Pēdējo desmit gadu laikā Carnikavas novadam piesaistīts finansējums 57 ES projektos. Gandrīz 10 miljoni iemaksāti izlīdzināšanas fondā, bet tikpat aktīvi ņemti arī aizņēmumi.
Tomēr gluži tāpat kā pirms 27 gadiem, atdaloties no Ādažiem, arī šoreiz nolemts uzzināt iedzīvotāju viedokli par uzsākto teritoriālo reformu, kurā Carnikava līdz ar vēl pieciem novadiem veidotu Ādažu novadu.
Garciemieši jau veikuši savu aptauju, un rezultāti liecinot, ka iedzīvotāji vairāk sliecas atbalstīt jauno reformu.
“Apvienojoties samazināsies administratīvie resursi. Vēl iemesls ir - spēcīgāk darbosies administratīvā centra ietekme uz uzņēmēj darbības vides attīstību, jo Ādažiem ar to ir lielāka pieredze,” norādīja biedrības ''Garciemieši'' pārstāve Agnese Šulce.
Tikmēr carnikavieši, īpaši paaudze, kura jau dzīvojusi kopā ar Ādažiem, labāku dzīvi saredz atsevišķā novadā.
“Arī šeit izteiktie argumenti par to, ka Carnikavā neveicina uzņēmējdarbību un Ādažos tas ir, nepārliecina, jo Carnikavā ir ļoti labi nosacījumi, lai šeit būtu uzņēmējdarbība, un uzņēmējdarbība nav tikai kartupeļu cepšana,” norādīja Carnikavas novada iedzīvotāja, ekonomiste Raita Karnīte.
Visi gan ir vienisprātis, ka objektivitātei pietrūkst ekonomisku aprēķinu par ieguvumiem jaunizveidotajā novadā.
Daudz jautājumu arī par skolu optimizāciju un citu valsts funkciju kopsaisti ar gaidāmo teritoriālo reformu, tostarp arī no apkaimes novadu mēriem, kuri uz Carnikavu bija atbraukuši, cerot iegūt vairāk informācijas no paša pašvaldību lietu ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”).
“Ja skatāmies pēc uzticības reitinga, tad pašvaldības ir vienīgā valsts institūcija, kura 54%, pēc SKD datiem, pilda savas funkcijas, pārējām visām reitingi ir daudz zemāki. Un tad mēs ar reformu gribam nojaukt to, kas pašlaik strādā un darbojās,” pauda Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (Latvijas Zemnieku savienība).
Pārmetumi ministram tika raidīti gan par atteikumu ierasties tautas sapulcē, gan par nevēlēšanos iepazīt visus novadus.
“Es domāju, ka ministram tieši vajadzēja vispirms doties uz teritorijām, kas paliek malā kaut kur, un tikai tad uz tiem centriem rauties,” sacīja Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces padomniece skaidroja, ka ministrs neesot ieradies, jo atrodoties komandējumā, bet tikšanās ar iedzīvotājiem esot paredzētas rudenī, kad būs noslēgušās pārrunas ar visu novadu deputātiem.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas.Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.
Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 
