Cilvēki dzelzceļa negadījumos galvenokārt iekļūst savas neuzmanības, pārdrošas rīcības un drošības noteikumu neievērošanas dēļ. To parāda arī statistika –
šogad notikuši jau 10 negadījumi, kuros gājuši bojā septiņi cilvēki, bet traumēti trīs. Bet pērnā gada laikā bojā gājuši 23 cilvēki.
“Es uzskatu, ka jebkurš skaitlis, kas ir virs nulles, ir daudz, jo aiz šī skaitļa ir ne tikai konkrētā cilvēka dzīvība. Aiz šī skaitļa ir sabiedrība, ģimene. Visbeidzot, mēs nevaram aizmirst to, kas vada šo dzelzceļa transportu tajā konkrētajā brīdī,” norāda VAS “Latvijas Dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
Līdzīgu viedokli pauž AS “Pasažieru vilciens” vadītājs Rodžers Jānis Grigulis. “Mēs arī “Pasažieru vilcienā” katru no šiem traģiskajiem gadījumiem īpaši pārdzīvojam. Īpaši traumējoši tas ir mūsu darbiniekiem, vilciena vadītājiem, kuriem nav iespējas novērst šādus nelaimes gadījumus. Ne vienmēr vilciens var apstāties laikā, bet to varam izdarīt mēs," saka Grigulis.
Valsts policijas statistika par pārkāpumiem liecina, ka arī autovadītāji pārkāpj noteikumus dzelzceļa pārbrauktuvēs – pērn par to noformēti gandrīz 450 protokoli. Tomēr ceļu satiksmes negadījumu skaits uz pārbrauktuvēm nav liels.
“Protams, tai brīdī, kad notiek šie ceļu satiksmes negadījumi uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, sekas ir gana bēdīgas un traģiskas,”
atzīst Valsts Policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Pasākuma laikā notika arī pastiprinātas policijas pārbaudes pie dzelzceļa pārbrauktuves. Šoreiz no 40 eiro nācās atvadīties deviņiem pārkāpējiem. “Sodījām viņus par to, ka pieļāva kļūdu – ja aiz pārbrauktuves izveidojies sastrēgums, tad viņi neaprēķina šo iespēju, ka viņi ir spiesti apstāties uz dzelzceļa pārbrauktuves, un par to arī mēs sodām,” bilst ceļu policists Aldis Rudzītis.
Galvenais atgādinājums – dzelzceļu drīkst šķērsot tikai tam paredzētajās vietās, ievērojot drošības principus un pārliecinoties, ka netuvojas vilciens.
