Uzvaras parka piemineklis reizi vai divas gadā nonāk ziņu virsrakstos. To mēģināts aizmirst, spridzināt, panākt tā nojaukšanu. Vasaras sākumā Rīgas domē raisījās domstarpības koalīcijas partneru starpā pēc tam, kad galdā tika likts priekšlikums par informāciju, ko izvietot uz speciālām plāksnēm, skaidrojot pieminekļa nozīmi.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (Latvijas attīstībai) sacīja: “Šeit svarīgākais aspekts ir korekti atspoguļot, nevis emocionāli, ekspresīvi, akcentējot savu politisko ideju, un, manuprāt, tas ir uzdevums vēsturniekiem, nevis politiķiem – izlemt par teksta apjomu, plāksnīšu daudzumu un citām detaļām.”
Par to, ka pie Uzvaras parka pieminekļa nepieciešama skaidrojoša informācija, ko Latvijai nozīmē 9. maijs, pirms dažiem gadiem lēma Saeima. Parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norādīja – šobrīd svarīgākais ir juridiski sakārtot pieminekļa piegulošās teritorijas statusu.
“Tas ir diezgan tāds sauss juridisks darbs, tas ir jautājums, vai tas ir atsevišķs likums, nosakot arī statusu, pavisam nesen mēs tā darījām ar Brīvības pieminekli, Brāļu kapiem, nosakot atbildības jomas, nosakot, kuri ir apsaimniekotāji, kuras ir iesaistītās institūcijas,” atzīmēja Kols.
"Būris": Ko svinam
Pati statuja ir Latvijas un Krievijas savstarpēji noslēgta līguma subjekts, proti, ka abas valstis apņemas nodrošināt viena otras memoriālo būvju saglabāšanu un sakopšanu.
Kols skaidroja: “Pats Uzvaras monuments, tam esošās blakus statujas, jā, tas ir līguma subjekts, objekts, bet visa apkārt pieguļošā teritorija mēs tajā varam darīt visu pēc savas brīvas izvēles.”
“Ja tas būs kaut kas, kas agresīvi disonē, pievērš uzmanību, vai tiešām tas, ko iegūsim būs tas, ko vēlamies, korektu vēstures interpretāciju,” piebilda Ratinīka.
Igaunijā 2007.gadā izcēlās plašas nekārtības un protesta akcijas, kad valsts nolēma līdz ar Otrajā pasaules karā kritušo karavīru pārapbedīšanu no Tallinas centra aizvest, tā saukto, “bronzas Aļošu” – Padomju atbrīvotājiem veltīto pieminekli.
“Krievija nepareizi interpretē vēsturi, vai to izmanto un pārraksta. Un, protams, ir bijuši vairāki mēģinājumi to virzīt krieviski runājošajā Igaunijas sabiedrībā. Viens svarīgs solis bija pārcelt viņu nezināmā kareivja kapu no pilsētas centra uz pilsētas kapsētu, jo kapsētā politisku deklarāciju nav. Toreiz tas bija pareizais laiks un vieta un tas nostrādāja. Un šodien es teiktu, ka jaunieši aizvien vairāk ir ieinteresēti darbā un nākotnes perspektīvā, nevis konfrontācijā,” norādīja Igaunijas Eiropas Parlamenta deputāts Terrass.
Rīgas domē Nacionālās apvienības un Reģionu apvienības frakcija sola ar savu iniciatīvu par informatīvo plākšņu saturu nākt klajā vēlreiz. Ratinīka atzina – to būtu vēlams darīt pēc nākamgad plānotajām Saeimas vēlēšanām, lai izvairītos no šī vēsturiskā jautājuma politizēšanas.
