ĪSUMĀ:
- Brīvprātīgas apdrošināšanas iemaksas iemaksājuši aptuveni 5500 iedzīvotāju.
- Kopš janvāra sākuma 180 pieprasījuši šīs iemaksas atmaksāt.
- Līdz šim atmaksāti kopumā vairāk nekā 5000 eiro 30 cilvēkiem.
- NVD: Normas jūlijā var mainīties, bet cilvēkiem būtu jābūt apdrošinātiem.
- Eksministre Čakša neiesaka atprasīt brīvprātīgas iemaksas, jo likums nav atcelts pavisam.
- Juriste: “Ir izveidots liels haoss.”
Veselības aprūpes pakalpojumu dalīšana divos grozos pagaidām tehnisku problēmu dēļ atlikta līdz 1. jūlijam, un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus.
Nacionālais veselības dienests kopš janvāra sākuma saņēmis 180 iesniegumus no iedzīvotājiem, kas prasa atmaksāt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Pagaidām nauda atlīdzināta 30 cilvēkiem kopumā vairāk nekā 5000 eiro apmērā.
Dienesta vadītāja vietniece administratīvajos jautājumos Vlada Pērkona Latvijas Radio pastāstīja, ka “joprojām cilvēki turpina iesniegt iesniegumus ar lūgumu atmaksāt šīs veiktās iemaksas, bet tā intensitāte vairs nav tik liela kā pirmajā brīdī, kad tika paziņots par to, ka normatīvi tiek mainīti”.
“Bieži cilvēki prasa atmaksu, jo vienkārši nesaprot sistēmu, un tad mēs veicam izskaidrošanu, taču, ja, neskatoties uz to, cilvēks vēlas saņemt naudu, mēs, protams, atmaksājam, tāpēc šobrīd ir tie 30 cilvēki, kuriem nauda jau ir atmaksāta,” sacīja Pērkona.
Informācijas sistēmu trūkumu dēļ Saeima janvārī nolēma veselības aprūpes pakalpojumu dalīšanu divos grozos atlikt līdz vasarai. Pērkona skaidroja, ka no 1. jūlija jebkurā gadījumā ir jābūt veiktām iemaksām, lai persona saņemtu pilno valsts apmaksāto veselības apdrošināšanas pakalpojumu grozu.
“Šobrīd tas, kas ir mainījies normatīvajā aktā, ir tikai pārejas periods. Līdz šim tas bija tikai 2018. gads, bet tagad tas pagarināts vēl par šo pusgadu. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija cilvēkam tāpat jābūt apdrošinātam, ja vēlas saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus,” stāstīja NVD pārstāve.
“Ja viņš nav tajā kategorijā, kas ir apdrošināti, tad veic iemaksu brīvprātīgi. Summa nemainīsies atkarībā no tā, vai to iemaksā 1. janvārī vai 1. jūlijā. Iemaksājamā summa par diviem gadiem ir ap 200 eiro,” sacīja Pērkona.
“Uz 1. jūliju, iespējams, var mainīties princips, ka ir divi pakalpojumu grozi, bet cilvēkam tāpat būtu jābūt apdrošinātam,” pauda NVD pārstāve.
Vienlaikus iedzīvotāji arī turpina veikt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Patlaban kopumā iemaksāti aptuveni 805 000 eiro.
“Iemaksas veikuši vairāk nekā 5500 iedzīvotāju, un mēs turpinām tās saņemt, protams, mazākā apmērā nekā pirms tam,” atzina Pērkona.
Bijusī veselības ministre, Saeimas deputāte Anda Čakša no Zaļo un Zemnieku savienības uzskata, ka iedzīvotājiem nebūtu jāsteidzas ar naudas atprasīšanu, jo likums par veselības apdrošināšanas pakalpojumu grozu sadalīšanu vai iemaksu veikšanu nav atcelts pēc būtības, bet pārcelta tikai tā tehniskā ieviešana.
“Tie, kas ir pilnajā nodokļu maksāšanas režīmā, šīs iemaksas veic arī šobrīd. Un šobrīd ir svarīgi, ka šī summa, kas nāk klāt veselības nozarei no tām iemaksām, kas veiktas 2018. gadā - un tie ir 85 miljoni, kas ir būtisks finansējuma pieaugums mediķu atalgojumam -, ir kopēja sistēma, kas stabilizē finansējumu [nozarei],” pauda Čakša.
Čakša gan atzina, ka brīvprātīgo iemaksu daļa, ko tagad cilvēki tomēr lūdz atmaksāt, “pēc būtības ne tik daudz ietekmē finansējumu, bet gan solidaritāti, jo tajā brīdī cilvēks atsakās piedalīties veselības apdrošināšanas sistēmā un viņam nepienākas vairs pilnais pakalpojumu grozs pēc finansējuma izņemšanas”.
Tāpat, lai arī Saeimas deputāte balsoja par likuma grozījumiem, Čakšas ieskatā likuma atlikšanas laiks ir pārāk ilgs, jo sistēma tehniski jau esot gatava sākt darbu.
“Vajadzēja ļaut sākt darbu jau no 1. februāra vai marta. Tas - līdz jūlijam - ir iedots pārāk ilgs periods, un tas var radīt bažas. Būtībā tas ir par iedzīvotāju uzticēšanos – ja mēs esam pieņēmuši likumu, vai mēs drīkstam tā brīvprātīgi manevrēt ar šiem noliktajiem datumiem!?” vaicāja Čakša.
“Ir izveidots liels haoss,” situāciju komentēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, juriste Solvita Olsena. Turklāt risinājums aizvien nav atrasts, jo likuma atlikšana nav risinājums.
Turklāt pašreizējā situācija iedragā iedzīvotāju uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai, sacīja Olsena.
Viņasprāt, šāda pašreiz izveidotā sistēma rada risku Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpei. “Manā ieskatā to divu grozu sistēmu noteikti nevajadzētu, jo arī tas lielais grozs ir ļoti mazs. Ir divas lietas, kas jādara: valdībai jāvienojas par būtisku līdzekļu palielināšanas plānu veselības aprūpei. Un tā ir politiska vienošanās. Otra lieta – ja esam izvēlējušies pašlaik parastajā režīmā strādājošajiem ieviest nodokli veselības aprūpei, tad mums tāds nodoklis jārada visiem strādājošiem cilvēkiem,” sacīja eksperte.
Ja kāds, kas jau veicis brīvprātīgu veselības apdrošināšanas iemaksu, tomēr šobrīd vēlas to atgūt, tad Nacionālajam veselības dienestam elektroniski vai klātienē jāiesniedz brīvas formas iesniegums. Dienesta pārstāvji vēl norāda, ka ikviens šobrīd var ieiet e-veselības sistēmā un apskatīt savu apdrošināšanas statusu, informācija pagaidām izvietota informatīvi un, ja persona konstatē kādas kļūdas, tad var vērsties Nacionālajā veselības dienestā, lai veiktu labojumus.
