Broka iepriekš paziņoja, ka aptur savu darbību Nacionālajā apvienībā uz izmeklēšanas laiku, lai nemestu nekādu ēnu pār savu politisko darbību.
Pirmdien ar frakcijas pārstāvja Edvarda Ratnieka starpniecību Broka norādīja, ka pēc izstāšanās no VL-TB/LNNK frakcijas nevienai no neatkarīgo deputātu izveidotajām frakcijām pievienoties negrasās un ka fundamentālos jautājumos joprojām balsos kopā ar Nacionālo apvienību.
Tāpat Broka arī neplānojot paust atbalstu Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai") kandidatūrai mēra amatā.
Lēmumu izstāties no frakcijas Broka esot pieņēmusi, lai saistībā ar ierosināto kriminālprocesu par iespējamo kukuļošanu pasargātu no aizdomām partiju un savu politisko darbību.
Frakcijas vadītājs Dainis Locis aģentūrai LETA apstiprināja, ka Broka tiešām domes vadībai uzrakstījusi iesniegumu par izstāšanos no frakcijas, taču personīgi frakciju par to nav informējusi. Tomēr viņš sacīja, ka respektē viņas lēmumu.
Pēc viņa teiktā, turpmākā sadarbība ar Broku vēl nav pārrunāta un viņas nostāja "šajos juku laikos" pagaidām ir neskaidra.
Vienlaikus Locis pauda gatavību turpināt ar Broku sadarboties arī turpmāk. "Mēs ceram, ka sadarbību būtiskos, nacionālos jautājumos turpināsim," sacīja Locis.
Kopumā Rīgas domē patlaban darbojas astoņi pie partijām nepiederoši domnieki - četri frakcijā "Neatkarīgo deputātu frakcija", kur apvienojušies no "Saskaņas" izslēgtie deputāti, un deputātu bloks "Rīgai!", kur darbojas deputāti Oskars Putniņš, Druvis Kleins un Imants Keišs. Abas šīs apvienības gan vienojušās sadarboties saimniecisku jautājumu risināšanā.
KONTEKSTS:
8. jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Broku, kā arī ar būvfirmu "Skonto būve" saistītos uzņēmējus Gunti Rāvi un Ivaru Milleru aizturēja kriminālprocesā par 20 000 eiro kukuli. 10. jūlijā visi trīs tika atbrīvoti, nosakot viņiem ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.
KNAB iepriekš paziņoja, ka birojs ir ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro. Aģentūrai LETA zināms, ka KNAB redzeslokā nonācis ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.
Dažas dienas vēlāk, sniedzot presei paskaidrojumus par aizturēšanu, Broka paziņoja, ka aptur savu darbību Nacionālajā apvienībā uz izmeklēšanas laiku, lai nemestu nekādu ēnu pār savu politisko darbību.
Broka savā paziņojumā skaidroja, ka fakts, ka biedrības-federācijas valdē ir valsts amatpersona un biedrība pieņem ziedojumus statūtos noteiktu mērķu sasniegšanai, nevar veidot noziedzīga nodarījuma sastāvu par kukuļņemšanu. Viņa arī uzsvēra, ka par savu darbu, vadot Latvijas Biatlona federāciju (LBF), nav saņēmusi nekādu atalgojumu.
Arī Brokas advokāti kategoriski noliedza politiķes saistību ar iespējamu kukuļošanu Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecības iepirkuma procesā.
