Nedēļas laikā atrast jaunu veselības ministri, kura turklāt gūst 78 Saeimas deputātu atbalstu – to var uzskatīt par lielu veiksmi. Oficiāli tiek apgalvots, ka Andas Čakšas kandidatūra apspriesta tikai vakarā pirms Gunta Belēviča demisijas.
Taču tieši ar Zaļo un Zemnieku savienību ir saistāms Čakšas kā Bērnu slimnīcas vadītājas karjeras sākums. Šai amatā viņa nokļuva laikā, kad veselības ministrs bija “zaļzemnieks” Juris Bārzdiņš, ar kura sievu Artu Čakšai ir draudzīgas attiecības.
Čakša gan apgalvo, ka šīs lietas neesot saistītas: “Latvijā ir 1,8 miljoni iedzīvotāju, un es ārstu vidē pazīstu ļoti daudzus cilvēkus. Daktere Bārzdiņa ir mana skolotāja reanimācijā. Es esmu nākusi no reanimācijas, un es esmu tur strādājusi kopā ar ļoti daudziem ārstiem.”
Kādu laiku Čakša vienlaikus gan vadīja Bērnu slimnīcu, gan bija valdes locekle Stradiņa slimnīcā. Šajā periodā viņa tika plašāk pamanīta, un pirms diviem gadiem pēc toreizējās veselības ministres Ingrīdas Circenes demisijas “Vienotības” premjere Laimdota Straujuma aicināja Čakšu savā valdībā.
"Mēs tikāmies, es viņu uzrunāju, bet... Es nevaru teikt, ka viņa noliedzoši izturējās principā, bet tur bija trīs mēneši līdz vēlēšanām, un viņa negribēja mainīt slimnīcas vadītāja amatu pret ministra amatu,” stāstīja bijusī premjere.
Čakša gan savu toreizējo atteikumu skaidro citādi: “Es domāju, ka es tanī brīdī vēl nebiju pietiekami nobriedusi kā personība ar pietiekamu pieredzi droši vien, lai startētu tādai pozīcijai. Šobrīd es jūtos pārliecināta par to, kādus mērķus es gribu sasniegt, un līdz ar to šoreiz es piekritu.”
Pagājušā gada nogalē pēc sarunas ar ministru Belēviču Čakša aizgāja no Stradiņa slimnīcas valdes. Daudzi gaidīja, ka tūlīt viņa zaudēs amatu arī Bērnu slimnīcā, taču notika negaidīts pavērsiens – Čakša ne vien palika vadīt slimnīcu, bet Belēvičs viņu pieņēma par savu štata padomnieci.
Pārliecinošu izskaidrojumu tam nesniedz arī pats bijušais veselības ministrs: “Ievērtējot viņas lietišķās kapacitātes un lietišķās īpašības un spēju tvert laukumu, es viņai piedāvāju kļūt par štata padomnieci pēc kāda laika, un viņa šo piedāvājumu pieņēma.”
Belēvičs apgalvo, ka viņš nu jau savai bijušajai Zaļajai partijai nekādus padomus par iespējamo pēcteci nav devis. To, ka Belēvičam nav nekādas lomas viņa bijušās padomnieces karjeras lēcienā, apgalvo arī Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.
“Pozitīvais ir tas, ka Čakšas kundze zina, kas notika šajā ministrijā, bet tas nenozīmē, ka Čakšas kundze varēja aiziet atspert ar kāju durvis vaļā Belēviča kabinetā un pateikt: “Gunti, tu darīsi tā!”” sacīja Līdaka.
Lai gan Zaļo un Zemnieku savienības vadība uzsver, ka jaunā veselības ministra atrašana bija tieši Zaļās partijas atbildība, kas pati to gribējusi uzņemties, zināma loma procesā bija arī kādam Liepājas partijas pārstāvim, proti, premjeram Mārim Kučinskim.
“Zaļai partijai bija, neslēpšu, arī vairākas iespējas, kuros virzienos strādāt, un es viņus sašaurināju, līdz nonācu pie secinājuma par atbilstošāko. (...) Nosacījums numur viens – ka viņam jābūt šoreiz no medicīnas nozares, jo nav laika mācīties,” sacīja Ministru prezidents.
Viens no pārmetumiem Čakšai pirms ievēlēšanas ministres amatā bija viņas saistība ar farmācijas biznesu. Viņa pati skaidrojusi, ka šajā nozarē strādājusi jaunībā un tagad ar tās lobēšanu nenodarbošoties. Ilgāk nekā piecus gadus Čakša nostrādāja farmācijas giganta “Sanofi Aventis” Latvijas filiālē. Šis uzņēmums savulaik tika iesaistīts korupcijas skandālā, turklāt pārkāpumi attiecas arī uz periodu, kad tur strādājusi Čakša.
“De facto” noskaidroja, ka jau pirms vairākiem gadiem ir stājies spēkā spriedums, ar kuru kādreizējā “Sanofi Aventis” medicīnas direktore Jeļena Lubocka tika atzīta par vainīgu kukuļdošanā, bet toreizējā Zāļu valsts aģentūras Humāno zāļu reģistrācijas nodaļas vadītājas vietniece Jeļena Karaševska notiesāta par kukuļņemšanu. Gandrīz astoņu gadu garumā ierēdnei samaksāti kopumā vairāk nekā 25 tūkstoši eiro.
Divtūkstošo gadu sākumā Lubocka fiktīvi pieņēma darbā Karaševskas brāli – it kā lekciju pasniegšanai “Sanofi” darbiniekiem. Patiesībā viņa algas konta karte bijusi ierēdnes rīcībā. Par to Karaševska faktiski pildījusi “Sanofi” pārstāves Lubockas pienākumus - sagatavojusi Zāļu valsts aģentūrā iesniedzamos dokumentus, piemēram, sastādījusi, tulkojusi un noformējusi zāļu aprakstus. Līdz ar to dokumentācija vienmēr bijusi atbilstoši likumam, un kompānijai nekad neesot bijis problēmu ar zāļu reģistrāciju.
Čakša atceras, ka viņas bijušajā darbavietā ir bijusi kaut kāda KNAB lieta, taču par tās detaļām neko nezinot. "Tiešām, par to nevarēšu atbildēt, jo es biju pārdošanas cilvēks un tad mārketingā strādāju. Un tās diezgan nodalītas lietas ir kompānijā. Tanī laikā es biju pilnīgi cita līmeņa darbinieks," skaidroja Čakša.
Par to, kā nelielā uzņēmuma vadība un darbinieki nepamanīja, ka regulāri alga tiek maksāta cilvēkam, kurš nav pasniedzis nevienu lekciju, nevarēja izskaidrot arī tagadējā “Sanofi” vadītāja Anda Blumberga. Rakstiskā atbildē viņa skaidroja, ka par filiāles vadītāju kļuva gadu pēc tam, kad KNAB lietu atklāja. Viņas klātbūtnē notikums nekad netika apspriests, tāpēc Blumberga nezinot, kurš kolēģis par to zināja vai nezināja. Tāpat “Sanofi” vadītāja precīzi nezinot, kādas sistēmas un procesi bija kompānijā līdz brīdim, kad viņa tur sāka strādāt – tātad laikā, kad tur strādāja tagadējā veselības ministre.
"Tas, ko es darīju Bērnu slimnīcā – ka mums ir skaidrs, ka farmācijas kompānijas nevar iet ārstniecības iestādēs un vienkārši runāt un tikties nesaskaņoti ar ārstiem. Man liekas, tā ir ļoti laba prakse, kas tagad ir ieviesta," par savām pēdējā laika attiecībām ar farmācijas nozari sacīja Čakša.
