā ir zaudējis, nespējot panākt cerēto, un labāk ir atkāpties no amata.

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs no Londonas vēstīja arī, ka Lielbritānija izstāšanās sarunas varētu sākt pēc trim mēnešiem. Pa šo laiku sarunām ir jāsagatavojas un jānomierina finanšu tirgi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pauž nožēlu par Lielbritānijas vēlētāju lēmumu atbalstīt valsts izstāšanos no ES. Vienlaikus Valsts prezidents uzsver, ka Lielbritānija arī turpmāk paliks Latvijai un ES nozīmīgs sabiedrotais un starptautiskais partneris, ar kuru tiks uzturētas ciešas attiecības.

Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs paziņojis par lēmumu otrdien, 28.jūnijā, sasaukt ārkārtas plenārsēdi, lai debatētu par britu referenduma iznākumu.

Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") paziņojis, ka izstāšanās no ES nenāks par labu ne pašas Lielbritānijas, ne Eiropas ekonomikai. "Jāatzīst, ka šādam iznākumam īsti neviens nebija gatavs," LETA sacīja ministrs.

Viņš norādīja - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses liecina, ka izstāšanās dēļ samazināsies britu ekonomika. Taču patlaban nav skaidrības, kā tieši tas ietekmēs globālo ekonomiku un reģionālo ekonomiku.

Divi gadi, kamēr tiks noteikts turpmākais Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecību modelis, būšot sarežģīti.

2015.gadā Latvijas eksporta apjoms uz Lielbritāniju sasniedza 488 miljonus eiro, bet britu imports Latvijā  pērn bija 197 miljoni eiro.

No Lielbritānijas lēmuma aiziet no ES iegūs Krievija, intervijā Latvijas Radio tzina Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, ārpolitikas eksperts Aldis Austers.

Viņš norādīja, ka Krievijai ir izdevīgi, ka ES kļūs sadrumstalotāka un līdz ar to vājāka. Eksperts prognozēja, ka eiroskeptiskie spēki, visticamāk, arī citās dalībvalstīs mēģinās rosināt līdzīgus referendumus.

Bet citām valstīm jāņem vērā, ka ar ES jautājumiem nevar spēlēties. Politiķiem jāņem vērā, ka arī liela daļa vēlētāju ir vīlušies politiķos.

Latvijas Radio korespondente Brisele Ina Strazdiņa vēstīja, ka Briselē nešaubīgi valda liela vilšanās un nožēla par notikušo. Ļoti asi pirms brīža runāja visu lielāko Eiropas Parlamentā pārstāvēto politisko grupu vadītāji.

Arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pauda, ka nevar nejust slēptas dusmas vai ārkārtīgi lielu vilšanos: "Jau 40 gadu Eiropas Savienības un Lielbritānijas attiecības ir bijušas neskaidras, šaubīgas. Tagad viss ir skaidrs. Vēlētāju griba ir jārespektē. Tagad ir vajadzīgas ātras un skaidras sarunas par izstāšanos."

Kā ziņo LTV korespondente Ilze Nagla, Lielbritānija pamodās pārsteigta, jo “Brexit” neparedzēja viņi paši. Visvairāk par valsts izstāšanos no ES balsoja vecāka gada gājuma cilvēci, bet jaunieši vēlējās palikt ES.

Tālāko notikumu gaita nebūs strauja, un izstāšanās nesāksies tūlīt, skaidro Nagla. Turklāt pašlaik izskan iespējamība par atkārtotu Skotijas atdalīšanās referendumu un Ziemeļīrija varētu skaļāk runāt par neatkarību.

Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis Latvijas Radio raidījumā "Krustpuntā" pauda nožēlu par referenduma rezultātu. Pēdējo aptauju rezultāti gan liecināja par pretēju iznākumu, un "Brexit" lēmums apliecina, ka aptaujām nevar uzticēties.

Teikmanis atzina, ka cerējis - briti nolems palikt ES, taču mums ir jāpieņem Lielbritānijas lēmums par ES pamešanu.

Vēstnieks uzskata, ka pēc "Brexit" Lielrbitānija paliks Latvijas sadarbības partneris. Pagaidām gan nav skaidrs, uz kādiem nosacījumiem mūsu uzņēmumi varēs turpināt strādāt Lielbritānijā, teica vēstnieks, norādot, ka Latvija uz Lielbritāniju eksportē divreiz vairāk nekā importē.

Nākamie divi gadi, kad notiks sarunas par Liebritānijas izstāšanās nosacījumiem, būs saspringta darba periods, prognozēja Teikmanis.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis LTV atzina, ka referenduma iznākums ir pārsteigums visām ES valstīm, “visi klusībā cerēja, ka nobalsos pret izstāšanos”, bet Lielbritānijas vēlētāji pauda savu viedokli.

Prezidents uzsvēra, ka Lielbritānija ir nozīmīga ES valsts ar lielu politisku un ekonomisku ietekmi un liels drošības garants Eiropai kopumā.

Vējonis arī norādīja, ka tagad sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES ilgs vēl divus gadus, un to, kāds būs rezultāts, ir grūti prognozēt. Bet ir svarīgi, lai Eiropa saglabā vienotu viedokli, kā saglabāt savas vērtības un integrācijā sasniegto, kā saglabāt sabiedrības atbalstu.

Referenduma iznākums ir arī nopietns signāls ES, ka kaut kas jāmaina, signāls ES, ka ne vienmēr viss bija kārtībā, ka vairāk jāņem vērā nacionālo valstu intereses.

Latvijas ārlietu ministra padomnieks Viktors Makarovs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka referenduma iznākums “nav pasaules gals un noteikti nav ES gals”.

Pēc viņa teiktā, šī nebūs pirmā situācija, no kuras ES iziet stiprāka. Referendums pierādīja, ka kaut kas jāmaina, bet “es nešaubos, ka ES pielāgosies un no situācijas izies”, sacīja Makarovs.

Latvijas Republikas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” uzsvēra arī, ka Latvija ir ieinteresēta savu valstspiederīgo tiesību un interešu aizstāvībā, un "mēs nebūsim vienīgie, jo latviešu kopiena nav lielākā, kas dzīvo Lielbritānijā”.

Viņš norādīja, ka Francija, Vācija, Īrija, Polija un Lietuva būs Latvijas sabiedrotie.

Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa vēstīja, ka jau sestdien, 25.jūnijā, Briselē sapulcēsies sešu ES dibinātājvalstu ārlietu ministri, lai izrunātu situāciju.

Atsevišķu tikšanos plāno arī Francija un Vācija, kanclere Angela Merkele un Fransuā Olands, kuri tiksies Vācijā nedēļas sākumā pirms 28. un 29. jūnijā Briselē gaidāmā valstu vadītāju samita, kurā britu referendums būs jautājums numur viens.

„Lielbritānijas pilsoņi ir nolēmuši izstāties no Eiropas Savienības un pāršķirt jaunu lappusi attiecībās ar to, taču es zinu, ka Apvienotās Karalistes pozīcija NATO sastāvā paliks nemainīga un turpinās savu vadošo lomu mūsu aliansē,” tā norāda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

„Dienās, kad mēs pieredzam daudz vairāk nestabilitātes un nenoteiktības, NATO ir tik būtiska sadarbības partnere starp Eiropas sabiedrotajiem kā nekad agrāk,” viņš piebilda.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka Īrija diezin vai apsvērs iespēju izstāties no ES, jo šī valsts no ES ir daudz ieguvusi. Taču Īrijai būs jāmeklē jauni veidi, kā ekonomiski noregulēt attiecības ar Lielbritāniju, ņemot vērā abu ciešās tirdzniecības saites.

Atklāts arvien ir jautājums, kādas būs Lielbritānijas attiecības ar ES. Divu gadu periodā, kurā norisināsies sarunas starp ES un Lielbritāniju par to turpmākajām attiecībām, daudz kas noskaidrosies, piebilda Ozoliņa.

Pēc Lielbritānijas referenduma rezultātiem un premjera Deivida Kamerona atkāpšanās milzīgs spiediens ir uz Vācijas kancleri Angelu Merkeli, no Bonnas ziņo LTV žurnālists Imants Frederiks Ozols. Līdz referendumam viņa ievēroja klusēšanas taktiku, taču tagad no viņas tiek gaidīta kāda atbilde.

Tikmēr Latvijas Radio korespondente Ina Strazdiņa vēsta, ka ES līderiem jau bija sagatavoti divi runu uzmetumi tam, ko darīt pēc referenduma. Lielāko Eiropas Parlamenta politisko grupu līderi izteikušies, ka ir jārespektē britu vēlētāju griba.

Vēl šonedēļ Briselē pulcēsies sešu ES dibinātājvalstu ārlietu ministri.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Latvijas Artis Pabriks ("Vienotība") Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka cerēja uz pozitīvu iznākumu  - Lielbritānijas palikšanu ES.

Lielbritānijas referendums apliecināja, ka referendumi "ir kaut kas, kur cilvēki balso neracionāli". Tā kā referendumu popularitāte ir pieaugusi, tie ir jāizmanto racionāli, norādīja Pabriks.

Viņš atzina, ka Lielbritānijas mārciņas vērtība tagad ir būtiski nokritusies, kas runā par sliktu Latvijas valstspiederīgo darba un biznesa interesēm Lielbritānijā.

Eiropas Parlamenta deputāts atzina arī, ka viņu satrauc ģeopolitiskā neskaidrība pēc "Brexit", jo Lielbritānija ir bijusi arī liela Latvijas sadarbības partnere.

Latvijas EP deputāti: «Brexit» - bezatbildīgs populisms un signāls ES reformām

Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, komentējot Lielbritānijas referendumu, kurā ar nelielu pārsvaru nobalsots par izstāšanos no ES, norāda, ka referendums apliecina, pie kā var novest bezatbildīgs populisms, un tajā pašā laikā signalizē par ES reformu nepieciešamību. 

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis Latvijas Radio raidījumā ''Krustpunkta'' norādīja, ka pēc Lielbritānijas lēmuma pamest ES gaidāma paaugstināta "turbulence" finanšu tirgos, taču tā ar laiku mazināsies.

Rungainis lēsa, ka "Brexit" gadījumā lielākā zaudētāja būs pati Lielbritānija. To, vai valsts piedzīvos recesiju, ko daži prognozē, pašlaik ir grūti prognozēt, bet skaidrs ir, ka Lielbritānijas tēriņi pieaugs, bet ienākumi samazināsies.

Investīciju baņķieris atzīmēja, ka Lielbritānija Londonā izveidojusi finanšu pakalpojumu centru, kam "Brexit" nerunā par labu.

"Tie negatīvie aspekti ir daudz un spēcīgi. Eiropai ir stimuls savākties, un kopumā tas varētu nākt par labu," sprieda Rungainis.

Viņš lēsa, ka Latvija zaudēs no "Brexit", jo samazināsies naudas plūsma, ko pārskaita Lielbritānijā strādājošie Latvijas valstspiederīgie. Iespējams, ka vienam otram nāksies pamest darbu Lielbritānijā.

Pēc Lielbritānijas referenduma iznākuma strauji kritusies vērtība arī daudziem kaimiņvalsts Īrijas uzņēmumiem. Lēto lidojumu aviokompānijas "Rynair" mārketinga direktors Kennijs Jakobs piektdien intervijā Īrijas radio pavēstīja, ka lidsabiedrības akcijas kritušās par 20%.

Īrijas biznesa asociācijas vērsušās pie Īrijas valdības ar lūgumu nekavējoties domāt par atbalstu vietējiem uzņēmējiem. Lielbritānija ir Īrijas lielākā tirdzniecības partnere, un Īrijas politiķu vidū jau izskanējuši viedokļi, ka, iespējams, arī īriem jādomā par izstāšanos no bloka, lai saglabātu savas būtiskākās ekonomikas saiknes ar kaimiņu.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka "Brexit" ir izdevīgs Krievijai, jo ES šķelšana ir viens no Krievijas ārpolitikas mērķiem.

Taču no drošības viedokļa Lielbritānija ir NATO dalībvalsts, un visas tās saistības attiecībā uz drošību saglabāsies, norādīja Ozoliņa.

"Referendums panāks blakus efektu – atlikušajām 27 valstīm būs jābūt vienotākām, lai mazinātu to, ko radītu šis Lielbritānijas stāsts," noteica Ozoliņa.

Mediji vēsta, ka Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena paziņojusi, ka darba kārtībā atgriezīsies punkts par atkārtotu Skotijas neatkarības balsojumu. Kā zināms, vairākums balsstiesīgo Skotijā balsoja par Lielbritānijas palikšanu ES.

Arī ekonomists Ojārs Kehris, līdzīgi kā ekonomists Uldis Osis, domā, ka pēc britu lēmuma pamest ES līderiem būtu jāuzņemas politiskā atbildība:

Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņojumā norāda: "Pēc Apvienotās Karalistes referenduma iznākuma ECB cieši seko finanšu tirgiem un uztur ciešus kontaktus ar citām centrālajām bankām." ECB nepieciešamības gadījumā esot gatava sniegt papildu likviditāti eiro un ārvalstu valūtās.

"ECB turpinās veikt savus pienākumus, lai nodrošinātu cenu stabilitāti un finanšu stabilitāti eirozonā," teikts ECB paziņojumā.

Arī Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - piektdien solīja veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu monetāro un finansiālo stabilitāti pēc referendumā pieņemtā lēmuma izstāties no ES. 

Bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts pauž, ka vecāka gada gājuma cilvēki, vairāk balsojot par Lielbritānijas izstāšanos no ES, jaunajiem ir atņēmuši nākotni ES: 

Latvijas kaimiņvalsts Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs paziņojis, ka ES institūcijas, sadarbojoties ar bloka dalībvalstīm, pieļāva kļūdas, un tas varēja ietekmēt britu lēmumu izstāties no ES.

Tikmēr Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass un ārlietu ministre Marina Kaljuranda, līdzīgi kā Latvijas vadošie politiķi, pauda nožēlu par britu lēmumu izstāties no ES. Viņi arī uzsvēra nepieciešamību saglabāt stabilitāti un politisko skaidrību.

ES līderi pēc Lielbritānijas referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo atbalstīja valsts aiziešanu no ES, aicinājuši Lielbritāniju nevilcināties ar izstāšanās no ES procesu, vēsta britu raidorganizācija BBC.

Latvijas uzņēmēji, kas eksportē uz Lielbritāniju, norāda, ka eksporta apjomi varētu sarukt, jo pieaugs loģistikas izmaksas. Lielbritānijai, izstājoties no ES, varētu pieaugt muitas pakalpojumu izmaksas un birokrātiskās neērtības.

Tāpēc uzņēmēji jau tagad aicina valdību izstrādāt tādu nodokļu politiku, kas veicinātu tautsaimniecību un mazinātu eksportētāju atkarību no Eiropas fondu naudas, stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas direktore Līga Meņģelsone.

Spānija rosina Lielbritānijai ieviest dalītu suverenitāti pār Gibraltāru

Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo piektdien ierosinājis pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības Londonai un Madridei uzņemties dalītu suverenitāti pār Gibraltāru.

"Mūsu formula (..) ir britu - spāņu kopīga suverenitāte uz noteiktu laika posmu, kas pēc tam, kad šis laiks paies, vedīs pie Spānijas suverenitātes atjaunošanas pār Gibraltāru," ministrs paziņoja Spānijas radio.

Putins noliedz runas par Krievijas ieguvumiem no «Brexit»

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības ietekmēs arī Krieviju, un Kremlis centīsies mazināt iespējamu negatīvu ietekmi, bet apgalvojumi, ka Maskavai tas ir izdevīgi ir vien “zemas politiskās kultūras apliecinājums”,  paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins

 Lielbritānijas karaliene nākamsestdien uzrunās Skotijas parlamentu.

Skotija nobalsoja par palikšanu ES un tagad uzskata, ka dienas kārtībā atkal jāatgriežas jautājumam par Skotijas neatkarības referendumu. 

Pēc notikušā balsojuma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā 40 000 cilvēku internetā ir parakstījuši petīciju par Londonas neatkarību, un petīcijas autors apsver iespēju rīkot mītiņu, vēsta laikraksts "London Evening Standard".

Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā Latvijas Televzījas raidījumā "Panorāma" atzina, ka viņai ir skumji, ka Lielbritānijas iedzīvotāju vairākums referendumā ceturtdien, 23.jūnijā, tomēr nolēma, ka valstij ir jāpamet ES.

Viņa norādīja, ka ES būtu spēcīgāka ar Lielbritāniju tās sastāvā. "Mēs būsim vājāki bez viņiem un viņi – bez mums," uzskata Vīķe-Freiberga. Latvijas eksprezidente lēsa, ka šāds referenduma iznākums ir saistīts ar īsredzīgo politiku no Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona puses. 

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds intervijā LTV raidījumā "Panorāma" sacīja, ka nevar piekrist, ka britu lēmums par izstāšanos no ES nozīmē ES beigu sākumu. Tas drīzāk ir sākums pārdomām, sprieda Sprūds, uzsverot – ļoti izšķirošs ES būs nākamais gads, kad notiks vēlēšanas Francijā un Vācijā. 

Sprūds lēsa, ka Lielbritānijas un ES sarunās par izstāšanās nosacījumiem būs "tirgošanās process". Šo procesu nedrīkst vilcināt. "Tas jādara pēc iespējas ātrāk," noteica Sprūds.

Latvijas Televīzijas žurnāliste Ilze Nagla no Londonas vēstīja, ka britu referenduma rezultāti ir pārsteiguši ne tikai pasauli, bet britus pašus. Vēl vienu pārsteigumu britiem sagādāja premjera Deivida Kamerona piektdienas paziņojums par atkāpšanos no amata. Kamerona nespēja savulaik tikt galā ar savas partijas opozīciju noveda pie šī referenduma.

Jaunais Lielbritānijas premjers varētu tikt izvēlēts oktobra sākumā Konservatīvo partijas kongresā. Jaunais premjers sāks iedarbināt to procedūru, kas novedīs pie Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tas nozīme , ka tuvāko trīs mēnešu laikā nekas būtiski nemainīsies.

Jaunais britu premjers varētu būt bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons, kurš bija viens no izstāšanās kampaņas redzamākajiem politiķiem. Bet arī viņš piektdien izklausījās mazliet pārsteigts un samulsis par gaidāmajām referenduma sekām un aicināja nesteigties.