Mediju nozarē LR un LTV iziešana no reklāmas tirgus ir jau gadiem apspriests jautājums. To atbalsta gan abu mediju vadība, gan komerciālie mediji, gan nozari pāraugošā Kultūras ministrija un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome..
“Tas mērķis ir stiprināt mediju vidi, un mērķis ir stiprināt gan sabiedriskos medijus, gan komerciālos medijus, un palielināt kopējā pieejamā finansējuma apjomu medijiem,” ieguvumus no reklāmas brīviem sabiedriskajiem medijiem uzskaita Kultūras ministrijas Mediju nodaļas vadītāja Aiga Grišāne.
“Kāpēc tas ir nepieciešams? Tā, protams, ir valsts drošumspēja, tā ir kvalitatīva mediju vides esamība Latvijā, Latvijas kultūrtelpā,” norāda Grišāne.
Kultūras ministrijas aplēses liecina, ka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus izmaksātu aptuveni no 5 līdz 8 miljoniem eiro. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) līdz gada beigām sola aprēķināt precīzu summu. Visdrīzāk gan sabiedriskajiem medijiem no valsts būs jālūdz lielāks papildu finansējums, jo reklāmas raidlaiks būs jāaizpilda ar jaunu saturu.
Brigmanis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atzina, ka šobrīd sarunās par nākamā gada valsts budžetu sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus nav aktuāla.
Tam arī nepietiktu naudas, jo šobrīd valdības prioritātes ir veselības aprūpe, aizsardzība un autoceļi, savukārt liela daļa brīvo līdzekļu visdrīzāk tiks demogrāfijas pasākumiem. Brigmanis norāda, ka visdrīzāk Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ēters brīvs no reklāmām varētu būt 2020. gadā.
“Pirmām kārtām mums ir diezgan precīzas prognozes, kāda izveidojas fiskālā telpa tuvāko gadu laikā. Mēs redzam, ka tā šaurā vieta - 2019. gads - bet 2020. gadā summas ir diezgan lielas, kas, manuprāt, ļautu atrast šos līdzekļus, kā varētu īstenot šo sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus,” norādīja Brigmanis.
Viņš uzskata, ka sarunas par naudas piesaisti sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus būtu jāturpina ar Finanšu ministriju, lai vajadzīgo naudas apjomu jau ātrāk piefiksētu un ieplānotu. Likumā sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus varētu iestrādāt nākamgad. Kā norāda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība), iziešanu no reklāmas tirgus paredzēs topošais Sabiedrisko mediju likums, kam pirmais lasījums varētu būt šoruden.
“Sabiedriskās mediju padomes likumā ir paredzēta šī daļa, ka sabiedriskais medijs iziet no reklāmas tirgus un kāda ir finansēšanas kompensācija. Līdz ar to tie ir paralēlie likumi. Ja ir paredzēts pirmajā lasījumā jau Saeimai piedāvāt šo Sabiedrisko mediju padomes likumu, tas nozīmē, ka posmā starp pirmo un otro lasījumu var noteikti veikt šos aprēķinus, sākt domāt, kā iestrādāt šo izeju no reklāmas tirgus,” pauda Laizāne.
Pastāv arī iespēja iziešanu no reklāmas tirgus veikt pakāpeniski, piemēram, reklāmas raidlaiku samazinot par 20% katru gadu. Tad arī no valsts budžeta vajadzīgo summu varētu piešķirt pakāpeniski. Nozares pārstāvju ieskatā tas gan būtu sarežģīti administrējams risinājums. Vēl, iespējams, LR un LTV no reklāmas tirgus varētu neiziet reizē, bet gan viens to darītu agrāk, otrs – vēlāk.
