Kā uzsvēra Valsts robežsardze Ludzas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Valdis Jukšs, zemessargiem iesaistoties norīkojumos uz Latvijas-Krievijas robežas, ir pieaugusi robežas apsekošanas intensitāte, kas savukārt ļauj laicīgāk konstatēt nelikumīgās valsts robežas šķērsošanas pazīmes.
"Robežsardze bija veikusi riska analīzi, un bija lielas bažas par spiediena pieaugumu uz zaļo robežu.
Ja mēs saprotam, ka cilvēks legāli nevarēs izceļot vai ieceļot valstī, tad viņš mēģinās atrast kādus ceļus pa zaļo robežu. Tās prognozes pagaidām nav piepildījušas, bet pateicoties tam, ka mēs laicīgi noreaģējām un mums nāca palīgā zemessargi," teica Jukšs.
Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldei atbalstu robežuzraudzībā jau no 30. marta nodrošina Zemessardzes 3. Latgales brigādes zemessargi.
"Iesaistīti Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljona karavīri. Savukārt no 3. aprīļa tiek iesaistīti 32 . kājnieku bataljona zemessargi. Ikdienā tiek veidoti kopīgi norīkojumi, kuru sastāvā ir viens zemessargs un viens robežsargs. Norīkojuma grupas vecākais viennozīmīgi ir robežsargs, jo viņš ir speciāli apmācīts un pārzina valsts robežas pieguļošo teritoriju. Savukārt zemessargs sniedz atbalstu robežsargam un izpilda dotos norādījumus," klāstīja Jukšs.
Laika posmā kopš 30. marta gadījumi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu nav bijuši, bet, kā stāstīja Jukšs, zemessargi iesaistīti arī citos uzdevumos.
"Zemessargi iesaistās arī pierobežas joslas kontrolē, kur tiek konstatēti gan ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, gan pierobežas joslas režīma ievērošanas pārkāpumi," norādīja Jukšs.
Kopumā Valsts robežsardzē trūkst 11% jeb 260 darbinieku, tāpēc šobrīd ik diennakti Eiropas Savienības ārējās un iekšējās robežas uzraudzībā kopā ar robežsargiem dienesta pienākumus veic aptuveni 100 bruņoto spēku karavīri un zemessargi no Zemessardzes 3. Latgales brigādes, 2. Vidzemes brigādes un 1. Rīgas brigādes, atklāja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
"Kontrole notiek uz divām iekšējām robežām, starp Igauniju un Lietuvu, un mēs arī pastiprinājām valsts ārējās robežas starp Baltkrieviju-Latviju un Krieviju-Latviju.
Līdz 12. maijam norisinājās pirmā fāze, kad katru dienu tika iesaistīti aptuveni 100 zemessargi, 15 transporta vienības, un visi zemessargi tika nodrošināti ar individuālās aizsardzības līdzekļiem," atzīmēja Kalniņš.
Viņš uzsvēra, ka zemessargu piesaiste kontrolei uz valsts iekšējās un ārējās robežas veicina sadarbību starp robežsardzi un Zemessardzi un neietekmē ikdienā plānoto mācību ritmu.
"Zemessargi ir priecīgi, ka viņi var dot savu artavu cīņā ar vīrusa apkarošanu un zināmā mērā veicināt sabiedrības drošības izjūtu, un nekādā gadījumā šī palīdzība robežsargiem netraucē apmācību procesu. Tas nav samazinājies," teica NBS komandieris.
Ņemot vērā valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa pagarināšanu un saņemto lūgumu no Valsts robežsardzes, NBS no 13. maija līdz 9. jūnijam turpinās sniegt atbalstu Valsts robežsardzei, lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā.
