Lilastes pludmalē nocirsto priežu zari savīti glītos žodziņos, kas uzslieti, lai, vējam pūšot smiltis prom no krasta, tās aizķertos un veidotu jaunas kāpas.
Jaunās priedes, aptuveni 20-30 gadus vecas, tiek cirstas piekrastes joslā aptuveni 13 hektāru platībā.
Tas tādēļ, ka Piejūras dabas parkā ir kāda īpaša Eiropas mērogā unikāla dabas bagātība – pelēkā kāpa.
Tā ir smilšainā josla starp graudzālēm apaugušo priekškāpu jūras tuvumā un priežu mežu dziļāk.
Biotopu eksperte, bioloģijas zinātņu doktore Brigita Laime skaidro: “Šī kāpa, īpaši šī daļa, kas apaugusi mazliet vairāk, ne tur, kur izstaigāta, tā būtu tā labākā. [..] Bet posmā no Lilastes uz Gauju šādu atklātu kāpu vismaz šādā platībā tikpat kā nav vai ir ļoti, ļoti maz, tāpēc ka viss ir jau pāraudzis ar priedēm.''
Raibspārnu smiltājsisenis, pļavas silpurene, stepes čipste un sila cīrulis ir sugas, kas var dzīvot tikai šādā vietā – aizvējā, saulainā un mierīgā, bet nabadzīgā augsnē ar zemiem augiem. Ja pelēkā kāpa aizaug, šīm unikālajām augu un dzīvnieku sugām zūd dzīves vieta.
“Kad tā aizaug kāpa, mēs redzam, kas notiek, ļoti labi var redzēt: tur, kur ir zem priedēm visa tā teritorija, tur attīstās tikai un vienīgi nobiras, tātad skujas ļoti blīvā slānī un šīs skujas veido tādu kā blīvu segu, un augi tur nevar īpaši iesēties,” stāsta Brigita Laime. Viņa arī piebilst:
“Nu, grūti saprast, kāpēc mums vajadzīgs smiltājsisenis, kāpēc mums vajadzīga ķirzaka, smiltājneļķe vai kaut kas tamlīdzīgs, bet viss tas kopā stiprina dabisko vidi, kas mums ir te, jūras krastā.”
Tāpēc dabas aizsardzības ekspertu uzraudzībā priedes tiek izcirstas, lai radītu atklātu vidi, taču vietējie iedzīvotāji ir neizpratnē.
“Protams, iedzīvotājiem ir dažādi viedokļi un ne vienmēr viņi ir informēti vai izglītoti šajā jautājumā, līdz ar to mēs saskaramies ar dažādām emocijām,” atklāj Carnikavas novada projekta vadītāja Gundega Ulme. “Bet tās galvenokārt ir emocijas, tas ir apjukums, neizpratne, skepse, protams, tas ir saistīts ar to, ka tie darbi ir diezgan lielā teritorijā, viņi ir izklaidus, kā šeit var redzēt,”
Taču Ulme arī uzsver: “Saprotot cēloņus, iemeslus šai rīcībai, ir vieglāk, un mēs turpinām skaidrot.”
Līdzīga pelēkās kāpas atjaunošana jau veikta tuvāk Rīgai - Mangaļsalā, un plānots, ka šāda biotopa atjaunošanas darbi notiks arī vairākās vietās Kurzemes jūrmalā.
