ĪSUMĀ:
- RD: Ar jauniem noteikumiem ņemti vērā VARAM ieteikumi.
- Noteikumi sadala Rīgu 4 zonās izpilddirekciju robežās.
- Līdz 2021. gadam plāno slēgt atkritumu stāvvadus.
- RD: Nav pamata pagarināt ārkārtējo situāciju atkritumu jomā Rīgā.
- Valdība otrdien lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.
- Burovs: Piedāvājums pagarināt ārkārtējo situāciju – mēģinājums atrast iemeslu domes atlaišanai.
- Rīgā izsludināts arī jauns iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu uz 7 gadiem vai arī līdz strīda par “Tīrīgas” monopolu tiesiskam atrisinājumam.
- RD: neatkarīgi no tā, vai pagarinās vai nepagarinās ārkārtējo situāciju, nekas nemainīsies.
- Līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji turpinās darbu, līdz darbu sāks jaunā konkursa uzvarētāji.
- Pagaidām gan nav zināms, kad iepirkuma process varētu beigties.
Rīgas dome sestdienas naktī pieņēma saistošos noteikumus, kuru mērķis ir ieviest jaunu regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Domnieki jaunos saistošos noteikumus pirmo reizi apstiprināja 30. oktobrī, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tos nesaskaņoja, kopumā iesakot 43 precizējumus. Arī jaunā redakcija būs jāsūta saskaņošanai.
Burovs preses konferencē pirmdien uzsvēra, ka ņemti vērā VARAM ieteikumi. Tomēr daži no VARAM ieteikumiem bijuši pretrunā ar pašas ministrijas izstrādātajiem normatīvajiem dokumentiem.
Rīgas domes ieskatā nav pamata arī vēl uz trīs mēnešiem līdz 2020. gada 12. martam pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu, kura laikā galvaspilsētai iepirkumā būtu jāizraugās jauni atkritumu apsaimniekotāji.
Mērs norādīja, ka pašvaldību ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") piedāvājis valdības kolēģiem lemt par ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu, jo cenšas atrast veidus, kādos panākt galvaspilsētas domes atstādināšanu.
Jaunie noteikumi paredz citu regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā un nosaka vairākas tehniskas lietas. Noteikumi tostarp paredz Rīgu sadalīt četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, izpilddirekciju robežās.
Noteikumi paredz, ka atkritumu savākšana Rīgā tiks veikta, izmantojot šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, atkritumu dalītās savākšanas punktus, nešķiroto atkritumu konteineru novietnes vai pazemes (iebūvējamo) konteineru laukumus, arī ēkām ar stāvvadiem, kā arī priekšapmaksas atkritumu maisus teritorijās, kurās nav iespējama atkritumu savākšanas konteineru uzstādīšana.
Vienlaikus dome plāno, ka līdz 2021. gadam mājām, kurās ir ierīkoti atkritumu stāvvadi, tie būs jāslēdz.
Vienas no lielākajām izmaiņām noteikumos saistītas ar atkritumu izvešanas biežumu. Piemēram, nešķirotie atkritumi no individuālām dzīvojamām mājām jāizved ne retāk kā vienu reizi mēnesī, taču tikai gadījumā, ja īpašumā deklarētas ne vairāk kā divas personas un pieņemot, ka izvesto atkritumu daudzums mēnesī ir 120 litri neatkarīgi no atkritumu savākšanas veida.
Ministrija gan vaino pašvaldību bezdarbībā un aicina valdību atkal pievērsties Rīgas atkritumu apsaimniekošanas problēmai.
Ministru kabineta darba kārtībā otrdien paredzēts skatīt likumprojektu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas jomā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā, pēc Konkurences padomes paziņojuma par pagaidu noregulējumu Rīgas dome nav darījusi pilnīgi neko, lai nodrošinātu atkritumu izvešanas nepārtrauktību.
Pašvaldība ministrijas pārmetumus noraida.
“Ir notikusi sarunu procedūra ar visiem pakalpojuma sniedzējiem, kas strādā pašvaldības teritorijā,” norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).
Sarunu procedūras rezultāts ir tāds, ka ir noslēgti līgumi ar trīs operatoriem, kuros teikts, ka atkritumu izvešanas pakalpojumu nodrošinās nepārtraukti arī pēc 11. decembra.
Izsludināts arī jauns iepirkums, balstoties uz līdzšinējo normatīvo regulējumu. Tas paredz, ka ar atkritumu apsaimniekotājiem tiks slēgti līgumi uz septiņiem gadiem vai arī līdz strīda par “Tīrīgas” monopolu tiesiskam atrisinājumam.
“Ja šobrīd pēc šīm piesauktajām darbībām valdība tomēr skata VARAM ierosināto rīkojumu, tas nav nekas cits kā samākslota krīzes piesaukšana tur, kur krīze ir izbeigusies,” uzskata Stepaņenko.
“Tas ir piemērs politiski meklēt iemeslu atlaist Rīgas domi. Tad ir jautājums, cik tas ir juridiski. Es ieteiktu meklēt citu iemeslu, jo šobrīd šeit iemesla absolūti nav,” piebilda Burovs.
Rīgas dome gan norāda, ka neatkarīgi no tā, vai valdība pagarinās vai nepagarinās ārkārtējo situāciju, rīdziniekiem no tā nekas nemainīsies – līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji turpinās tos izvest par līdzšinējo cenu, līdz darbu varēs sākt jaunā konkursa uzvarētāji. Pagaidām gan nav zināms, kad iepirkuma process varētu beigties.
KONTEKSTS:
Iepriekš rīdzinieku atkritumus apsaimniekoja četras dažādas kompānijas par dažādiem tarifiem. Taču Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Vienlaikus konkurences uzraugi lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā. Tā ļauj atkritumu apsaimniekotājiem strādāt arī bez līgumiem ar iedzīvotājiem.
