Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs valdību informēja, ka īpaši lipīgā britu paveida īpatsvars paraugos šī gada 5. nedēļā bija 1%, 6. nedēļā – 3%, bet aizvadītajā nedēļā tas sasniedza jau 8%. Vietējas transmisijas šī paveida gadījumi atklāti Daugavpilī, Rēzeknē, Dobeles novadā un divi Rīgā.
Viņš atzina, ka, ņemot vērā citu valstu pieredzi, kas liecina par šī vīrusa paveida tendenci dubultot savu īpatsvaru paraugos ik pēc divām nedēļām, nav izslēgta iespēja, ka pēc aptuveni četrām nedēļām šis paveids būs dominējošais Latvijā.
Perevoščikovs arī atzina, ka Latvijas izejas pozīcijas ir sliktākas nekā citām Eiropas valstīm, kur saslimstība ir krietni mazāka. Latvijā tā šobrīd ar 509 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju ir viena no augstākajām Eiropā, pagājušajā nedēļā Latvija bija 6. vietā Eiropas Savienībā pēc saslimstības rādītājiem.
SPKC pārstāvis arī sacīja, ka nedēļas laikā epidemioloģiskā situācija pēc būtības nav mainījusies, Latvija aizvien ir vairāk nekā 500 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā, līdz ar to Latvija ir Covid-19 augstākā riska valstu sarakstā, un līdz rādītājam 200, kad varētu domāt par ierobežojumu mīkstināšanu, vēl ir tāls ceļš.
Savukārt Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga pieļāva, ka jaunā Lielbritānijas paveida izplatības dēļ četru līdz sešu nedēļu laikā Latvijā var trīskāršoties stacionēto Covid-19 pacientu skaits.
Tas nozīmētu, ka hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits varētu būt vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pīķa laikā janvārī, kad stacionēto pacientu skaits pārsniedza 1200, norādīja Katastrofu medicīnas centra vadītāja.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), komentējot šo informāciju, norādīja, ka “gaidāmais rezultāts var būt ļoti graujošs mūsu valstij”, un, ja neuzmanīgāk rīkojamies, varam ievest valsti lielā postā.
Veselības ministrs Pavļuts piebilda, ka valstis, kurām veiksmīgi izdevās mazināt saslimstības pieaugumu, rīkojās preventīvi un ieviesa daudz stingrākus ierobežojumus nekā pašlaik Latvijā spēkā esošie. Pašreizējās tendences būtībā liecina, ka jautājums ir, nevis vai [būs pieaugums], bet kad – cik nedēļas mums ir palikušas līdz saslimstības pieaugumam.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
